Plēkšņu kvieši – ar ko tie atšķiras no parastajiem kviešu miltiem? + Receptes no tiem 0
“Izmēģināju”LA” tematiskajā avīzē “Garšvielas galdā” 46. lpp. aprakstīto garšvielu cepumu recepti. Iznāca gardi, tikai nevarēju atšifrēt, kas ir tie kviešu plēkšņu milti. Izmantoju parastos, piemetot šķipsnu kliju, ko iedomājos par plēksnēm esam, tomēr interesanti: kas patiesībā ir šie milti?” E. L.
Plēkšņu jeb speltas kvieši ir vissenākie, kurus jau daudzus gadsimtus kā kultūraugu audzē Vācijā, Spānijā, Šveicē un daudzās Vidusāzijas un Aizkaukāza valstīs. Šos kviešus var uzskatīt visiem par ciltstēvu, tie aprakstīti arī Bībelē, un izpētīts, ka audzēti jau pirms astoņiem tūkstošiem gadu. Mūsu zemē plēkšņu kvieši ienāca līdz ar bioloģisko lauksaimniecību.
Pētījumos pierādīts, ka šie senie kvieši uzturziņā ir vērtīgāki par parastajiem, jo tajos ir vairāk proteīnu un taukvielu, kā arī daudz šķiedrvielu, B grupas vitamīnu, tie satur dzelzi, magniju, fosforu.
Arī, salīdzinot ar rudziem, ir vairāk fosfora un cinka. Vēl izpētīts, ka plēkšņu kviešiem ir augsts amilopektīna saturs, tāpēc tie noder, lai samazinātu holesterīna līmeni asinīs, piemēroti arī cukura diabēta slimniekiem, tos rekomendē sirds un asinsvadu slimību profilaksei, kā arī nervu sistēmas un imūnsistēmas nostiprināšanai.
Speltas kviešos šķiedrvielas ir vienmērīgāk sadalītas nekā parastajos, tāpēc pat baltie, lobītie graudi pēc pielietošanas īpašībām līdzinās pilngraudu miltiem. Tas jāņem vērā, cepot maizīti, jo šādiem miltiem ir sliktākas lipekļa īpašības, tāpēc kukulītis iznāk mazliet mazāks, ar nevienmērīgāku struktūru. Izmēģinot cept dažādus maizes izstrādājumus, nonācu pie secinājuma, ka vislabākais rezultāts ir tad, ja tos sajauc ar parastajiem kviešu miltiem. No plēkšņu miltiem sanāk izcilas karašas un graudu maizes, makaroni, pankūkas un vafeles. Piedāvājam trīs pārbaudītas receptes!
UZZIŅA Plēkšņu kviešiem dažādās pasaules valstīs atšķiras nosaukumi: Latvijā tos dēvē par plēkšņu vai speltas kviešiem, Vācijā – dinkel, Spānijā un Itālijā – farro, ASV – kamut, Krievijā – polba. SVARĪGI Plēkšņu kviešu miltus Rīgā var iegādāties veikalos “Biotēka”, “Lavandas”, “Weleda”, “Ecomarket”, “Pirkumiņš” un citur. Ar tradicionālajām lauksaimniecības metodēm audzētie maksā vidēji 1,80 – 1,90 latu par vienu kilogramu, ar bioloģiskajām metodēm – 2,00 – 3,70 latu. Cenas ļoti atšķiras (atkarībā no ražotāja), tāpēc ir vērts internetā apskatīties veikalu piedāvājumus.
Reklāma
|
Pankūkas
• 200 g plēkšņu kviešu miltu,
• 45 g brūnā cukura,
• 500 g kefīra,
• 80 g mannas,
• 1 ēdamkarote olīveļļas,
• ½ tējkarotes sodas,
• šķipsniņa sāls.
Miltus sajauc ar sodu un mannu, pievieno sāli un cukuru. Pielej kefīru un olīveļļu, visu rūpīgi izmaisa. Ja veidojas kunkulīši, masu var sablendēt. Pēc tam atstāj uz 20 – 30 minūtēm, lai manna piebriest. Cep mazas apaļas pankūkas. Iznāk kraukšķīgas un gardas. Pasniedz ar skābo krējumu un ievārījumu.
Sāļās vafeles
• 125 g plēkšņu kviešu miltu,
• 125 g kviešu miltu,
• 180 g sviesta,
• 240 – 300 g ūdens,
• 2 ēdamkarotes ķimeņu,
• 1 tējkarote kurkumas,
• ½ tējkarotes malta koriandra,
• ½ – 1 tējkarote sāls.
Sajauc kopā abu veidu miltus, pievieno garšvielas un sāli. Uz lēnas uguns izkausē sviestu (seko, lai neuzvārās!), tad mazliet atdzesē un ieberž miltu maisījumā. Pamazām pievieno siltu ūdeni un maisa mīklu, tai jābūt vidēji biezai, lai nenopil no karotes. Cep plāno vafeļu pannā. Ļoti garšīgas pie zupām, var glabāt pat nedēļu, jo nebojājas, var paņemt līdzi pusdienām, ceļojumos.
Maizīte ar ieraugu
• 150 g pilngraudu plēkšņu kviešu miltu,
• 350 g kviešu miltu (puse rupja maluma),
• 1 tējkarote sāls,
• 1 tējkarote malta koriandra,
• 1 ēdamkarote ķimeņu sēklu,
• 4 – 5 ēdamkarotes saulespuķu sēklu,
• 1 ēdamkarote iesala ekstrakta vai 1,5 ēdamkarotes brūnā cukura,
• 2 ēdamkarotes ierauga,
• silts ūdens.
Miltus sajauc ar sāli, garšvielām un sēkliņām. Siltā ūdenī izšķīdina iesala ekstraktu un ieraugu. Pielej miltiem un maisa, līdz sanāk vidēji šķidra masa – ne tik saturīga kā klasiska mīkla, bet arī ne kā putra. Pārklāj ar dvielīti un noliek siltumā aptuveni uz četrām stundām. Kad maizīte uzrūgusi, liek cepamajā formā, kas izklāta ar cepamo papīru, un cep iepriekš līdz 210 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī aptuveni 25 minūtes. Tad samazina temperatūru līdz +180 °C un cep vēl 20 minūtes, bet pēdējās 25 minūtes cep +150 °C. Kopā – 70 minūtes. Kad maizīte gatava, to uzreiz izņem no cepeškrāsns un noņem papīru. Neapklātai ļauj atdzist. Kad atdzisusi, ietin dvielītī. Ja neliek uz plastmasas virsmas un ja neglabā plastmasas maisiņā, maizīte nebojājas un istabas temperatūrā turama visu nedēļu.
