Kā zemes īpašniekiem veicas ar zāles pļaušanu? “LA” aptauja 18
Lai saņemtu vienoto platības maksājumu un lai nebūtu jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis, zemes īpašnieki cenšas ievērot prasības – nopļaut zāli savos laukos. Taču tas izrādās grūts uzdevums, ja pats ar lauksaimniecību nenodarbojas. Daudzi pļāvējus meklē ar sludinājumu palīdzību.
Andis Brūgāns, Saldus novada Novadnieku pagastā: “Zāles pļaušana neapstrādātiem zemes gabaliem pārvērtusies par lielu, es teiktu, pat katastrofālu problēmu. Ar to gan pats saskāros tikai šogad, meklējot pļāvēju deviņiem hektāriem, kuri pieder nevis man pašam, bet kādai ASV dzīvojošajai tautietei. Agrāk zeme netika appļauta. Bet, tā kā par neapstrādātu un neappļautu zemi pašvaldībai ir tiesības dubultot nekustamā īpašuma nodokli, tas sāk sist pa kabatu. Par deviņiem hektāriem šogad bija aprēķināts ap 300 eiro liels nodoklis. Pats trakākais – apkārtnē nevar atrast nevienu, kas gribētu to izdarīt par kaut cik saprātīgu cenu. Bija gan viens vietējais, kurš piedāvāja nopļaut par 128 eiro hektārā. Bet izrēķināju, ka par gandrīz 1200 eiro varētu nolīgt pļāvēju ar visu tehniku Rīgā, uzlādēt uz treilera un atvest uz Novadnieku pagastu. Izmisumā Ieliku sludinājumu interneta portālā. Skatījušies 93 reizes, tik un tā neviens pagaidām nav atsaucies.”
Ainis, uzņēmuma “Future Forest” īpašnieks Rīgā: “Jāatzīst, ar šo problēmu līdz šim neesmu paguvis saskarties, jo pļavas aptuveni četru hektāru platībā kopā ar mežu Krāslavas novadā esmu iegādājies pirms mēneša. Tā kā pats esmu rīdzinieks, ar sludinājuma palīdzību mēģināju nolīgt pļāvēju. Nu jau gan nedēļa būs apkārt, bet pagaidām nevienu piedāvājumu neesmu saņēmis. Ja šādi atrast nevienu neizdosies, būs jābrauc uz pagastu pašam un jāmeklē uz vietas.”
Biruta, Bauskas novadā: “Lai saņemtu vienoto platības maksājumu, mūsu ierēdņi izdomājuši pārāk stingrus noteikumus – zāle ne tikai jānopļauj, bet arī jāsavāc. Bet par hektāru pļāvēji prasa 50 līdz 60 eiro. Zemes īpašniekiem, kam gadu nastas un atbilstošas tehnikas trūkuma dēļ pašiem nav iespēju to izdarīt, ik gadu tā kļūst par lielu problēmu. Šogad kopš Jāņiem sludinājumos meklēju cilvēku, kurš var nopļaut un savākt zāli manam vīram piederošos 14 hektāros Bauskas novada Vecsaules pagastā. Jūlijs jau pusē, bet neviens nav atsaucies.”
Edgars, Saldū: “Tā patiešām ir liela problēma. Jau krietnu laiku nesekmīgi meklēju cilvēku, kurš apņemtos nopļaut un savākt sienu 45 ha platībā Liepājas novada Nīcas pagastā. Pļāvēja meklējumos biju pat aizbraucis uz pagastu. Bezcerīgi. Reiz vietējā pašvaldība mani pat brīdināja, ka par nenopļauto platību varot saņemt naudas sodu. Pašvaldībai, protams, taisnība. Arī pašam man nepatīk, ka īpašums stāv nesakopts. Jāatzīst, šoreiz sludinājumu portālā ievietoju, izmisuma dzīts. Aizvadītajos gados zāli nopļāvu pats, bet man nav tehnikas, ar ko to savākt.”
Aigars Ceriņš, Cēsu novada Priekuļu pagastā: “Zāles pļāvēju mūsu pusē jau var atrast. Tas tagad kļuvis par ienesīgu biznesu daudziem, kam pašiem ar lauksaimniecību nav nekāda sakara. Par man piederošajiem četriem hektāriem Gaujas nacionālajā parkā, divreiz gadā tos appļaujot, katru reizi pļāvējam maksāju ap 200 eiro. Diemžēl pats to vairs nevaru veselības dēļ. Kaut arī no Lauku atbalsta dienesta saņemu vienotās platības maksājumu, man jāatzīst, ka no tās nav nekāda ieguvuma. Rēķinot izdevumus par zāles pļaušanu un savākšanu, klāt vēl zemes nodokli, labākajā gadījumā esmu pa nullēm. Tā kā zemei ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, nevienam citam arī to lāgā nevajag. Ja valsts noteikusi ierobežojumus, tad taču tai būtu arī jāgādā, lai zemes īpašnieki valsts aizsargājamās dabas teritorijās necieš zaudējumus un lai šai pļaušanai būtu kāda jēga.”
