Pludmales volejbols – pārmaiņas Latvijā, neskaidrība pasaulē 0
“Būtiskas pārmaiņas skārušas gan Latvijas, gan starptautisko pludmales volejbolu, tāpēc šī būs pieslīpēšanās sezona,” teic Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Egils Cīrulis.
Juku laiki
Ķīnas pilsētā Fudžo vakar sākās Pasaules kausa (PK) izcīņas pirmais posms, un Latvija tajā pārstāvēta ar trim pludmales volejbola pāriem. Aleksandram Samoilovam un Jānim Šmēdiņam, kā arī Ruslanam Sorokinam un Tomam Šmēdiņam ir vieta pamatturnīrā, bet Mārtiņam Pļaviņam un Jānim Pēdam nācās spēlēt kvalifikācijā, kur viņi zaudēja ukraiņiem Sergejam Popovam un Valērijam Samodajam (17:21, 17:21) un var gatavoties otrajam posmam, kas nākamnedēļ arīdzan būs Ķīnā.
Ar PK rīkošanu bija milzu sajukums. Sākotnēji izskatījās, ka Samoilovam ar Jāni Šmēdiņu pirmo posmu vajadzēs izlaist par labu tautiešiem, lai viņi var vākt reitinga punktus un vismaz tikt pie kvalifikācijas turpmākajos posmos. Tomēr tad kārtība mainījās, tad vēlreiz, līdz pie teikšanas Fudžo tika visi mūsējie. Kā būs tālāk? “Īstas skaidrības nav, rīkotāji man teica, ka jābūt gataviem dažādiem pavērsieniem un lai nebojājam nervus. Mēs vēlamies, lai Latvijai tiek palielināta dalībnieku kvota un pie sacensībām tiek trīs pāri. Mēģināsim to panākt, bet sava loma būs arī rezultātiem,” teic Cīrulis. Starptautiskā volejbola federācija (FIVB) jaunā olimpiskā cikla sākumā paziņoja, ka būšot lielas pārmaiņas, kas skars arī pludmales volejbolu. “Acīmredzot bijis par maz laika, lai grandiozos plānus varētu īstenot. Ir jauns FIVB prezidents, jauna valde, un pēc šīm pārmaiņām atklājās dažādas praktiskas lietas, kas nav izdomātas līdz galam. Volejbolisti bija tik neapmierināti, ka pat draudēja ar PK boikotu,” turpina Cīrulis.
Pārmaiņas uz labu
Pludmales volejbols pārmaiņas piedzīvo arī Latvijā, labākajiem spēlētājiem izveidojot trīs jaunus pārus. “Jo lielāka konkurence, jo kvalitatīvāku produktu saņemam. Arī līdzjutējiem būs interesantāk. Kopumā mūsu sporta veidam šīs pārmaiņas nāks par labu,” pārliecināts Egils Cīrulis.
Prasīt ātras sekmes diez vai būtu pamatoti, un to apliecina arī Pļaviņa un Pēdas jau trešais zaudējums šosezon. 2003. gadā abi uzvarēja Eiropas U–20 čempionātā, taču Jānis pēc tam pievērsās klasiskajam volejbolam un smiltīs spēlē pēc ilga pārtraukuma. Samoilovs, brāļi Šmēdiņi un Sorokins sezonai gatavojās Ēģiptē, Pļaviņš – kā parasti, Turcijā, bet Pēda spēlēja klasiku Itālijas otrajā līgā un uz smiltīm pārgāja vien marta beigās pēc atgriešanās mājās.
Šogad līdz pat decembrim ieplānoti 15 PK posmi, kā arī pērnās sezonas fināls maija beigās, kurā Latviju pārstāvēs olimpiskais bronzas duets Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš. Pasaules čempionāts jūlija sākumā notiks Polijas pilsētā Stare Jablonki, kas mūsu līdzjutējiem ir ļoti izdevīgi, jo tuvu. Eiropas čempionāts būs nepilnu mēnesi vēlāk Klāgenfurtē (Austrija).
