“Piecēlos un neizturami sāp plecs. Ko darīt?” Padomi, kā ārstēt “iesaldēto plecu” 5
Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Vienu rītu pamodos ar stiprām sāpēm plecā, arī kustības bija ierobežotas, jo roku varēju tikai nedaudz pacelt un ar grūtībām uzvilkt jakas piedurkni. Sāpīgs bija tikai viens – kreisās rokas plecs. Sakiet, kāpēc tā notika (nebiju ne kritusi, ne sasitusi plecu) un kā lai atgūstu rokas kustīgumu? Man ir virs sešdesmit.” jautā lasītāja Ilze.
“Tautas valodā šādas nepatīkamas izmaiņas ar plecu locītavu mēdz dēvēt par iesaldēto plecu, bet mediķi to sauc par pleca locītavas adhezīvu kapsulītu, kas ir saistaudu iekaisums ap pleca locītavu un bieži raksturojas ar sāpēm plecā, stīvumu un kustību ierobežojumu – sāpes neļauj roku pacelt augstāk par pleca līmeni,” skaidro veselības centra Willow Med ergoterapeite Diāna Čunčule.
“Visticamāk, nelielas sūdzības jau ir bijušas iepriekš, tikai tās te parādījušās, te pārgājušas.
Citreiz šādi simptomi nemanāmi paliek pat piecus sešus mēnešus, līdz kādas nelielas neraksturīgas slodzes dēļ attīstās akūts iekaisums. Iemesls var būt ilgstoša rokas imobilizācija – nekustīgums. Locītavām nepieciešamas kustības, citādi tās sāk ierūsēt, līdz kādā brīdī plecā parādās kustību ierobežojums, sāpes, iekaisums, var veidoties cīpslu bojājumi, muskuļaudu un plecu locītavas somiņas bojājums.
Kā iemesli jāmin arī pleca locītavas trauma, sieviešu dzimums, cukura diabēts – zināms, ka 10–20 procentiem cilvēku ar cukura diabētu attīstās tā sauktais iesaldētais plecs, vairogdziedzera slimība (hipertireoze). Visbiežāk simptomi parādās 40–60 gadu vecumā.”
Labākā un lētākā pleca bojājumu diagnostikas ekspresmetode ir ultrasonoskopija, ko papildina rentgens.
“Tiesa, rentgenā ir grūti konstatēt kapsulītu, tāpēc nepieciešama magnētiskā rezonanse. Tas arī parādīs, vai nav deģeneratīva pleca saišu plīsuma (var rasties, jo gadu gaitā saites zaudē elasticitāti un plīst). Tad arī ir sāpes, īpaši naktīs, kustību ierobežojums un muskuļu vājums, kas neļauj lāgā pacelt roku.
Ja roku nekustina, iekaisums un sāpes pakāpeniski mazinās, bet, atjaunojot kustības, plecs atkal sāk sāpēt. Šādos gadījumos pretsāpju medikamenti, ziedes un kompreses palīdz tikai īslaicīgi, jo anatomisko bojājumu var novērst tikai ķirurģiski,” skaidro speciāliste.
Diagnosticējot iesaldēto plecu, svarīgākais ir sāpju mazināšana un kustību apjoma un spēka saglabāšana/palielināšana. Piemēram, ergoterapeits novērtēs, kādas ir grūtības veikt ikdienas aktivitātes, kāds ir aktīvo un pasīvo kustību apjoms pleca locītavā, izmantojot goniometru, pārbaudīs muskuļu spēku augšējās ekstremitātes ar dinamometru.
Tad ieteiks, kā vislabāk izpildīt kustības, piedāvās tehniskos palīglīdzekļus, kas palīdzēs būt maksimāli neatkarīgam ikdienā, apmācīs funkcionālos stiepšanās vingrinājumus.
“Nepareizākā rīcība būtu pleca saudzēšana. Plecam nepieciešamas kustības, sākumā tie var būt viegli vēzieni, pamazām palielinot kustības amplitūdu. Šie vingrojumi noderēs gan pleca locītavas problēmu profilaksei, gan ārstēšanai. Galvenais, ka tos viegli izpildīt mājās,” stāsta ergoterapeite.
