Pļavu, dārzu un mežu ieauž paklājā 0
Jau sesto gadu lubāniete Katrīna Valaine no dabas materiāliem – bērza zariem, papardēm, vībotnēm, ugunspuķēm, kumelītēm, liepziediem un vēl daudz kā cita – auž paklājus pirtīm. Tie sagādā prieku ne vien rūdītiem pirtī gājējiem, bet sniedz baudījumu arī pilsētniekiem, kas šādu dzīvu paklājiņu noliek vannasistabā. Īstu augu aromātu nespēj aizstāt ķīmiskie gaisa atsvaidzinātāji.
Liktenīgā dāvana
Pirms kāda laika doma, ka varētu no augiem aust paklājus, Katrīnai, šķiet, pat sapņos nevarēja rādīties, jo viņa… neprata aust. “Viss sākās it kā nejauši. Manai ģimenei bija jāiet uz dzimšanas dienas svinībām, vajadzēja sarūpēt dāvanu. Mammai ir gana liels audējas stāžs, un izdomājām, ka varētu no augiem noaust paklāju pirtij, jo jubilāram bija pirtiņa.”
Pirmais zaļais paklājs tapis no bērza zariņiem, papardēm, piparmētrām un vēl citiem augiem, kas nu augusta beigās bija aizķērušies dārzā un pļavā. Sanācis labs, daudziem paticis, tāpēc Katrīna bijusi apņēmības pilna iemācīties aust, lai varētu no mammas pārņemt iesākto. “Tad iestājos Vidzemes augstskolā, vasara bija brīva – ideāls laiks, lai nodotos aušanai. Bet, kad jau studēju, par paklājiem nopelnītā nauda bija labs papildinājums pie stipendijas,” atceras Katrīna un piebilst, ka tagad atkal studējot.
“Jutu, ka man pietrūkst zināšanu mārketingā – kā produktu virzīt tirgū, kā attīstīt biznesu, tāpēc iestājos maģistrantūrā Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē.”
Apstiprinājumu tam, ka ir vērts turpināt zaļo paklājiņu aušanu, bijis veiksmīgais starts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā Laukiem būt! 2017. gadā. Katrīna iekļuvusi starp 15 jauniešiem no visas Latvijas, kas prezentēja savas biznesa idejas, un saņēma Atzinības rakstu un žūrijas simpātiju balvu.
No maija līdz septembrim
Aušanai izmantojamos dabas materiālus lubāniete vāc aptuveni no maija beigām līdz septembra sākumam. “To, kad var sākt un beigt darīt, nosaka laika apstākļi. Ja ir agrs pavasaris, augi izstiepjas ātrāk, bet, tiklīdz jaušams rudens tuvums, augi zaudē savu pievilcīgo izskatu un krāsu, tāpēc tos aušanai vairs neizmantoju,” skaidro Katrīna.
Maijā paklājos ieaužot nātres, vīgriezes, kas vēl nezied, papardes, noteikti arī bērza zarus. “Šajā pavasara mēnesī augi ir ļoti gaļīgi, sulas pilni, tāpēc jārēķinās, ka pēc ieaušanas tie izkaltīs un sarausies. Man ir gadījies, ka kalmju paklājs izžūstot zaudē izskatu un formu, jo izkaltušās kalmes saraujas gandrīz četrkārt, izkrīt, līdz ar to starp diegiem veidojas lielas spraugas. Ja kalmju paklāju samitrina, tas nepiebriest. Tāpēc pavasarī aužu minimāli, tikai nepacietīgākajiem kaut ko uztapinu.”
Aktīvs darbošanās laiks esot jūnijā, ap Jāņiem, kad dabā viss aug un zied. Katrīna atklāj, ka pašai visvairāk patīk no ziedošām vīgriezēm un ugunspuķēm noaustie paklāji. “Jūlijā aužu no liepziediem, kas gan skaisti izskatās, gan smaržo. Es liepu zarus plucinu, tāpēc sanāk ieaust ne vien ziedus, bet arī lapas. Zarus gan neizmantoju, jo tie ir diezgan stingri un līki, tāpēc neder aušanai,” stāsta Katrīna.
