Viedoklis. Plēsējiem jāpaliek AIZ sētas 0
LAAA (Latvijas Aitu audzētāju asociācija) vienojusies ar LAD (Lauku atbalsta dienests) par aitkopjiem izdevīgiem noteikumiem projektos, kuru mērķis ir aizsargāt savu ganāmpulku no plēsējiem.
Viena no lielākajām aitkopja nelaimēm ir plēsēju dēļ zaudēti dzīvnieki. Nekas nesāp vairāk kā smacējošā netaisnības sajūta, ka ganībās vai pat kūtī tiek atrasti saplosīti, nokosti vai sakropļoti dzīvnieki, kuriem būtu bijis jānes peļņa, bet nu tikai darbs beigto lopu savākšanas uzņēmumam. Turklāt, lai apmierinātu savu izsalkumu, plēsējs reti apmierinās ar savu desmito tiesu, piemēram, vienu aitu. Vilki visbiežāk ganāmpulkā izplosīsies pēc sirds patikas, nokožot vai ievainojot vairākas. Viņi, iespējams, uzrīkos pat mācību stundu jaunajai paaudzei, kā sekmīgi medīt aitas, par mērķi nosakot pēc iespējas vairāk nokostu aitu.
ES projektus varēs realizēt vieglāk
Ganāmpulka nosargāšana no plēsējiem aitkopjiem Latvijā ir bijusi aktuāla jau gadiem ilgi. Ik gadu aitu ganāmpulkus visā Latvijā apdraud vilki, klaiņojoši suņi un pat lūši. Ja nelaime jau notikusi – dzīvnieki nokosti vai sakropļoti –, atbalsta no valsts joprojām nav nekāda. Tomēr beidzot LAAA ir sasparojusies, valdes priekšsēdētājam Dmitrijam Bortņikovam panākot vienošanos ar LAD par izdevīgākiem noteikumiem projektos, kuru mērķis ir preventīvie pasākumi plēsēju uzbrukumu gadījumos. Tas nozīmē, ka turpmāk aitkopji varēs iesniegt ES projektus ganību žogu būvniecībai, norādot mērķi – dzīvnieku labturība – bez nosacījuma uzlabot saimniecības ekonomiskos rādītājus.
Darīts ir, bet ne līdz galam
Panāktā vienošanās ar LAD gan ir tikai daļēja mērķa sasniegšana, jo ne visiem aitkopjiem pat gluži teorētiski ir iespēja uzstādīt stacionāros žogus savā saimniecībā – ļoti bieži aitas tiek ganītas nomātos laukos, kur žogu būvniecībai nepieciešama zemes īpašnieka atļauja. Tāpat stacionārus žogus nedrīkst būvēt dabas rezervātos vai īpaši aizsargājamās teritorijās, tāpēc minētajā projektā būtu nepieciešams iekļaut arī pārvietojamu žogu iegādi.
Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti iemanto īpašas šķirnes sargsuņi, kas dzīvo kopā ar aitām un nepieciešamības gadījumā tās lieliski aizsargā no plēsēju uzbrukumiem. Citu valstu pieredze liecina, ka arī lamas aitu ganāmpulkā palīdz atvairīt plēsējus. Tā kā īpašas šķirnes suņi un lamas ir salīdzinoši dārgas, būtu pat ļoti vēlams iekļaut kādā no ES projektiem arī šo dzīvnieku iegādi, lai aitkopjiem būtu maksimāli liela izvēle starp dažādiem preventīvajiem pasākumiem plēsēju uzbrukumu atvairīšanai – atkarībā no konkrētās saimniecības vēlmēm, iespējām, atrašanās vietas un maciņa biezuma.
Dmitrijs Bortņikovs: – Kopš esmu LAAA valdes priekšsēdētājs, plēsēju jautājumam esmu pievērsies vairākkārt. Diemžēl mani pūliņi, lai aitkopji saņemtu kompensācijas par nokostajiem dzīvniekiem, ir bijuši nesekmīgi. Iespējams, neesmu klauvējis pie pareizajām durvīm. Lieta tāda, ka valstī likumdošanas jomā par dažādiem ar dzīvniekiem saistītiem jautājumiem atbildība ir sadrumstalota un uzticēta pārāk daudzām dažādām instancēm: Zemkopības ministrijai (ZM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kā arī visām šo ministriju pakļautībā esošajām iestādēm.
