Spalvas pa gaisu. Nomedīta pīle – noplūkt vai nodīrāt? 0
Daudzi nomedītā putna apstrādi uzskata par apgrūtinošu un sarežģītu padarīšanu, tādēļ diemžēl bieži vien pēc putna nomedīšanas mēģina to atdot kādam kolēģim, radam vai draugam.
Principā tā ir mednieka necienīga rīcība, jo, ja jau sprūda mēlīte nospiesta, tad arī būtu jāizrāda pēdējā cieņa medījumam un tas attiecīgi jāapstrādā.
Viena no iespējām, lai procesu paātrinātu, ir spalvas nevis noplūkt, bet gan medījumu nodīrāt – noģērbt ādu ar visām spalvām (attēlā). Tas ir daudz ātrāk un vienkāršāk.
Tomēr ir mednieki, kuri iebilst, jo noplūkta medījuma ādiņa cepot taču būs garšīga (attēlā), tāpēc nedrīkstot ļauties slinkumam.
Jāsaka gan, ka augustā putnam spalvas noplūkt ir diezgan grūti, jo putni maina spalvas un jaunās ir ļoti grūti izraut. Citreiz pat gandrīz neiespējami.
Toties, ja putnu plūc uzreiz pēc nomedīšanas, spalvas ārā nāk daudz vieglāk nekā tad, ja to dara, piemēram, nākamajā dienā, kad var gadīties, ka spalvas plīst nost ar visu ādu un tad jau vairs nav nekādas starpības.
Ir vēl viens aspekts, kas var atturēt no putna plūkšanas. Pīles mēdz sirgt ar sarkocistozi, kas ir parazītiska saslimšana, kad putna krūtiņā redzami rīsa grauda lieluma baltumi. It kā cilvēkam šie parazīti nav bīstami, bet ēst gaļu, kurā čum un mudž sveši proteīni, pat tad, ja tā ir termiski apstrādāta, nav diez ko vilinoša iespēja.
Par labu dīrāšanai runā tas, ka tā ir daudz ātrāk un ērtāk – spalvas pa gaisu nelido, ādu var novilkt ļoti ātri, medījums izskatās ļoti jauki un apetītlīgi – gatavs doties uz cepeškrāsni.
Pīle un zoss ir medījums, ko mednieki varētu uzskatīt par īstenu privilēģiju savā uzturā. Restorānos vēl šad tad par bargu naudu var dabūt nogaršot pīli, bet zoss jau ir kaut kas teju vai netverams.
Pirmkārt, to ir ļoti grūti nomedīt, jo putni ir gudri un manīgi, un medniekam vajadzīgas ne tikai zināšanas, bet arī veiksme, lai atrastos pareizajā laikā un pareizajā vietā.
Otrkārt, zosu medību laiks ir ļoti īss un ne visur ir iespējas medīt šos izcilos putnus. Tādēļ iespēja medīt ūdensputnus un pēc tam tos celt galdā ir liela priekšrocība. Tas ir katra mednieka paša ziņā, kādu ceļu iet, apstrādājot putnu, galvenais, lai medījums netiktu kaut kur nomests novārtā.
Vairāk lasiet žurnālā Medības
