Plīsusi bungādiņa – drauds dzirdei? 3
Bungādiņa norobežo vidusausi no ārējās auss, aizsargājot to no svešķermeņu iekļūšanas, atmosfēras spiediena maiņas un temperatūras svārstībām. Ja nebūtu bungplēvītes, katra stiprāka vēja pūsma gāztu cilvēku gar zemi, jo tā nepieciešama līdzsvara nodrošināšanā, taču, lai dzirdētu, tai nav izšķiroša nozīme, skaidro ausu, kakla un deguna ārsts Pauls Šmits.
Kāpēc plīst?
Viens no biežākajiem bungādiņas plīšanas iemesliem ir vidusauss iekaisums, kas vienmēr sākas ar tās apsārtumu un stiprām sāpēm. Mazuļiem tā ir biezāka nekā pieaugušajiem un plīst ar grūtībām, tādēļ pat tad, ja nav strutu, bungplēvīte jāpārgriež, lai infekcija neizplatītos tālāk. Dažkārt, lai nodrošinātos pret sarežģījumiem, jālieto antibiotikas.
Citreiz nelaimes cēlonis ir bungādiņas trauma, kas var rasties, piemēram, strauji lecot ūdenī, jo tad ārējā auss ejā pieaug spiediens, kas nespēj izlīdzināties, sevišķi tad, ja ir iesnas.
Tiem, kas regulāri nodarbojas ar niršanu, būtu jāapmeklē ausu, kakla un deguna ārsts. Ja degunā ir kādi šķēršļi, piemēram, starpsienas deformācija, tie jānovērš.
Tikpat labi bungādiņa var plīst, ja kāds, kaut pavisam viegli, uzsit pa ausi, jo tad auss eja tiek hermētiski aizspiesta.
Daudziem šāda liksta atgadījusies, piezemējoties lidmašīnai, īpaši tad, ja bijušas iesnas. Lai no tā izvairītos, pirms iekāpšanas transportlīdzeklī jāpilina degunā asinsvadus sašaurinoši pilieni. Dzirdes ejas palīdz atvērt rīšanas kustības, tādēļ ieteicams sūkāt konfekti vai imitēt deguna šņaukšanu, to aizspiežot, lai palīdzētu bungdobumā iekļūt gaisam.
Nereti bungplēvīti gadās pārplēst, pārāk cītīgi tīrot ausis. To drīkst darīt ne tālāk, cik var piekļūt ar pirkstu.
Ko darīt?
Plīstot bungplēvītei, rodas stipras sāpes, asiņaini izdalījumi un auss aizkrīt. Tad pašsajūtu uzlabos pretsāpju pilieni. Sāpošajam orgānam var pielikt siltu eļļas kompresi, taču, ja ir sastrutojums, tas pastiprināsies vēl vairāk.
Zāļu ievadīšanu ausī labāk uzticēt ārstam, piemēram, nav vēlams izmantot dažkārt šajos gadījumos ieteikto borspirtu vai citu spirtu saturošu šķidrumu, jo tas izraisīs asas sāpes.
Diskomfortu var mazināt tautas līdzekļi, piemēram, sīpolu, ģerānijas un kalanhojas sula, taču problēmas var rasties, ja tā vietā, lai izspiestu sulu, ausī ieliek samīcītu lapu, pārliecinājies dakteris Šmits. Tad pacients atnāk pēc nedēļas ar piepampušu ausi, kur iekšā sapuvusi lapa, – ej nu dabū laukā!
Vai sadzīs?
Pieaugušajiem vidusauss iekaisuma gadījumā bungplēvīte parasti viegli pārplīst un sadzīst divu trīs dienu, vēlākais, nedēļas laikā. Rēta, kas mēdz saglabāties uz ādiņas, dzirdei netraucēs.
Ja bērnam bungplēvītē izdarīts griezums, bet caurumiņš jau nākamajā dienā aizaudzis, lai nodrošinātu strutu drenēšanos, tas jāveic vēlreiz. Tiem, kas bieži slimo ar vidusauss iekaisumu, bungplēvītē uz diviem trim mēnešiem mēdz ievietot caurulīti jeb tā saukto šuntu.
Protams, ne vienmēr plēvīte labi sadzīst. Hroniska iekaisuma gadījumā var turpināties strutošana, rētošanās, veidoties gaļaini izaugumi un bungdobums piepildīties ar rētaudiem.
Agrāk, kad nebija pieejami efektīvi antibakteriāli līdzekļi, šādas problēmas radās visai bieži, tādēļ ausis gadiem ilgi ik pa brīdim tecēja, kamēr netika veikta operācija. Tagad iespējas palīdzēt ir daudz plašākas. Bieži vien bungdobumu var iztīrīt ambulatorā kārtā.
Ja bungādiņā palicis caurums, auss jāsargā no ūdens un putekļu iekļūšanas, ievietojot tajā vates tamponu, lai nepieļautu infekcijas rašanos. Lai izvairītos no šādām neērtībām, to var “aizlāpīt”, veicot operāciju. Jo plīsums svaigāks, jo veiksmīgāks rezultāts.
Bungādiņas “remontam” var izmantot olas čaumalas iekšpusē esošo plēvīti, pa kuru atjaunojas tās audi. Tas notiek veiksmīgi apmēram 20 procentos gadījumu, taču arī to uzskata par labu rezultātu.
