Plīsusi acs tīklene… Par ko tas liecina un ko pēc notikušā iesākt? 0
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Sajūta ir satraucoša – vakarā acs priekšā pēkšņi uzrodas it kā blīvs zirnekļa tīkls… Pirmā reakcija – tu uztraukumā berzē aci. Vienreiz, otrreiz… Nekā, tīkls nepazūd. Pieej pie spoguļa, pēti aci, izmisīgi mirkšķini, atkal paberzē, iepilini acu pilienus cerībā – ja nu naktī notiek brīnumi, aizej gulēt. Bet no rīta nekas nav mainījies. Tīkls joprojām peld acī. Par ko tas vēsta, un kas pēc notikušā jādara? To skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas oftalmologs, Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags.
Tīklenes plīsums un atslāņošanās
Tā ir tipiska situācija, kas liecina par acs tīklenes plīsumu, ko izraisa acs mugurējā stiklveida ķermeņa, kam ir caurspīdīga gelveida struktūra un kas aizpilda praktiski visu acābola iekšējo daļu, membrānas atslāņošanās, teic oftalmologs. Cilvēkam piedzimstot stiklveida ķermenis ir kā želejas konfekte, bet ar gadiem tā struktūra mainās – ir daļas, kas sašķidrinās, un ir, kas nedaudz sabiezē. Sašķidrināšanās procesa gaitā var gadīties, ka kādā brīdī stiklveida ķermenis no piestiprināšanās vietas tīklenes virsmā sāk atslāņoties un pavelk uz leju tīkleni, rezultātā notiek tīklenes plīsums.
Visā šajā procesā svarīgi laikus atpazīt signālus, kas vēsta par mugurējā stiklveida ķermeņa atslāņošanos un tīklenes mehānisku kairinājumu: melnu peldošu matiņu, mušiņu, punktiņu parādīšanās acī, spēji gaismas uzliesmojumi – zibšņi, kam seko pakāpeniska redzes pasliktināšanās. “Tiklīdz ko tādu mana, jādodas pie acu ārsta, lai pārbaudītu, kas acī notiek. Ja tīklenes plīsumu diagnosticē laikus, kamēr nav sākusies tīklenes atslāņošanās, to var norobežot ar lāzera starpniecību, iztiekot bez operācijas,” Juris Vanags situāciju skaidro tīri tehniski un uzsver tīklenes lomu acī.
“Būtībā tā ir daļa no smadzenēm – tīklene nodrošina gaismas uztveri, attēla veidošanos acī un tad sadarbībā ar redzes nervu attēlu nosūta uz smadzenēm, kuru pakauša daivā tas tiek izanalizēts. Plīsuma rezultātā tīklene atslāņojas – tiek zaudēta redze.”
Tīklene arī var plīst vienā mirklī – pēkšņi acij priekšā melns plīvurs, zirnekļa tīkls, un seko straujš redzes zudums, jo caur plīsumu sašķidrinātā stiklveida ķermeņa daļa iekļūst tīklenes telpā, kas ir starp neirosensoro slānīti un tīklenes pigmenta epitēliju, kas arī tīkleni atslāņo. Šādos gadījumos nekāda nogaidīšana no pacienta puses, ja viņš grib saglabāt redzi, nav pieļaujama – nekavējoties jādodas uz traumpunktu vai pie ģimenes ārsta pēc nosūtījuma uz Stradiņa vai Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Acu nodaļu, lai operāciju varētu ieplānot pēc iespējas ātrāk.
Pēkšņo tīklenes plīsumu un straujo redzes zudumu var pavadīt arī asinsizplūdums stiklveida ķermenī – šādā gadījumā operāciju var veikt pēc asinsizplūduma uzsūkšanās.
“Var būt arī situācija, kad tīklene plīsusi, bet atslāņošanās notiek ļoti lēni. Vienai acij redzeslauks ir simtprocentīgs, bet otrai tīklenes atslāņošanās ar mazu redzes lauka defektu. Melnumiņš stāv vienā acs kaktiņā, cilvēks to nejūt, dažkārt pat nepamana, jo to nosedz plakstiņš. Turklāt smadzenes šo mazo redzes lauka defektu nokompensē – pieliek klāt attēlu no otras acs, līdz ar to cilvēks nepamana arī to, ka ar vienu aci redz mazliet sliktāk,” skaidro oftalmologs un piebilst – ja tīklenes plīsumi ir aptuveni vienam no tūkstoša, atslāņošanās notiek vienam no 10 000 cilvēku, bet to noteikt var tikai oftalmologs.