Šovasar mūsu spices vīrus būs iespēja biežāk redzēt arī klātienē. Paredzams, ka Latvijā viņi startēs trijos turnīros – “Saulkrastu kokteilis” jūnija beigās, “King of the Beach” jūlijā un arī Latvijas čempionāta fināla posmā vasaras nogalē.
Mārtiņš Pļaviņš prognozē ļoti interesantu un arī grūtu sezonu: “Sākot spēlēt kopā ar Jāni Šmēdiņu, mums gāja smagi, pirmos četrus mačus zaudējām kvalifikācijā. Ceru, ka šoreiz būs mazliet labāk, bet apzināmies, ka pirmajā laikā galvenais ir treniņi. Ar katru dienu pamazām ejam uz priekšu, Jānim ir visi dotumi, lai kļūtu par augstas klases pludmales volejbolistu. Treniņos viņš pierādījis, ka vēlas strādāt, uzklausa padomus.”
Jāatgūst sajūta
Pirms sezonas starta jautāju Jānim Pēdam, vai viņa ambīcijas, atgriežoties pludmales volejbolā, ir tikpat lielas kā jaunieša laikos.
– Nebūtu slikti. Katrā ziņā laukumā dosimies ne jau ar domu zaudēt. Cīnīsimies un tad redzēsim, ko spējam. Motivācijas man pietiek. Ja tā nebūtu, tad netērētu Mārtiņa laiku.
– Pirmās spēles jūs aizvadījāt treniņu nometnes laikā Turcijā. Kāda bija sajūta?
– Mums pirms šī turnīra bija tikai kopēji četri treniņi, par maz, lai saprastos. Īpaši lielas grūtības man nekas nesagādāja, taču pieļāvu muļķīgas kļūdiņas, ko pludmales volejbolā nevar atļauties. Ja mēs spēlētu pēc 12 dienu nometnes, rezultāti būtu pavisam citādi. Sajūta uzlabojās un nebija pat salīdzināma ar to, kāda bija nometnes sākumā. Mūsu treneris Aigars Birzulis noteikti varētu labāk pateikt, kam man visvairāk jāpiestrādā, bet nekādas laušanas nenotiek. Ja es būtu junioru vecumā, tad varētu mēģināt, bet šobrīd daudz par vēlu. Pludmales volejbolu esmu spēlējis, un vienkārši jāpaiet kādam laikam, lai sajūta atnāk atpakaļ.
– Kā tu pēc sezonas klasiskajā volejbolā jūties fiziski?
– Sezona nebija tik gara kā iepriekšējos gados. Finanšu krīzes dēļ Itālijas otrajā līgā 16 komandu vietā bija pieteikušās tikai 13, tādēļ kalendārs tika saīsināts par mēnesi, bija citāds treniņu grafiks un sezona nebija tik grūta, kā ierasts. Tā kā neesmu Latvijas izlases kandidāts klasiskajā volejbolā, tad, nespēlējot smiltīs, man būtu četri brīvi mēneši. Labāk kustēties un kaut ko darīt.
– Cik nopietni pieļauj, ka varētu ziemā vairs nespēlēt zālē?
– To noteiks vairāki apstākļi. Ja būtu jākrāj olimpiskie punkti, tad droši vien upurētu ziemas sezonu, bet tagad vēl nevaru pateikt. Itālijā līgums ar komandu “Pallovolo” man beidzies, un, ja būs citi piedāvājumi, tos apsvēršu. Manu lēmumu noteikti ietekmēs arī tas, cik labi mums būs rezultāti pludmalē un ko tie dos finansiālajā ziņā. Ja pludmales volejbolā varētu atpelnīt to algu, ko man maksā par spēlēšanu zālē, būtu ļoti jauki, bet ja ne – nāksies skatīties uz zāles pusi.
