Plenēri – mākslas un vides sastapšanās 1
Jūrkalnes viesu nama Imantas restorānā, Zaķu un Pilsberģu krogos līdz 17. septembrim apskatāmi mākslinieku plenēra “Klusums pirms vētras” darbi.
Dažādu paaudžu, arī dažādu profesionalitātes līmeņu māksliniekiem plenēri ir satikšanās. Tie notiek kopš Barbizonas skolas izveidošanās – tātad kopš 19. gadsimta vidus un vēl agrāk.
Pēdējo gadu laikā plenēri Latvijā norisinās daudzviet – sākot ar maiju Ventspilī un beidzot ar septembri Daugavpilī. Tie ir gan ar senām tradīcijām (Krāslavā un Liepājā ), gan jaunāki (Bauskā, Kandavā, Jūrkalnē, Mālpilī). Organizētāji katrā vietā ir dažādi – muzejs, pašvaldība, biedrības, privātas personas, mākslinieku grupas. Viss sākas ar kāda cilvēka iniciatīvu. Taču arī vietējai sabiedrībai tā ir iespēja pietuvoties mākslas radīšanas procesam. Turklāt mākslinieku darbi (tā sauktās maizes bildes) paliek rīkotājiem, kuri var papildināt muzeja vai privāto krājumu. Savukārt pašvaldības iegūtos darbus var lietot savām vajadzībām: dāvināt, izdaiļot savu iestāžu, arī skolu, telpas. Ir iespējams sākt veidot kolekcijas ar sava novada un pagasta ainavām utt. Katra novada, pagasta, pilsētas ievērojams vasaras notikums ir plenēra noslēguma izstāde.
Plenēri gadu gaitā ir mainījušies: dažos pat vairs neglezno vietējo ainavu, arī pats process nenotiek dabā. Mākslinieki sabrauc, ielien darba telpās un rada pašu iecerētos darbus, kas bieži vien nav saistīti ar vietējo vidi. Taču arī šādā gadījumā ekskursijas un pastaigas, ainava, muzeju apmeklējumi un tikšanās ar kolēģiem var sniegt impulsus vēlākajam radošajam procesam. Ir mākslinieki, kuri daudz fotografē, tad domā un atlasa, pēc tam radot savus redzējumus vai komponējumus par redzēto un izjusto. Šķiet, tādā veidā top plenēru interesantākie darbi. Taču liela daļa mākslinieku, it sevišķi Latvijā, turpina mākslas mācību iestādēs iesākto dabas studiju ražošanas procesu pelēcīgi brūnos pustoņos. Iznākums var būt dažāds… Varbūt tāpēc turpmāk var prognozēt tematisko plenēru – tādu kā “Bauskas abstrakcija” vai tamlīdzīgi, organizēšanu.
Rīkotājiem finansējuma savākšana plenēra norisei nebūt nav viegls darbs. Lai projekts izskatītos labi, tajā jāiekļauj arī ar sabiedrības izglītošanu saistītas aktivitātes, radošās darbnīcas vietējiem iedzīvotājiem un tamlīdzīgi. Dažreiz tas notiek ķeksīša pēc, taču citreiz šie blakus darbi izdodas itin labi. Tā ir Jūrkalnē, kur šovasar jau septīto reizi notika biedrības “Vēju sēta” (šoreiz ar Ventspils novada pašvaldības un Jūrkalnes uzņēmēju atbalstu) organizētais plenērs suitu novadā. Biedrības “Vēju sēta” enerģētisko kodolu veido dziedātājs Igo, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja dizainere Gita Straustiņa un radošo jomu menedžeris Uģis Dadzis. Tās vasaras darbu kontā ir arī vērienīgais vasaras Saulgriežu nakts sarīkojums 21. jūnijā, bet 17. septembrī šī vasara beigsies ar tradicionālo Ābolu balli.
Tie, kuri Jūrkalnē nav bijuši ilgāku laiku, noteikti pamanīs vasaras mākslas notikumu pēdas, ko atstājusi “Vēju sētas” darbība. Jāpiebilst, ka daudz devis arī valsts kultūrpolitikas īpašais atbalsts suitu kultūras telpai. Biedrība pulcējusi ap sevi draudzīgu darba kopu, kas vēlas šai īpašajai vietai sniegt savu pienesumu – to varēja sajust gan bibliotēkā un pagasta pārvaldē, gan krodziņos, gan tiekoties ar cilvēkiem, kuriem Jūrkalnē ir īpašumi. Pēc iepriekšējo vasaru plenēriem ir palikuši vides objekti – suitu satikšanās vietas. Ir izveidots Jūrkalnes atpūtas un dabas parks, kur notiek koncerti un rituāli, novada bērni katru gadu gaida plenēristu atbraukšanu – tie vadīs viņu mākslas darbnīcas. Un kur tad nu vēl suitu īpašais lepnums, kas visvairāk koncentrējies, protams, suitu sievās – viņas nudien ir dižas aktrises!
Ne jau tikai šim plenēram sievas uzdeva toni: vairāki mākslinieki izvēlējās viņu brunču “cūku rozā” kolorītu. Suitu sievas tika mālētas no visām pusēm, un ne visiem tas labi sanāca – viņas bija pārāk smukas, krāšņas un sarežģītas… Bet vēl jau bija ko gleznot – rudi krāšņās, paldies Dievam, nenopļautās piejūras pļavas, stāvkrasts, priedes, magones, viss tik ražens, sulīgs un piesātināts, un vēl, protams, jūra, vētra un klusums.
Kā izteicies Igo, šajā plenērā dominēja glezniecība (Anita Meldere, Guna Millersone, Andris Vītols, Dace Dēliņa-Lipska, Ieva Sāra Breikša), tomēr viņš pats paguva nodrukāt krāsainas kologrāfijas (“Spīļu spēles”). Kādreizējā liepājniece, tagad Austrijā dzīvojošā bijusī “Mis Latvija” Ina Magone radīja darbu sēriju ar nosaukumu “Četri balti krekli”, izmantojot digitālo fotogrāfiju (tāpat arī Jānis Krūmiņš), pievienojot klāt glezniecību. Parkā palika Latvijas Mākslas akadēmijas šā gada bakalauru – jauno metālmākslinieku Edvarda Lansmaņa, Unas Mikudas, Ilzes Egles – veidots objekts “Neceļš”.
