Artūrs Toms Plešs
Artūrs Toms Plešs
Foto: Zane Bitere/LETA

Ministrs Plešs skaidro galvenos administratīvi teritoriālās reformas mērķus 16

Administratīvi teritoriālās reformas likums, ko Saeima pieņēma pērn, paredz, ka no šī gada 1.jūlija Latvijā darbu sāks 42 pašvaldības līdzšinējo 119 pašvaldību vietā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Šobrīd šīs reformas gaita ir vairāk ir pašvaldību rokās, no Saeimas un valdības puses tādā ziņā darbs ar likumdošanas procesu ir izdarīts, un būtībā pēdējie metri, finiša taisne, lai sagatavotos pašvaldību vēlēšanām, un tiktu ievēlētas pašvaldības jau 42 novados,” RīgaTV 24 raidījumā “Latvija pēc novadu reformas” informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

“Mēs no VARAM puses esam ciešā kontaktā gan ar pašvaldībām, gan Latvijas pašvaldību savienību (LPS), lai laikus arī identificētu kādus iespējamos problēmjautājumus, kur atbalsts ir nepieciešams.”
CITI ŠOBRĪD LASA

Ministrs arī skaidro, ka šī reforma ir vērienīgs darbs, ko valdība veikusi šī gadsimta laikā kopumā, kas nostādīs Latviju uz daudz pozitīvāka attīstības ceļa.

Viņš arī norāda, ka jau laikā, kad uzsākās diskusijas valdībā un Saeimā nebija tā, ka visas pašvaldības bija pret administratīvi teritoriālo reformu. Ministrs arī nenoliedz, ka, iespējams, iemesls, kāpēc atsevišķas pašvaldības bijušas pret šādu reformu, bijusi nevēlēšanās pielāgoties pārmaiņām.

“Mēs redzam, ka produktivitāte ir šausmīgi zema. Tas, ko mēs redzējām pēc Latvijas Bankas datiem – jo pašvaldība ir mazāka iedzīvotāju skaita ziņā, arī pašvaldības budžets ir mazāks. Daudz lielāka budžeta daļa tiek novirzīta tam, lai mēs uzturētu pašvaldības administrāciju. Skaidrs, ka tie ir pastāvīgi izdevumi, kurus nevar novirzīt attīstībai.”

Politiķis arī uzsver, ka šajā laikā analizēts ļoti daudz dokumentu, skaidrots, kas bijušas tās veiksmes un neveiksmes, veicot iepriekšējo reformu.

“Ir viena lieta, kas iezīmējusies 2013.gada veiktajā novērtējumā par iepriekšējo reformu, kur vairāk nekā puse pašvaldību atzina, ka lielākas pašvaldības ļauj daudz sekmīgāk piesaistīt investīcijas, attīstīt uzņēmējdarbību. Tas ir viens no galvenajiem mērķiem arī šai reformai, lai mēs šos spēkus un resursus apvienojam kopā.”

Visu raidījumu “Latvija pēc novadu reformas” skaties šeit.

Raidījumu RīgaTV 24 ēterā skaties katru trešdienas vakaru plkst.21.00.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.