Tādējādi noteikumi un formulējumi, piemēram, par to pašu plēsēju vilku dažādās iestādēs ir atšķirīgi. Proti, vienā ministrijā man skaidro, ka vilks ir medījams dzīvnieks, ka valstī jau noteiktas vilku nomedīšanas kvotas un par medījamu dzīvnieku nodarītiem postījumiem aitkopjiem nekādas papildu kompensācijas vairs nepienākas. Savukārt citā dokumentā rakstīts, ka vilks ir tikai daļēji medījams dzīvnieks, līdz ar to gluži teorētiski varētu būt runa par kompensācijām plēsēju izraisīto zaudējumu segšanai. Toreiz man ieteica organizēt darba grupu ar VARAM, ZM, LAAA un aitkopju pārstāvjiem, lai iespējami efektīvāk varētu risināt šo jautājumu jau augstākā līmenī. Tā kā plēsēju jautājums tiek aktualizēts ik gadu, LAAA saprot, ka ir pienācis laiks šādas darba grupas izveidošanai. Plānoju to likt darbakārtībā jau kādā no 2019. gada sākuma LAAA valdes sēdēm.
Mans personīgais viedoklis gan ir, ka aitkopjiem jau tagad ir dažādas iespējas, lai aizsargātu savu ganāmpulku un preventīvi nodrošinātos pret plēsēju uzbrukumiem. Viens no instrumentiem ir jau minētais LAD projekts par žogu būvniecību. Pats savā saimniecībā SIA 3D Development īstenoju līdzīgu projektu, tikai toreiz vēl nebija iespējas kā projekta mērķi rakstīt dzīvnieku labturība, bet gan ekonomiskie rādītāji, kas nozīmē, ka manā gadījumā, uzstādot 5 km garu žogu, nākamo gadu laikā esmu spiests papildus strādāt pie tā, lai saimniecībā uzlabotu arī ekonomiskos rādītājus. Pašlaik LAD jau ir palaidis jauno projektu, kur saimniecības varēs uzstādīt kārtīgus vilku un suņu aizsardzības žogus, iegādājoties tos ar ES atbalstu.
Otrs, manuprāt, veiksmīgs risinājums ir ganāmpulka apdrošināšana. LAD pašlaik piedāvā iespēju apdrošināt ganāmpulku pret plēsējiem, atmaksājot 70% no apdrošinātās summas.
Dina Avotiņa, ZS Silvas:
– Savā saimniecībā ganāmpulku ar Eurorisk Latvija brokera starpniecību apdrošinu jau trešo gadu un esmu ļoti apmierināta. Pateicoties jau iepriekš saņemtam riska pārvaldības atbalstam Atbalsts par dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanu, pirmajā un otrajā gadā atguvu ieguldītos līdzekļus par tādu summu, par kādu apdrošināju, sanāca pa nullēm. Trešajā gadā ganāmpulku apciemoja plēsēji, bet par noplēstajām aitām dabūju prēmiju, kuru ieguldīšu nākamajā polisē, kas būs krietni dārgāka, tomēr es jūtos droši.
Šogad atbalstu var atgūt 70% no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem. Ja šāda iespēja ir, muļķīgi būtu to neizmantot! No savas puses silti iesaku ikvienam ganāmpulka īpašniekam vismaz painteresēties un apsvērt dzīvnieku apdrošināšanu – kompānijas piedāvā dažādus variantus, piemēram, apdrošināt visu ganāmpulku vai tikai ļoti vērtīgos dzīvniekus – teķus un aitu mātes. Arī apdrošināšanas segumu var pats izvēlēties, piemēram, nelaimes gadījumi ganībās, dabas stihijas, slimības, dzemdību traumas utt.
