Plešs tiekas ar lauksaimniecības organizācijām, uzsver Zaļā kursa uzstādītos mērķus nozares ilgtspējīgai attīstībai 15
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs attālināti tikās ar lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu klimata pārmaiņas mazinošu un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi Latvijā un citus aktuālus nozares jautājumus, kas tostarp saskaras ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildības jomām.
Kā viens no rīcības virzieniem Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam ir ilgtspējīga zemes apsaimniekošana un lauksaimniecība. Tikšanās laikā ministrs uzsvēra Zaļā kursa uzstādītos mērķus, kas tostarp izriet no Eiropas Komisijas (EK) 2020. gada maijā publicētās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas un stratēģijas “No lauka līdz galdam”. Abos dokumentos ietvertas prasības par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas samazināšanu, minerālmēslu lietošanas samazināšanu, bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvara palielināšanu līdz 25% no kopējās lauksaimnieciskajā darbībā izmantotās platības.
Artūrs Toms Plešs (AP!): “Zaļā kursa uzstādījums nav vienpusējs – tā mērķis ir ne vien padarīt valsti zaļāku un mūsu saimniekošanu ilgtspējīgāku, bet arī radīt labvēlīgu augsni ekonomiskai transformācijai, kas modernizēs lauksaimniecības nozari un pavērs arvien jaunus veidus, kā optimizēt resursus, pelnīt vairāk un radīt jaunas darba vietas vai pat vēl nebijušas saimnieciskās darbības jomas. Arī cilvēku paradumi nemitīgi mainās, tādēļ tie ražotāji, kam izdosies izmantot Zaļā kursa sniegtās iespējas, baudīs ne vien dabas, bet arī patērētāju pateicību.”
Ministrs aicināja lauksaimnieku organizācijas pārstāvjus nevilcināties ar nozares “zaļināšanu”, jo klimata krīzes novēršanā jāiesaistās ikvienam sektoram; īpaši tiem, kas rada būtisku slogu uz apkārtējās vides veselību, tādēļ ir svarīgi jau tagad rādīt priekšzīmi un veikt nepieciešamo pāreju uz nozares ilgtspējīgu attīstību, lietderīgi izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus, gan ES sniegto finansiālo atbalstu. Jāatzīmē, ka lauksaimniecība ir trešais lielākais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju sektors, kas rada aptuveni 20% no kopējām Latvijas SEG emisijām, turklāt lauksaimniecības emisijas turpina palielināties – kopš 2005. gada lauksaimniecībā radītās emisijas ir pieaugušas par vairāk nekā 22%.
Uzklausot nozares pārstāvjus, Plešs uzsvēra, ka VARAM turpinās sadarboties ar partneriem valstiskajā un privātajā sektorā, lai rastu optimālus veidus, kā padarīt lauksaimniecības nozari zaļāku un īstenot pārdomātus ilgtspējas veicināšanas pasākumus. Vienlaikus ministrs aicināja arī lauksaimniecības organizācijas veidot uz sadarbību vērstu dialogu, lai veiksmīgi izdotos sasniegt Zaļā kursa uzstādītos mērķus.
Uz ministra aicinājumu tikties bija atsaukušies Zemnieku saeimas, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas, Latvijas Biškopības biedrības, Latvijas Zemnieku federācijas, Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas, Jauno Zemnieku kluba un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji.
