VARAM ministram Plešam nāksies skaidroties “par vājo darbību Būtiņģes piesārņojuma sakarā” 2
“Drīz būs apritējis mēnesis, kopš no Būtiņģes naftas termināļa noplūda nafta Baltijas jūrā, drīz vien sasniedzot arī Latvijas piekrasti. Gan par videi nodarītā kaitējuma apmēru, gan kompensācijām no Lietuvas puses nav nekādas informācijas, tādēļ kopā ar citiem kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas, iesniedzām Saeimas deputātu pieprasījumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.T.Plešam, kurā viņam nāksies skaidroties par situāciju saistībā ar Būtiņges termināļa naftas noplūdi un adekvātas kompensācijas piedziņu”, informē Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs.
Kad masu saziņas līdzekļi ziņoja, ka pērnā gada 28.decembrī Lietuvā no kompānijai “Orlen Lietuva” piederošā Būtņģes termināla, atvienojoties uzpildes cauruļvadam, Baltijas jūrā noplūda jēlnafta, LZP jau toreiz norādīja uz pasīvo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un ministra Artūra Toma Pleša (A/PAR) reakciju brīdī, kad Baltijas jūrā notikusi būtiska ekoloģiska nelaime.
Arī tālākais situācijas skaidrojums no VARAM un tās pakļautībā esošā Valsts vides dienesta, nebija pietiekami operatīvs, kas rada pamatotas bažas par Latvijas puses gatavību reaģēt nekavējoties nopietnu ekoloģisko problēmu gadījumā.
“Mūs uztrauc ietekme uz Baltijas jūras ekosistēmu pēc naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināla, interesē kāda ir videi nodarītā kaitējuma aprēķina metodika, kā arī kas apmaksās videi un Latvijas valstij radītos zaudējumus saistībā ar šī piesārņojuma kontroli, novēršanu un vides atveseļošanu”, norāda E.Tavars, “tādēļ sagaidām, ka ministrs A.T.Plešam sniegs atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
Kāds ir šobrīd oficiāli konstatētais kopējais Baltijas jūrā izplūdušās naftas daudzums no Būtiņģes naftas termināla, kāds daudzums no noplūdušās naftas tika savākts un kāds palika Baltijas jūrā?
Kāda bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās pakļautībā esošā Valsts vides dienesta rīcība, saņemot informāciju par ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā?
Kāda ir videi nodarītā kaitējuma aprēķina metodika un kad varētu būt gatavs gala aprēķins? Vai Latvijas valsts veiks savu aprēķinu vai paļausies uz Lietuvas sniegtajiem datiem?
Vai plānots, ka pilnīgi visas izmaksas Latvijas valstij saistībā ar šī ekoloģiskā negadījuma situācijas izpēti, izmeklēšanu, seku novēršanu un vides atveseļošanu segs Lietuvas puse?
Vai ir plānoti pasākumi starpvalstu komunikācijas un rīcības uzlabošanai Baltijas jūras problēmu risināšanai Baltijas jūras reģiona valstu starpā?
Kāda ir bijusi Jūsu kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra personīgā rīcība, lai šajā gadījumā nepieļautu Latvijas vides piesārņojumu?