Gribu uzsvērt, ka vienā ziņā tomēr esam priekšā igauņiem – apdrošināšanas polises atmaksa no LAD ir tikai Latvijas bonuss. Nesen bijām Igaunijā pieredzes apmaiņā, kur igauņi mūs apbrīno un apskauž par šādu iespēju.
Vēl gribu likt pie sirds aitkopjiem, kas izvēlas apdrošināšanu, – darīt to regulāri, ik gadu. Ir novērota tendence no negodprātīgiem saimniekiem – pēc lielas apdrošināšanas summas saņemšanas uz nākamo periodu saimnieks izvēlas vairs neapdrošināt. Tas iedragā pašu saimnieku reputāciju un, protams, griež robu apdrošināšanas kompānijā, kā arī atspēlējas kā dārgāki apdrošināšanas noteikumi pārējiem.
Risks, ka apdrošinātāji varētu izbeigt piedāvāt pieņemamus risinājumus, ir lielais plēsēju uzbrukumu skaits un bojāgājušie dzīvnieki. Konkrēti, Eurorisk pēdējo divu gadu laikā apdrošinātas ir tikai 13 saimniecības ar aptuveni 2000 aitām, reģistrēti četri plēsēju uzbrukumi ar apmēram 130 noplēstiem dzīvniekiem. Salīdzinot datus ar Igauniju, kur plēsēju nodarījumi ir 1% šādu gadījumu, redzams, ka šeit tie ir 6,5%. Protams, oficiāla statistika rāda ko citu, jo ļoti daudzi vispār neziņo par uzbrukumiem motivācijas trūkuma dēļ.
Vēlos piebilst, ka Igaunijā ir pieejama kompensācija par vilku noplēstām aitām pēc tirgus cenas un atbalsts preventīviem pasākumiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur šādu ekstru nav. Lai apdrošināšanu mēs varētu uzskatīt arī par kompensāciju, polises cenas atbalsta procentam būtu jābūt vismaz 90% apmērā.
LAAA anketē aitkopjus
LAAA mājaslapā jau ilgstoši atrodas atgādinājums aitkopjiem ziņot par plēsēju uzbrukumiem aitu ganāmpulkiem. Tā kā šo iespēju izmanto vien retais, LAAA šoruden saviem biedriem izsūtījis anketu par šo tēmu. Lai arī tikai 20 respondentu sniedza atbildes, tās radīja pietiekami skaidru ainu par plēsēju apjomīgajiem uzbrukumiem šajā un aizvadītajos divos gados. Divdesmit aitkopju vidū pēdējo trīs gadu laikā nokostas vai sakostas vismaz 183 aitas, saimniecībās radot zaudējumus no 100 līdz 3000 eiro.
Lielākā daļa atbilžu iesniedzēju atbildējuši gana zinoši par to, kam ziņot, ja saplēstas aitas, minot gan vietējo mežniecību, mednieku biedrību, gan policiju, LDC, Meža dienestu, veterinārārstu u. c., tomēr šķiet, ka aitkopji īsti nesaskata jēgu šādiem ziņojumiem. Proti, uz jautājumu – vai zināt, kam ziņot plēsēju uzbrukumu gadījumā? – daļa bija atbildējuši: zinu, bet neziņoju; bezceris; zinu, bet kāda jēga. Šādas atbildes liecina par neticību, ka kāda no augstākstāvošajām instancēm būtu ieinteresēta plēsēju nodarītajos zaudējumos vai aitkopis no ziņošanas gūtu kādu labumu par zaudētajiem dzīvniekiem.
Interesantas bija atbildes uz jautājumu – kādus preventīvos pasākumus veicat savā saimniecībā? Ceturtā daļa no atbilžu iesniedzējiem aitas naktī sadzen vai nu kūtī, vai aplokā pie mājas. Lai arī šāda kārtība, kā tika minēts arī atbildēs, ir apgrūtinoša, acīmredzot pašlaik ir viena no drošākajām un lētākajām iespējām. Lieki teikt, ka aitu sadzīšana kūtī, naktij iestājoties, ir iespējama vien salīdzinoši nelieliem ganāmpulkiem ar nosacījumu, ka tie visu vasaru ganās tiešā kūts tuvumā un saimniecībā vai nu vispār netiek veikta aitu grupēšana, vai aitkopis ir kūts un ganību loģistikas karalis.
