Plūdu novēršanai – 40 miljoni 7
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nākotnē aizvien biežāk nāksies saskarties ar Latvijai neraksturīgiem un ekstremāliem laika apstākļiem, kas bieži izpaudīsies arī stiprākās un ilgākās lietavās un tam sekojošos plūdu riskos,” tā teikts pirms dažiem gadiem izstrādātajā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pētījumā “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai”. Tajā prognozēts, ka globālo klimata izmaiņu dēļ arī Latvijā vidējā gaisa temperatūra turpinās paaugstināties, līdz gadsimta beigām gada kopējam nokrišņu daudzumam augot līdz 16%, kas rezultēsies lielākos plūdos ne tikai pavasaros, bet arī ziemā.
Investīcijas sakārtošanai
Patlaban Latvijas lielo upju baseinu apgabalos uzskaitīti 6400 km2 applūstošo jeb riska teritoriju, kurās atrodas ne tikai meliorētas lauksaimniecības un meža zemju platības, bet arī blīvi apdzīvotas vietas. Lai iespējami samazinātu šo vietu applūšanu, jātīra upju gultnes, jānostiprina krasti, jāsakārto infrastruktūra un jāveic virkne citu darbu.
No valsts maka tas prasa miljonus, kas ne vienmēr tiek iedalīti. Taču tuvākajos gados situāciju ievērojami uzlabos piešķīrums no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības fonda (AF). No kopējā 1,82 miljardu eiro finansējuma dažādām klimata pārmaiņu novēršanas programmām iedalīti kopumā 676 miljoni. Daļa no tiem atvēlēta investīcijām tieši plūdu risku mazināšanai, proti, investīcijām pieejamais AF finansējums ir 32 967 miljoni eiro, bet no valsts budžeta klāt nāks 6,9 miljoni eiro pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem – viss kopā veido apmēram 40 miljonus eiro pieejamo līdzekļu plūdu risku mazināšanai.
Par šiem līdzekļiem plānots īstenot 29 projektus, kuru pabeigšanas datums ir ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijs. Ar videi draudzīgas meliorācijas paņēmieniem atjaunos vai pārbūvēs deviņas polderu sūkņu stacijas, atjaunos 15 aizsargdambjus 96,14 km kopgarumā, kā arī tiks tīrīti un atjaunoti regulētie (agrāk speciāli raktas un taisnotas ūdensnotekas) potomālo upju posmi 79,8 km kopgarumā. Viena projekta īstenošanā ir plānots nodarbināt līdz 30 darbiniekiem, kopumā darba vietas būs aptuveni 870 cilvēkiem.
Lielākā problēma – polderi
AF investīciju mērķis – novērst apdzīvotu vietu, ceļu, mežu applūšanu apmēram 59 000 hektāru platībā, un praktiskajā dzīvē tas nozīmē galvenokārt polderu sūkņu staciju atjaunošanu, kā arī aizsargdambju sakārtošanu un potomālo (lēni plūstošu, ar slīpumu no 0,1 m/km līdz 0,2 m/km) upju tīrīšanu. Tieši šo upju posmos atrodas applūšanas risku teritorijas. Piemēram, Ventai piegulošās plūdu riska teritorijas ir 1863 km2, Lielupei – 2020 km2, Daugavai – 2756 km2, bet Gaujai – 507 km2.
Lai iespējami novērstu potenciālo plūdu kaitējumu, tiek būvētas polderu sistēmas – tās ir nosusinātas platības ar aizsargdambi, no kuras ūdeni novada ar atsūknēšanu. Polderi ne tikai nodrošina optimālu mitruma režīmu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, bet arī aizsargā no applūšanas apdzīvotas vietas. Daudzviet – teorētiski, jo diemžēl tieši polderus šodien var uzskatīt arī par potenciālajām applūšanas riska teritorijām.
Tā kā tie uzbūvēti vēl iepriekšējā gadsimtā, daudzi aizsargdambji atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, bet pievadkanāli un atvadkanāli ir aizauguši un piesērējuši. Latvijā ir 42 polderi, kas aizņem 51 787 hektārus zemes, kas ir aptuveni 2,1% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Vislielākās polderēto zemju platības ir Rīgas plānošanas reģionā ap Babītes ezeru, Carnikavas un Ādažu apkārtnē, ap Liepājas un Papes ezeru, Jelgavas novadā Lielupes un Vecbērzes apkārtnē, pie Burtnieka ezera un pagastos Lubānas ezera apkārtnē.
