Plūdu skartajās vietās apdrošinātāji zaudējumus sedz nelabprāt 0
Šogad plūdu ziņā biežāk pieminētās vietas Ogre, Pļaviņas un Daugavpils ir galvenās riska zonas, kurās apdrošinātāji zaudējumus sedz nelabprāt, piektdien vēstīja Latvijas radio.
Piemēram, apdrošināšanas kompānijas “Balta” klientiem plūdu nodarītais posts lēšams vairāk nekā 200 tūkstošu latu apmērā. Ir jau vairāki desmiti atlīdzību pieteikumu par plūdos bojātām mājām un iedzīvēm.
“Apdrošinātāji cenšas ierobežot šīs atlīdzības vietās, kur notiek regulāri plūdi. Ja mājoklis regulāri applūst – vai katru gadu vai reizi divos trīs, četros, piecos gados, tie ir regulāri gadījumi, kas vairs nav iepriekš neparedzami gadījumi,” skaidroja kompānijas “Balta” pārstāvis Aldis Eņģelis.
Mājokli varot apdrošināt arī applūstošajās teritorijās, bet “Balta” zaudējumu atlīdzību neizmaksājot, ja plūdi skar māju vismaz reizi piecos gados. Ir kompānijas, kur noteikumi ir vēl striktāki, skaidroja Latvijas radio.
Eņģelis stāstīja, ka apdrošinātājiem nav pieejamas plūdu kartes, bet tie situāciju izvērtē pēc fakta. Visticamāk, jaunam klientam pirmajā applūšanas gadā atlīdzību izmaksāšot, bet nākamajos četros vairs ne.
“Ja plūdi ir reizi sešos septiņos gados, tad atlīdzību izmaksājam. Jo tie vairs nav regulāri plūdi, tie ir neparedzami plūdi, kā šogad, kad ir pārrauti aizsargdambji, applūst mājas, kas nav applūdušas desmit, divdesmit gadus,” saka Eņģelis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav datu, vai un cik būvatļaujas izsniegtas applūstošajās teritorijās, vēstīja Latvijas radio. Taču ja māja būvēta pašvaldību noteiktā apbūvējamā teritorijā, kas applūdušas, var vērsties pašvaldībā pēc palīdzības.