Atlikusī daļa respondentu pret plēsējiem aizsargājas, kā nu prot, – atbildēs minēti gan Pireneju kalnu suņi kā ganāmpulka sargi, gan elektriskais pārvietojamais vai stacionārais žogs, elektrība drātīs trijās joslās, minētas arī petardes, krāsainas lentītes žogā, skaļš radio un pat mednieku dežūras.
Igaunijas piemērs iedrošina
Ar pieredzi dalās Igaunijas plēsēju uzbrukumu eksperts Tenu Talvi un Igaunijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāve Ella Sellisa:
– Igaunijā plēsēji ik gadu nogalina ap 1% no kopējā aitu skaita, respektīvi, 400–600 aitu gadā. Valstī pastāv prevencijas pasākumu atbalsta sistēma 50% apmērā, kas atbalsta stacionāro žogu, elektrisko ganu un sargsuņu iegādi. Katru gadu atbalsta summas limits ir 3200 eiro/saimniecībai. Kompensācijas tiek izmaksātas par visiem nogalinātajiem dzīvniekiem, cenu nosaka pēc pirkuma dokumenta vai arī saimnieks pats deklarē vērtību. Jebkura veida atbalstu vai kompensāciju izmaksā pēc stingras kontroles. Kompensāciju apmēram nav limita.
Igaunijā ir konstatētas 25–30 vilku ģimenes, kas tiek stingri uzraudzītas pa reģioniem. Nepārtraukti notiek aktīva informācijas vākšana un pareizi organizētas medības, lai neizjauktu līdzsvaru dabā. Darbs ir efektīvs, jo atbildība par vides aizsardzību, medībām, kompensāciju un atbalstu sistēmu ir uzticēta vienai ministrijai. Par jaunu problēmu Igaunijā uzskata šakāļus, kas jau šobrīd nodara ievērojamus postījumus, tomēr kompensāciju par šo plēsēju nodarītiem postījumiem valsts pašreiz neparedz. (Igaunijas atbalsta sistēmu plēsēju uzbrukumos un preventīvajos pasākumos apkopojusi LAAA eksperte Dina Avotiņa.)
Valsts meža dienesta statistika par 2017. gadu
– 2017. gadā 14 vilku uzbrukumos fiksētas nogalinātas 72 aitas un savainota 31 aita.
– Lūsis, kurš uzbrucis ganāmpulkam Dienvidkurzemē, nogalinājis vienu aitu.
– Kopā 2017. gadā plēsēji nogalinājuši 82 un savainojuši 33 aitas. Biežāk aitu ganāmpulkiem vilki uzbrukuši Ziemeļvidzemē Pārgaujas novadā.
– 2017./2018. gada medību sezonā uz 29.01.2018. nomedīti 227 vilki (pieļaujamais apjoms 250). VMD rīcībā esošā informācija par plēsēju uzbrukumiem mājdzīvniekiem pamatā aptver mājdzīvnieku īpašnieku brīvprātīgo ziņojumu gadījumus. Lai iegūtu precīzāku informāciju par plēsēju nodarīto postījumu apjomu lopkopībai, VMD aicina aitu audzētājus aktīvi ziņot par konstatētajiem plēsēju uzbrukumu gadījumiem ganāmpulkiem.
ZINĀŠANAI
Par plēsēju uzbrukumu obligāti jāziņo vietējās pašvaldības Medību koordinācijas komisijai. Ja tāda nav izveidota, tad jāziņo sava reģiona Valsts meža dienesta darbiniekiem, kuriem būtu jāierodas notikuma vietā un jāsastāda akts par nodarītajiem postījumiem.
Iesakām arī ziņot sava reģiona PVD, vietējai policijai, un, protams, nedrīkst aizmirst Lauksaimniecības daru centram (LDC) izrakstīt kritušos dzīvniekus – arī tad, ja tie tiek nodoti dzīvnieku līķu savākšanas uzņēmumam.
