Plēsēju orģijas vistu kūtī 1

Vienu nakti kāds zvērs bija ielīdis kūtī un nokodis visas manas 15 vistiņas – vienai pārkosts kakls, citai galva noplēsta nost. Kūtī bija tikai vistas, neviena cita mājlopa. Kūts ir slēgta, tur nevarēja tikt iekšā ne suns, ne lapsa. Nopirkšu cālīšus, bail, ka atkal būs pagalam… Kā pasargāt putnus? Un no kāda plēsēja tie jāsargā?
 Broņislava Zīle Līvānu novadā

Reklāma
Reklāma

 

Samazina apetīti un paātrina vielmaiņu: 9 garšvielas cīņai pret lieko svaru
RAKSTA REDAKTORS
Sākusi noplūst informācija, ko Krievija varētu darīt tālāk – šobrīd izskatās, ka tas tiešā veidā varētu skart arī Baltijas valstis 84
TV24
Portņikovs brīdina: Ja Eiropa nespēs aizstāvēt Baltijas valstis, tā piedzīvos Rietumu civilizācijas sabrukumu
Lasīt citas ziņas

VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš teic, ka vainīgs varētu būt sesks vai cauna, bet, ja tuvumā ir upe, – arī ūdele. Šie meža dzīvnieki mēdz iebrukt kūtīs un apkost visus mājputnu, kas trāpās pa ceļam. Medību laikā minētie plēsēji uzvedas līdzīgi – nokož putniem galvas, atstāj kodiena pēdas kaklā. Bieži vien zvērs laupījumu aiznes projām. Īpaši tas raksturīgs seskam. Ja asinspirts kūtiņā sarīkota ziemā, pēc pēdām sniegā viegli varētu noskaidrot, kurš no plēsējiem uzdarbojies.

Konkrētajā gadījumā dzīvnieki ir atraduši eju, pa kuru, krēslai iestājoties, tiek iekšā putnu mītnē. Piemēram, seskam pietiek pat ar žurkas alu, lai iekļūtu kūtī pie kārotā medījuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc slaktiņa plēsēji noteikti atgriežas, lai pamielotos ar nokostajiem putniem. Tad tos var mēģināt noķert ar dzīvķeramajām lamatām, ko novieto kūtī. Lamatas var izgatavot pašu spēkiem vai palūgt to izdarīt pazīstamam medniekam.

Kaut gan caunas un seski pie mums ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, tiem no 1. aprīļa līdz 30. septembrim noteikts saudzēšanas laiks. Tas nozīmē, ka pašlaik šos plēsējus medīt nedrīkst, tātad nedrīkst izvietot arī slazdus ārpus ēkas (kūts).

– Plēsēju izķeršana vistu kūtī nav medības, bet gan īpašuma aizsardzība, tātad saimniekam nav jābūt medniekam. Tomēr par slēgtā telpā iekļuvušu, slazdā noķertu vai bojā gājušu medījamo dzīvnieku ir jāpaziņo Valsts meža dienestam. Plēsēju ķeršanai nedrīkst izmantot tā sauktos kājķeramos slazdus, jo to aizliedz Eiropas Padomes regulas, – norāda Laimonis Kļaviņš.

Veido tuneļveida slazdu (tik lielu, lai dzīvnieks tajā varētu ielīst) ar durtiņām abās pusēs. Ielienot slazdā un aizskarot izlikto ēsmu (nokostā putna galvu vai kāju), durtiņas aizkrīt, un zvērs ir notverts. Ja šādā slazdā gadās iekļūt kaķim, to vienkārši izlaiž laukā.

Lai pasargātu mājputnus, kūts ir rūpīgi jāapskata un visas spraugas jānosedz ar metāla sietu. Spraugu aizpūšana ar celtniecības putām nelīdzēs, plēsēji tām izgrauzīsies cauri.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.