Plecu pie pleca ar igauņiem. Vai šodien zinām visu Cēsu kaujā kritušo varoņu vārdus? 0
“Cieņā un pateicībā Skangaļu cīņās 22.06. 1919. kritušajiem “Kalevlaste Maleva” bataljona cīnītājiem,” šādi vārdi lasāmi uz pieminekļa, kuru, godinot kritušos karavīrus un Skangaļu kaujas 100. gadadienu, sestdien, 22. jūnijā, atklās Priekuļu novadā. Šī būs jau četrpadsmitā ar Cēsu kaujās kritušajiem varoņiem saistītā piemiņas vieta Ziemeļvidzemē.
1919. gada 22. jūnijā apvienotais igauņu un latviešu karaspēks pie Skangaļu muižas sagrāva Baltijas landesvēra un vācu brīvkorpusa vienības. Šajā kaujā krita 18 “Kalevlaste Maleva” bataljona karavīri, 40 tika ievainoti.
Kopumā Cēsu kaujās igauņi zaudēja septiņus virsniekus un 103 instruktorus un kareivjus, ievainoti tika 279, latviešiem krita divi virsnieki un 11 instruktori un kareivji, ievainoti 43.
Vai mēs šodien zinām visu Cēsu kaujās kritušo varoņu vārdus? Vai mums ir vietas, kur viņus pieminēt?
“Precīzi kritušo skaits nevienā karā nav zināms. Mēs varam pieļaut tikai aptuvenu skaitu. Ir arī bez vēsts pazudušie,” teic atvaļinātais Latvijas armijas pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš. Viņš kopā ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļu, zemessargiem un interesentiem apzina Cēsu kauju cīņu vietas, sakopj tās, organizē piemiņas zīmju novietošanu. Viņa mērķis ir arī izveidot detalizētu Cēsu kaujas norises un kaujas lauka militāro karti atbilstoši NATO militārajiem apzīmējumiem un mūsdienu situācijai.
“Visas piemiņas vietas ir pašvaldību aprūpē,” uzsver Ē. Krieviņš. Pirmais piemineklis Cēsu kauju atcerei uzlikts 1923. gadā, godinot pie Veselavas 1919. gada vasarā kritušos igauņus, no kuriem 12 apglabāti Veselavas kapos. Pieminekļa celšana notika pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas un ziedojumiem. Tagad, simts gadus pēc kaujām, izveidotas jau 14 Cēsu kauju piemiņas vietas.
“Mālpilī nupat iesvētījām divu kritušo igauņu atdusas vietu – viņi bija no Igauņu 2. jātnieku pulka un krita kaujā pie Plānupes, līdz šim viņi bija pazuduši, izkrituši no visiem sarakstiem. Kopā ar vietējiem novadpētniekiem atradām, ka pirms 85 gadiem bijuši saraksti ar viņu apglabāšanas vietas norādēm,” stāsta Ē. Krieviņš. Šogad 30. maijā tika atklāta piemiņas plāksne arī Lejas kapos Cēsīs, kur apglabāti Brīvības cīņās kritušie.
“Cēsu kaujas nebija viena kauja, teritorija, ko tās aptvēra, bija ļoti plaša. Cēsu kaujas ir vērtējamas kā moderns mūsdienu karš ar manevru cīņām, kurās bija iesaistīts gan bruņuvilciens, gan bruņumašīna, gan jātnieki un kājnieki. Tās nebija ierakumu kaujas,” teic Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris Normunds Zaviļeiskis. Zemessargi un Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas instruktori katru gadu dodas uz piemiņas vietām, kur atdod godu kritušajiem.
“Pirmie divsimt, kas stājās pretī vāciešiem, bija Cēsīs rekrutētie karavīri. Pēc tam īsā laikā aizstāvju skaits desmitkāršojās.
Patriotiskais noskaņojums bija augsts un sava loma bija arī naidam pret vāciešiem.
Ja nāks vācieši, tad sadosim… Gribu uzsvērt, ka tie nebija apmācīti karavīri, tie bija savas zemes sargi. Tāpēc mēs sevi uzskatām par Cēsu pulka mantiniekiem, jo arī nākam no Cēsu novada,” uzsver Zemessardzes komandieris, aicināts novērtēt igauņu lomu un atbalstu Cēsu kaujās.
Vācu pusē bija pamatīgs pārspēks, tie bija apmācīti un labi apbruņoti karavīri, kuriem pretī stājās vāji bruņoti, lielākoties neapmācīti latvieši, no kuriem liela daļa vispār vēl bija bērni. “Un tikai mūsu senču un igauņu varēšana un patriotiskā pašaizliedzība spēja panākt šādu brīnumu,” uzsver N. Zaviļeiskis.
Militārā parāde
* Sestdien, 22. jūnijā, plkst. 12 Cēsīs, Vienības laukumā.
* Parādi pieņems Latvijas un Igaunijas prezidenti, piedalīsies Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku un sabiedroto vienības, orķestri ar defilē programmu, Latvijas Zemessardze.