Nenodarīt kaitējumu
Lai gan ar AF investīcijām saistīto projektu īstenošana sākusies, sarežģītās ģeopolitiskās situācijas diktētie ekonomikas satricinājumi ieviesuši korekcijas. Līdz šim projektu virzība ir smagnēja, turklāt kaut ko no sākotnējām iecerēm nākas “nogriezt”, jo atvēlētais laiks finansējuma apgūšanai ir ierobežots. Zemkopības ministrijas izstrādātie, atbalsta īstenošanai nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi nosūtīti saskaņošanai ar Eiropas Komisiju un patlaban tiekot gaidīta atbilde, cerams – pozitīva.
Ministrijā arī akcentē, ka visi plānotie projekti ir iepriekš izvērtēti ar AF noteikumos definēto saukli “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, proti, maksimāli saglabāt un nenodarīt kaitējumu bioloģiskai daudzveidībai, biotopiem, “Natura 2000” teritorijām. Līdz ar to īstenošanai netiks virzīti vairāki lieli projekti, kuriem bija nepieciešams ilgstošs ietekmes uz vidi izvērtējuma process, jo, kā jau minēts, laika periods projektu realizācijai ir ierobežots.
Par projektu atlasi atbildīgā iestāde ir VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), projektu vērtēšanu un administrēšanu plānots uzticēt Lauku atbalsta dienestam. Patlaban par lielāko daļu objektu ir apkopotas vispārīgas ziņas – par iepriekš veiktiem inženierizpētes darbiem, būvprojektiem un būvdarbiem, kam sekos būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošana, būvprojektu izgatavošana un iepirkumu konkursi būvdarbu veicēju izvēlei.
Lubāna un citi piemēri
Analoģiski pretplūdu pasākumi tika īstenoti jau 2014.–2022. gadā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) programmā “Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās”, kam atvēlēti 43,4 miljoni eiro. Piemēram, Jelgavas novadā par ERAF līdzekļiem ir veikta vairāku sūkņu staciju pārbūve – Līvbērzes pagasta Aucē, Vārpās un Ruduļos.
Savukārt Valgundes pagasta Kalnciemā stacija ir izbūvēta pilnīgi no jauna, ieguldot vairāk nekā 600 000 eiro, no kā 571 296 eiro bija tieši ERAF finansējums. “Vecajā stacijā darbojās Krievijā ražotie sūkņi, kuri bija gan morāli, gan fiziski nolietojušies, turklāt sistēmas tīrīšana nozīmēja fiziski netīru un neparocīgu darbu. Tagad šeit izveidota moderna un energoefektīva būve,” tā stāsta ZMNĪ Zemgales meliorācijas nodaļas vadītāja Ilze Bergmane.
Savukārt Talsu novadā par 1,25 miljoniem veikta Ķūļciema poldera sūkņu stacijas pārbūve. Stacijā bija nepieciešams nomainīt četrus sūkņus, kas morāli, fiziski ir nolietojušies, ar energoefektīviem sūkņiem, kā arī jāierīko automātiskas sūkņu vadības un modernas ugunsdzēsības sistēmas, jāpārbūvē stacijas ēka. Sūkņu stacija no plūdiem pasargā aptuveni 700 ha platības.
Bet nupat, gada sākumā, ekspluatācijā nodots Lubāna ezera Ziemeļu dambis, kur ieguldīti 3,46 miljoni eiro no ERAF fondiem. Dambja atjaunošana bija nepieciešama, jo pēc 2017. gada lietavām ūdens līmenis ezerā sasniedza 94,84 metrus un, pieaugot rietumu vēju ātrumam, Ziemeļu dambja nogāze strauji noskalojās, tādējādi izveidojās izskalojumi līdz 2,4 metru augstumā. Dambja atjaunošanā no būvtrasēm novākts apaugums, izbūvēts aizsargdambja nogāžu stiprinājuma krāvums un plastmasas rievpāļu stiprinājuma būve, izveidota ceļa nobrauktuve un atjaunota dambja klātne. Vienlaikus līdz ar dambja atjaunošanu samazināti plūdu draudi aptuveni 400 Rēzeknes, Gulbenes, Madonas un Balvu novada iedzīvotājiem plūdu draudu skartajā 31 920 hektāru teritorijā.
UZZIŅA
Investīcijas plūdu risku mazināšanai, 32,967 milj. eiro (2023-2026)
Potomālo upju regulēto posmu atjaunošana – 8,46 milj. eiro
Polderu sūkņu staciju pārbūve – 7,60 milj. eiro
Aizsargdambju atjaunošana – 16,91 milj. eiro
Avots: Zemkopības ministrija
Video pielikumu skat. “YouTube” kanālā:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
