Visiem pircējiem šovasar nepietiks: velosipēdi kļuvuši par deficīta preci visā pasaulē 11
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītā gada laikā pieprasījums pēc velosipēdiem un distanču slēpēm bijis tik liels, ka tās kļuvušas par deficīta preci visā pasaulē, un paredzams, ka tendence saglabāsies arī šogad.
Sporta preču tirgotājiem Covid-19 pandēmijas laikā netrūkst izaicinājumu, taču kopumā šis bijis lielo iespēju laiks.
“Apgrozījuma pieaugums bija jūtams, taču nav izmērāms, jo pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Ja produktu būtu vairāk, pārdotu vairāk,” “Latvijas Avīzei” stāsta veikalu “FANS” brendu menedžeris Juris Mikulens.
Pagājušā gada pavasarī strauji auga pieprasījums pēc fitnesa piederumiem un velosipēdiem. Daudzi izvēlējās ar to pārvietoties ikdienā, lai izvairītos no sabiedriskā transporta, pirkuši bērniem, lai ir vismaz kādas aktivitātes mājsēdes laikā.
Vienlaikus ar pieprasījuma pieaugumu radās problēmas ar piegādi no ārzemēm. “Tā bija ķēdes reakcija, jo Tālajos Austrumos, kur pamatā ražo rezerves daļas un aksesuārus, kovida viļņi un dažādi ierobežojumi radīja darbinieku trūkumu.
Pieprasījums bija lielāks nekā spēja saražot – gan galaproduktu, gan izejmateriālu nepietika. Kad sākās epidēmija, apstājās ražošana un piegāde.
Liela daļa no transporta kompānijām nolēma no turienes aizvākties, un, kad sāka atgriezties, veidojās dzīvās rindas, tāpēc kompānijas ļoti pacēla cenas. Konteiners no Ķīnas tagad maksā četras reizes dārgāk. Ir preču grupas, kuras agrāk veda ar kuģi, tagad izvēlas lidmašīnas, jo izmaksas ir vienādas,” skaidro Mikulens.
Lielāku piegādes izmaksu dēļ velosipēdu cenu pieaugums ir piecu līdz desmit procentu robežās. Ražotāji arī varētu cenas palielināt, taču izvairās no šādiem soļiem, apzinoties, ka ieguvumi būs īslaicīgi, bet šāda politika var ietekmēt zīmola imidžu lojālo klientu acīs.
Mikulens norāda, ka tendence turpināsies arī šajā gadā – tik velosipēdu, cik cilvēki gribēs, gluži vienkārši nebūs:
“Šis burbulis izveidojies mākslīgi, jo to nav ietekmējušas precīzas cilvēka darbības. Vienkārši visi faktori summējas un, kamēr burbulis nepārplīsīs, būs problēma. Varētu būt, ka viss iepriekšējā ritmā atgriezīsies 2024. gadā.”
Ziemā līdzīgs stāsts bija par distanču slēpēm – pat tie tirgotāji, kas rudenī sarūpēja pilnas noliktavas cerībā uz sniegotu ziemu (un tās piepildījās), ātri vien bijuši pliki kā baznīcas žurkas.
“Neko nevarēja dabūt – visā Eiropā. Ziņās redzējām, ka Budapeštā cilvēki slēpoja pa galveno tiltu, līdz ar to skaidrs, ka viņi iet ārā un sporto. Vācijā partneri teica, ka decembrī slēpes nevarēja atrast ar uguni. Mums piegādes kavējās pāris nedēļas, Eiropā – mēnesi,” norāda Mikulens.
Kopš decembra otrās puses klientu apkalpošana klātienē Latvijā nav atļauta. Pircēji esot spiesti pielāgoties pirkšanai internetā, pašiem vairāk laika jāvelta informācijas iegūšanai.
Ir preču grupas, kur pirkumu izdarīt vienkārši arī šādos apstākļos, piemēram, distanču slēpes, taču daudzas lietas bez fiziskas apskates grūti iegādāties, un tas attur no pirkuma.
