Planētas Noslēpumi: zinātnieki skaidro, kā rodas plikpaurība 0
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Eksperimentos ar pelēm amerikāņu pētnieki secinājuši: kad matu cilmes šūnas sāk novecot, tās kļūst mazāk noturīgas, pamet savas speciālās vietas folikulā un iznāk dermā, un šajā sev lāgā nepiemērotajā mikrovidē tās praktiski vairs nav spējīgas izdzīvot. Rezultātā matu augšanai nepieciešamo cilmes šūnu kļūst aizvien mazāk, un tas noved pie tā, ka mati kļūst aizvien plānāki un pamazām iesākas tas, ko dēvē par plikpaurību.
Var piebilst, ka tieši par tādu plikpaurības mehānismu zinātnes ļaudis vēstī faktiski pirmo reizi. Attiecīgā pētījuma autori pauduši cerību, ka viņu atklājums sekmēs cilvēku plikpaurības apkarošanu. Jo, raugi, peļu folikulas esot ārkārtīgi līdzīgas cilvēku folikulām.
Savukārt jau iepriekš bija zināms, ka daudzi cilvēki, kuri izslimojuši Covid-19, sastapušies ar itin intensīvu matu izkrišanu. Lai apturētu šo nevēlamo procesu, esot nepieciešams vērsties pie speciālistiem, kuri vispirms noteiks precīzu diagnozi, noskaidros, kādu elementu akūti pietrūkst organismam, lai pēc tā varētu uzsākt pilnvērtīgu ārstēšanu.
Var piebilst, ka patoloģiska matu izkrišana jeb alopēcija (plikpaurība) izraisa pilnīgu vai daļēju matu pazušanu noteiktos galvas vai ķermeņa apgabalos. Par izplatītāko alopēcijas veidu uzskata androgēno, difūzo jeb simptomātisko, kā arī perēkļu vai ligzdojumu un rētojumu plikpaurību.