Prasmīgā audēja kā pateicīgu materiālu zaļajiem paklājiem uzteic jaunos avenājus, pelašķus un raudenes (šos augus vāc vasaras vidū), bet augustā un septembra sākumā tādi esot virši. “Cilvēkiem patīk, ka paklājā tiek ieausts arī kāds ziediņš,” balstoties uz pieredzi, saka Katrīna. “Izmantoju arī garšaugus, piemēram, baziliku un raudeni.”
Princips ir tas pats, kas aužot brunčus vai citu audumu. Tikai tas tiek darīts ar zālītēm. Paklājiņš aromātu nezaudē pusgadu. Tad atkal jāgaida pavasaris un jādodas pēc zālēm. Jāauž uzreiz, kad savākti, jo, ja nostāvas trīs dienas, aužot rauj pušu diegus, ir grūtāk sablietēt, tie birst, līdz ar to tiek zaudēts materiāls, paklājs neveidojas tik blīvs, kā vajadzētu.
“Augus kombinēju tā, lai tie saskanētu vizuāli, turklāt neņemu tādus, kas kalstot kļūst brūni.”
Katrīna atklāj, ka visos paklājos ieauž bērza zariņus, kas nesaraujas tik ļoti kā augi, tāpēc zaļos audeklus spēj saturēt kopā, ir stingrs pamats.
Velkiem ir nozīme
Pagājuši aptuveni trīs gadi, līdz Katrīna sapratusi, kuri diegi velkiem ir vispiemērotākie un no kuru augu ieaušanas paklājā vajadzētu atteikties. “Sākumā biju iecerējusi izmantot lina diegus, jo tas ir dabīgs materiāls, labi sader ar augiem. Ievilkām 30 metrus velku, sāku aust un dienas laikā noaudu tikai kādus pāris metrus, jo nepārtraukti vajadzēja siet pārtrūkušos diegus,” atceroties noskurinās Katrīna.
“Linam nav tās elastības un izturības, kas šajā gadījumā nepieciešama. Pēc rūpīgām pārbaudēm atradu īstos diegus – kokvilnas un poliestera apvienojumu. Tie ir izturīgi un elastīgi, netrūkst, stingri pievelkot. Izmantoju smalkus diegus, jo paklājā jāizceļas augiem, nevis diegiem. Šajā nolūkā izvēlos zilus, zaļus un pelēkus diegus, lai to krāsa būtu pieskaņota paklājā dominējošajiem toņiem.”
Katrīnas paklāji ir 60 cm plati un tik gari, cik kurš vēlas: dažu garums ir tikai 30 cm, bet citu – divi metri. Vienā paklājā viņa cenšas ieaust 5–7 augus. Svaigs paklājiņš sver vismaz trīs kilogramus, jo augi tiek ieausti ļoti blīvi.
PADOMI
• Pirms izmantošanas tie jāsamitrina – vismaz uz stundu jāiemērc vannā ar ūdeni vai kublā. Tad paklājs atdzīvojas, kļūst maigs un smaržīgs, uz tā ir patīkami gulēt, augi nebirst.
• Pēc pirts rituāla paklājs noteikti jāizžāvē, nedrīkst sarullēt slapju, jo tad var sapelēt.
• Lai izžāvētu, paklāju var pārmest pirts priekštelpas durvīm vai izkarināt uz auklas šķūnī, kur iepūš vējiņš. Daži šo paklājiņu liekot pat saldētavā.
• Nevajadzētu atstāt pirtī uz lāvas, jo tur ilgi saglabājas mitrums, kā arī no augiem austais paklājs sakrāso lāvu.