Labākais scenārijs ilgstoša tīklenes atslāņošanās procesa gadījumos – tā laikā tīklenē izveidojusies norobežojoša līnija, un process neprogresē.
Kam lielāks risks piedzīvot tīklenes plīsumu
“Bokseri noteikti ir riska grupas augšdaļā,” ārsts pasmaida. “Arī tie, kam bijušas galvas traumas, iepriekš veiktas kādas acu operācijas, kā arī tie, kam ir liela tuvredzība – sākot no -6. Pie tādas arī gados jauniem cilvēkiem vismaz reizi gadā jāpārbauda acu veselība, jo viņiem acs sieniņa ir plānāka, līdz ar to plānāka ir arī tīklene un ātrāk notiek stiklveida ķermeņa atslāņošanās. Manā praksē bijuši pacienti, kuriem jau 25 gados tīklene operēta abām acīm. Tāpat ir cilvēki, kuri, neraugoties uz lieliem mīnusiem, tīklenes plīsumu nepiedzīvo.”
Jura Vanaga praksē gadījumu, kad tīklenes plīsumu izraisījušas dzemdības, neesot. Viņš arī nerekomendē tikai tuvredzības dēļ atteikties no dabīgām dzemdībām, jo tās ir labākas gan sievietei, gan bērnam. Cita lieta, ja tīklenes operācija veikta neilgi pirms dzemdībām, – tad gan ieteicams ķeizargrieziens, jo bērna izspiešanas laikā brūce var atvērties.
Glābj gāze vai silikons
“Operācijas laikā tīklenes plīsuma vietu vispirms apstrādā ar lāzeru – maliņu piededzinām, tīkleni pieliekam klāt ar speciālu vielu, ko sauc par dekalīnu, jo no atslāņotās tīklenes telpas jāizspiež ārā stiklveida ķermeņa šķidrā daļa. Tad tīkleni pieliekam pie acs sieniņas un pielāzerējam. Līdz ar to šajā vietā izveidojas nosacīts apdegums/iekaisums, rezultātā, veidojoties rētaudiem, plīsuma vieta pieaug pie acs sieniņas,” stāsta ārsts.
Gāzi vai silikonu acī nepieciešams ievadīt, lai šo vietu nosegtu – neļautu tai piekļūt acs iekšējam šķidrumam, jo tas tīkleni atkal atslāņo. Gāze tiek ievadīta uz plīsuma sadzīšanai nepieciešamo laiku, tā pati lēnām uzsūcas, bet silikons jāizņem – jāveic vēl viena operācija. Izvēli – gāze vai silikons – nosaka tīklenes plīsumu izmērs, skaits, to novietojums, arī atslāņošanās ilgums un agresivitāte. Vienkārši runājot, gāzi izmanto vieglākos, silikonu – smagākos gadījumos, kad tīklene vietā jānotur ilgāk, kad varbūt būs nepieciešams veikt lāzerfotokoagulāciju tīklenes papildu nostiprināšanai.
“Situācijas ir dažādas, un lēmums, kuru materiālu izmantot, tiek pieņemts pēc izmeklējumiem, stāvokļa izvērtējuma, dažkārt pat tikai operācijas laikā,” skaidro Juris Vanags.
Tas, cik ilgi silikons paliks acī, atkarīgs no tā, kā tīklene piedzīst. Ārsta praksē ir gadījumi, kad tas izvadīts jau pēc divām nedēļām, pēc pusgada vai gada, un ir, kad tas no acs nav izņemts pat 14 gadus, jo silikons ir vienīgais variants, kā tīkleni noturēt savā vietā. Turklāt šo cilvēku acīs silikons turas stabili, nesagādā problēmas. Tomēr visās acīs tas neiedzīvojas vienādi labi.
Ar laiku silikons maina savu agregātstāvokli, sadalās mazos graudiņos, un tie var nobloķēt acs priekšējās kameras kaktu, rezultātā izveidojas sekundāra glaukoma. Ja tā, tad vecais silikons jāizņem un jāievada jauns. Biežāk, kā novērojis dakteris, silikona sadalīšanās sagādā problēmas gados jauniem cilvēkiem – iespējams, to veicina aktīvs dzīvesveids.
Atkārtotas operācijas
Aptuveni 10% pacientu tīklene atslāņojas atkārtoti – vai nu ir atvēries vecais plīsums, vai arī izveidojies jauns. Pēc atkārtotas operācijas redze, ļoti iespējams, vairs nebūs tik laba, kādu to izdevās saglabāt pēc pirmās operācijas, tomēr ārsts iesaka operēt. “Desmit procentiem cilvēku, kuriem tīklene atslāņojusies vienā acī, tas notiek arī otrā. Ja pēc otras acs operācijas, pat ja tā tehniski veikta izcili, redzes prognoze nav nekāda, cilvēks redzēs vismaz ar vienu aci – kaut tikai līmenī, kas ļauj pašam par sevi parūpēties,” uzskata Juris Vanags.
