Pļavu atjaunotāji testē dažādas vēl Latvijā neapgūtas metodes 0
Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar 12 zemnieku saimniecībām un zemes īpašniekiem jau otro gadu veic pļavu atjaunošanu vairāku simtu hektāru platībā. “Šīs saimniecības ir arī sava veida izmēģinājuma lauciņi, kur tiek testētas dažādas pasaulē izmantotas, bet pie mums vēl neapgūtas metodes pļavu atjaunošanai,” skaidro projekta “GrassLife” reģionālā koordinatore Baiba Strazdiņa.
Projekts izzūdošiem zālājiem
Latvijas Dabas fonda projekts “GrassLife” ir veltīts vērtīgo, bet izzūdošo zālāju atjaunošanai Latvijā un to ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Kopumā šī projekta laikā plānots atjaunot 700 hektārus dabisko pļavu. Lai rezultāts būtu ne tikai skaisti atjaunoti, puķēm bagāti hektāri, bet arī zināšanas par to, kā pļavām Latvijā visefektīvāk palīdzēt, atjaunošanas rezultāti tiks arī novērtēti.
Pļavu atjaunošanai izmanto koku un krūmu ciršanu, sakņu raušanu un frēzēšanu, atjaunojošo pļaušanu un ganīšanu, sugu piesātinājuma uzlabošanu, arī parkveida pļavu atjaunošanu. “Tāpat izmēģināsim tādu ļoti darbietilpīgu metodi kā augsnes virskārtas noņemšana – velēna no sugām bagātas dabiskās pļavas tiek pārvietota uz pļavu, kurā nepieciešams bagātināt sugu sastāvu,” piebilst LDF eksperte.
Šobrīd, projekta otrajā gadā, saimniecībās tiek veikti zālāju atjaunošanas priekšdarbi – atjaunojamās teritorijās, kurās ir potenciāli vērtīgie biotopi vai tādi biotopi, kuru stāvokli nepieciešams uzlabot, tiek izcirsti krūmi, frēzētas saknes, vietās, kur tas nepieciešams, tiek veikta augsnes līdzināšana, lai nodrošinātu iespēju nākotnē pļaut.
Tāpēc šobrīd dažas potenciālās pļavas galīgi neizskatās pēc pļavām – uzrakta augsne, sakrautas zaru kaudzes, darbojas tehnika.
“Taču tieši tāds ir pļavu atjaunošanas process,” smejot stāsta B. Strazdiņa. Vairākās saimniecības ir sākta ganīšana – izveidota ganību infrastruktūra, iegādāti lopi vai arī paplašināti ganāmpulki. “Esam arī izmantojuši to, ka kopš pagājušā gada pļavās ir atļauts atstāt nepļautus laukumus, kur sēklas var ienākties un izbirt. Pēc tam, noganot atālu, ir cerība, ka lopi sēklas iznēsās plašāk un palīdzēs tām izsēties,” stāsta B. Strazdiņa.
Sāk sēt pļavas
Dažās saimniecībās – Skrīveru pagasta “Piekrastēs”, Sabiles novada “Drubazās”, Smiltenes novada saimniecībā “Andruks” – veikti pirmie dabisko zālāju sēklas izsēšanas mēģinājumi. “Tos varēsim vērtēt pēc gada, bet noteikti turpināsim sēklu ievākšanu un izsēju,” piebilst eksperte. Līdz šim izmēģināta sugām bagāta siena izkaisīšana – nopļautā pļavā tiek izkaisīts siens, kas nāk no dabiskās pļavas, ļaujot izsēties sēklām.
Tiesa, atstāt šo sienu pļavā nedrīkst, tas pēc kāda laika ir jānovāc.
Tāpat izmēģināta zvaguļu sēja. Zvagulis ir pusparazītisks viengadīgs augs, kurš potenciālajā dabiskajā pļavā var izdarīt labu darbu – nomākt biezi sazēlušās graudzāles un tauriņziežus, kas nedod gaismu un telpu nevienai citai pļavas puķei. Iesējot zvaguli šādā zālājā, tas barojas no treknajām graudzālēm un pamazām tās novājina. Tad pļavā var ieaugt arī dažādi krāšņi ziedoši pļavu augi, piemēram, pļavas dzelzene, asinszāle, raspodiņš, saulpurene, gaiļbiksīte.
Pagājušajā vasarā zvagulis vests no Jaunpiebalgas pļavām uz projekta teritoriju Skrīveros, šogad savā starpā sadarbojās “GrassLife” saimnieki.
Palīdz pārvietojamais ganāmpulks
Projektā “GrassLife” pļavu atjaunošana notiek arī ar mobilā ganāmpulka palīdzību – ganāmpulks dodas uz tādām pļavām visā Latvijā, kurā vērtīgo biotopu ir grūti nopļaut un lokāla noganīšana nav iespējama.
“Šobrīd redzam, ka šī metode – mobilā ganīšana – ir ar labu potenciālu, taču, protams, tā nebūs brīnumlīdzeklis visu pļavu atjaunošanai. Ir skaidrs, ka tieši sadarbība un atbalsts pļavu īpašniekiem ir tas, kas ir pats būtiskākais pļavu atjaunošanā. Tajā pašā laikā ir svarīgi pļavas uzlūkot ne tikai kā sargājamu biotopu, bet arī kā attīstības potenciālu – visā pasaulē arvien populārāka kļūst ganībās barotu liellopu gaļa (“grass-fed”), un izcelsme no pļavas tiek parādīta kā produkta īpašā pievienotā vērtība. Arī šādā veidā – attīstot pļavas produktus un stāstot par tiem patērētājiem – iespējams sekmēt pļavu atjaunošanu,” uzsver pļavu atjaunošanas eksperte.
Atbalsta:
