Plešs kritizē Daugavpils domes bezdarbību, bet Elksniņš aicina nesteigties ar izvērtēšanu, ja laiks vēl nav pienācis demontāžai 86
Daugavpils domes rīcība arvien vairāk izskatās pēc likumā noteiktā pienākuma demontēt okupācijas varu slavinošos objektus sabotāžas un padomju okupācijas “varoņu” aizstāvēšanas, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Plešs uzsver, ka līdz 15.novembrim Daugavpilij jāizpilda likumā noteiktās prasības un jādemontē abi pašvaldības teritorijā esošie padomju okupāciju slavinošie objekti, kas iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka pašvaldības vēršanās Satversmes tiesā, apstrīdot likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei, nav iemesls, lai nepildītu likumu. Tādēļ ministrija sagaida, ka Daugavpils demontēs minētos objektus demontēs noteiktajā termiņā.
VARAM rīcībā esot informācija, ka Kultūras ministrija (KM) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) sniegusi Daugavpils pašvaldības lūgto izvērtējumu, norādot, ka objekti ir demontējami, tādēļ ministrijas ieskatā šobrīd vairs nav neviena būtiska iemesla, kas varētu kavēt demontāžas procesu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir pamats rīkoties, kad likuma normas par totalitāros režīmus slavinošu pieminekļu nojaukšanu netiek pildītas, nevis izvirzīt hipotēzes par Daugavpils pašvaldības iespējamo rīcību nākotnē, aģentūrai LETA pauda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).
Šādi viņš reaģēja uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) paziņojumu, ka Daugavpils domes rīcība arvien vairāk izskatās pēc likumā noteiktā pienākuma demontēt okupācijas varu slavinošos objektus sabotāžas un padomju okupācijas “varoņu” aizstāvēšanas.
Elksniņš uzskata, ka Plešs priekšvēlēšanu laikā izmanto administratīvos resursus, lai atgādinātu par savu klātbūtni, un tas arvien vairāk izskatoties pēc izrādīšanās, kas šajos ģeopolitiskajos un enerģētiskās krīzes apstākļos esot īpaši satraucoši.
“Daugavpils pilsētas dome, kā jau pašsaprotams tiesiskā valstī, līdz šim ir pildījusi visus ar likumu uzliktos pienākumus un mainīt savu attieksmi par likumības principu ievērošanu nākotnē neapsver. Vēlos uzsvērt, ka ministrijai ir pamats rīkoties, lai gādātu par likumā noteikto normu izpildi, kad šīs normas netiek pildītas, nevis izvirzīt hipotēzes un zīlēt par Daugavpils pašvaldības rīcību nākotnē,” uzskata Elksniņš.
Pašvaldībā atgādina, ka pašvaldība Satversmes tiesā ir iesniegusi pieteikumu, apstrīdot likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” atbilstību Satversmei, un gaida lēmumu par pagaidu noregulējumu.
Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) vakar esot sniegusi Daugavpils pašvaldības lūgto izvērtējumu par demontējamajiem objektiem un norādījusi, ka vienam no diviem objektiem ir nepieciešams veikt likumā noteikto trīsdimensionālo lāzerskenēšanu, ko NKMP plānojot veikt līdz šī gada 16.septembrim.
Ņemot vērā minēto, pašvaldības ieskatā šobrīd pastāv būtisks iemesls, kas kavē demontāžas procesu, un VARAM ministra norādes par pretējo neatbilst ne likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” prasībām, ne arī faktiskiem lietas apstākļiem, skaidro vietvarā.
Turklāt, saskaņā ar NKMP sniegto atzinumu vienai no demontējamā objekta skulpturālajām daļām ir noteikta mākslinieciskā vērtība, par kuras saglabāšanu, kā to nosaka likuma “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 9. pants, ir atbildīgs Latvijas Okupācijas muzejs, kuram cita starpā ir jāpieņem lēmums par demontēto objektu oriģinālo detaļu vai fragmentu iekļaušanu muzeja krājumā, skaidro pašvaldībā.
Nepieciešamo informāciju Daugavpils pašvaldība no Latvijas Okupācijas muzeja jau esot izprasījusi, un tai esot būtiska nozīme, lemjot par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar likuma prasību izpildi par demontējamiem objektiem.
Vienlaicīgi pašvaldība norāda VARAM, ka likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” iekļautā prasība par objektu demontāžas izmaksu segšanu vienādā apmērā no valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem neatbilst Satversmei.
Arī Daugavpils pašvaldības 2022.gada budžetā nav paredzēts finansējums šādu darbu veikšanai, un pašvaldība gaida VARAM skaidrojumu par nepieciešamā finansējuma avotiem.
Kā ziņots 14.jūlijā Ministru kabinets pieņēma padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu sarakstu. Tie ir objekti, kas jānojauc līdz 15.novembrim.
Latvijā identificēti kopumā 69 demontējami objekti, kas atrodas Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Jelgavas, Talsu, Bauskas, Ogres, Ludzas, Krāslavas, Mārupes, Saldus, Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Balvu, Augšdaugavas un Madonas novadā, kā arī Liepājā, Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī.
Valdības apstiprinātajā sarakstā iekļauti divi objekti, kas atrodas Daugavpilī.
Viena ir piemiņas vieta Sarkanās armijas karavīriem, kas atrodas 18. novembra ielā, bijušajā Slavas skvērā, bet otrs ir piemineklis Sarkanās armijas 360. strēlnieku divīzijas karavīriem.
Savukārt viens no plašāk pazīstamajiem Daugavpils centrā esošajiem padomju okupācijas režīmu slavinošajiem objektiem Dubrovina parkā šajā sarakstā nav iekļauts, jo memoriāla pakājē ir apglabāti padomju armijas virsnieki.