Bijuši arī gadījumi, kad pēc atkārtotas operācijas un vēl pēc trešās, un ceturtās redze nepasliktinās, tad var tikai brīnīties, cik tīklenes audi reizēm ir izturīgi. Mēdzot arī būt pretēji gadījumi – viens plīsumiņš, izejas dati izcili, tiek ievadīta gāze, aparāti rāda, ka viss kārtībā, bet – redzes asums nekāds… Atliek tikai minēt, kas to nosaka. Nenoliedzami daudz atkarīgs no organisma individuālajām īpatnībām.
Kas jāievēro atveseļošanās periodā
Pēc tīklenes operācijas ieteiktais atveseļošanās periods ir sešas nedēļas, un Juris Vanags rekomendē to ievērot. Pirmkārt, tāpēc, ka tik ilgi stiklveida ķermeņa telpā paliek ievadītā gāze – kā balons peld acī un traucē redzēt. Otrkārt, virspusējās radzenes epitēlija un gļotādas sadzīšanas laiks ir aptuveni mēnesis, bet dziļā sadzīšana notiek ilgāk – pat līdz sešiem mēnešiem. Tas pats attiecas uz tiem, kam tīklene piestiprināta ar silikonu.
Visā šajā laikā, īpaši pirmajās nedēļās, obligāti jālieto rekomendētie acu pilieni un jāievēro aci saudzējoši noteikumi: jāievēro ārsta noteiktā gulēšanas poza (katram pacientam tā var būt citāda), jāsargās, lai acs netiktu traumēta, lai tajā neiekļūtu putekļi, tvaiki, ūdens (mazgājoties acs jāaizklāj, acs zona jāapmazgā ar speciālā šķidrumā vai vārītā ūdenī samitrinātu vatīti, jāatsakās no peldēšanās, pirtī iešanas), divas nedēļas nedrīkst lasīt, strādāt pie datora, darīt fizisku darbu, celt smagumus un ēst cietu pārtiku: riekstus, burkānus u.c., jāizvairās no asām, straujām kustībām, galvas noliekšanas uz leju, jāuzmana vēdera izeja.
Vēlams atteikties no lidojumiem, īpaši, ja tīklene nostiprināta ar gāzi, jo, mainoties gaisa spiedienam, gāze izplešas, un tas acī var izraisīt milzīgas sāpes.
Tāpat kā ar silikona iedzīvošanos acī un atkārtotu operāciju rezultātu, arī ar atveseļošanās rezultātu mēdz būt visādi.
““Darīt visu tā, kā Vanags teicis” ir pieļaujamas atkāpes, jo ārsti dod rekomendācijas, vadoties no standartsituācijām. Ja cilvēks saprot, ka viena otra viņa sajūta tai neatbilst un, ieklausījies sevī, šo to pakoriģē, ir pat ļoti labi. Piemēram, ja darbs cilvēku mudina pie datora atgriezties agrāk un viņš jūt, ka to var, lai tā dara, jo principā jau ar vienu aci strādāt var. Kaut gan ir grūti – katra acs redz citādi. Aizklāt operēto aci nav obligāti, katrs var rīkoties, kā viņam ērtāk,” uzskata Juris Vanags.
Bet, lai kā katrs rīkotos, jebkurā gadījumā tīklenes operācijai seko periods, kad daudz kam jāpielāgojas, ar daudz ko jāsamierinās: ka redzi atšķirīgi, ka nevari veikt visus ierastos un paredzētos darbus, doties ceļojumos. Kad beidzot viss ir kārtībā – ja vēl seko silikona izņemšanas operācija, tas būs varbūt tikai pēc gada, – atgriežamies iepriekšējā dzīvesritmā.
IEVĒRO!
Cik bieži jāpārbauda acu veselība
Ja jau konstatēta kāda acu slimība, acu veselība jāpārbauda reizi gadā. Ja nav un nav vērojama arī redzes pasliktināšanās, tad vecumā līdz 40 gadiem vēlams to izdarīt reizi 3–5 gados. Pēc 40 gadiem – vismaz reizi trijos gados, 55 gadus sasniegušajiem un vecākiem – reizi gadā. Tiem, kam ir augstāks kādas acu slimības attīstības, tīklenes atslāņošanās risks, acu veselība jāpārbauda reizi pusgadā.
