Stikls un polikarbonāts 0
Stikla siltumnīcas galvenokārt izvēlas dārzkopji, kuri audzē augus cauru gadu. Stiklam ir augsta gaismas caurlaidība un liela cietība, nodrošinot būvei labu izskatu ilgāku laiku nekā plēves. Tiesa, materiāls ir smags, tāpēc vajadzīga nopietna un izturīga siltumnīcas konstrukcija ar papildu atbalsta elementiem, arī montāžai jābūt precīzai. Tāpat jāuzmanās, lai tas nesaplīstu (drošāks ir rūdītais stikls) un stikla lauskas nenonāktu zemē.
Jāatceras, ka stikls nelaiž cauri ultravioleto staru viļņus, kas nepieciešams apputeksnētājiem (bitēm, kamenēm un citiem kukaiņiem), neizkliedē gaismu un tam ir augsta siltuma vadīšanas spēja. Daži speciālisti uzskata, ka stikla siltumnīcās palielinās augu apdegšanas risks (to novērš ar apēnošanas tīklu vai stiklu apstrādājot ar kaļķi). Tāpat augi vairāk pakļauti slimībām, jo ar laiku starp rūtīm var veidoties spraugas, caur kurām izplūst siltais gaiss un iekļūst lietus.
Drošākas par stiklu ir šūnu polikarbonāta loksnes, kas ir triecienizturīgas, vieglas un ugunsdrošas. Polikarbonāta uzbūve ir līdzīga stikla pakešu logiem, kas apvieno stikla un plēves labākās īpašības. Šī materiāla montāžai nepieciešamas iemaņas un speciāli darba rīki, vislabāk izmantot alumīnija nesošās konstrukcijas. Ja montējot netiek lietots hermetizēšanas elements, polikarbonātā var iekļūt ūdens, samazinot gaismas caurlaidību. Jāizvairās ar no skrāpējumiem, un nevajag šādas siltumnīcas būvēt grantētu ceļu tuvumā. Salīdzinot ar stiklu, šim materiālam gaismas caurlaidība ir vājāka un vasarā tas pasargā augus no apdegšanas. Polikarbonāts nelaiž cauri kaitīgo ultravioleto starojumu, arī temperatūras svārstības šādā siltumnīcā nav tik krasas. Novērojumi liecina, ka apsildāmajās polikarbonāta siltumnīcās siltuma zudumi ir mazāki nekā zem stikla seguma.
