Nāvējošākie vēža veidi 0
Latvijā cilvēki visbiežāk mirst no tādām onkoloģiskajām slimībām, kurām agrīnās stadijās nav izteiktu pazīmju un arī vēlāk simptomi ir tādi, kurus var “pierakstīt” citām kaitēm vai vienkārši pārāk lielai slodzei.
Vēzis – otrais izplatītākais nāves cēlonis Latvijā
Ik gadu Latvijā mirst tūkstošiem cilvēku, pērn – 28 520 iedzīvotāji, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika. Nāves cēlonis Nr.1 ir asinsrites sistēmas slimības. No tām 2018. gadā miruši 15 758 cilvēki – vairāk nekā puse no kopskaita jeb 55,2%.
Otrais biežākais nāves cēlonis ir ļaundabīgie audzēji: 2018.gadā no dažāda veida vēžiem miruši 5932 cilvēki jeb vairāk nekā piektā daļa no kopskaita.
Onkoloģiskās slimības pēdējos 10 gados (no 2008. līdz 2018. gadam) uzveikušas kopumā 65 348 cilvēkus.
Salīdzinājumam var minēt, ka visā Liepājā dzīvo tikai par dažiem tūkstošiem vairāk (nepilni 69 000 iedzīvotāju), un ka aptuveni tik liela ir desmitā daļa no Rīgas iedzīvotāju kopējā skaita (gada sākumā galvaspilsētā bija 632 614 iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati).
Bronhu un plaušu vēzis
Ļaundabīgo audzēju vidū visvairāk upuru 2018. gadā bijis bronhu un plaušu vēzim: 931 cilvēks jeb 48,3 uz 100 000 iedzīvotāju (3,2% no visiem nāves gadījumiem). No kopskaita 698 bijuši vīrieši, 233 – sievietes.
Kaut gan no plaušu un bronhu vēža mirušo sieviešu skaits ir ievērojami mazāks, pēdējos gados tam ir tendence pieaugt: 2016. gadā no šī ļaundabīgā audzēja nomira 198 sievietes, 2017. – 208, pērn 233. Vīriešu vidū tendence ir pretēja.
Augstie mirstības rādītāji no plaušu vēža izskaidrojami ar to, ka to grūti konstatēt agrīni – tam nav nekādu sevišķu simptomu.
Nogurumu, nespēku, krišanos svarā cilvēki nereti “noraksta” uz pārstrādāšanās rēķina un par audzēju neiedomājas.
Līdz ar to arī izredzes izārstēties ir vājas. Latvijā pēc ļaundabīgās plaušu slimības diagnosticēšanas no visiem pacientiem pirmā gada laikā no dzīves aiziet apmēram 65% sasirgušo.
65% pacientu, kuriem plaušu vēzi atklāj 3. stadijā, otro dzīves gadu ar diagnozi diemžēl vairs nesagaida.
Vēl bēdīgāk, ja plaušu vēzi atklāj 4. stadijā: pirmā gada laikā kopš diagnozes aiziet 85% pacientu, rāda SPKC dati. 3. stadijā atklāts plaušu vēzis piecus gadus ļauj nodzīvot tikai ap 8% pacientu, 4. stadijā – vien ap 3% pacientu. Visgarākā dzīvildze ir agrīni – 1.stadijā – atklāta plaušu vēža gadījumā: ap 95%.
Piecu gadu dzīvildze bez slimības atjaunošanās onkoloģijā ir nosacīts rādītājs, kas ļauj salīdzināt terapijas efektivitāti.
Plaušu vēža gadījumā Eiropā vidējais piecu gadu dzīvildzes rādītājs ir 18%; 15% vīriešiem un 21 sievietēm. Tie ir vieni no zemākajiem rādītājiem, ja salīdzina ar citiem vēža veidiem, piemēram, prostatas vēža pacientiem piecu gadu dzīvildze ir 99% gadījumu, krūts vēža – 89%, kolorektālā vēža gadījumā – 65%.
Zarnu vēzis
Saskaņā ar SPKC statistiku, otrais biežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju vidū pērn bijis kolorektālais jeb zarnu vēzis: no tā miruši 662 cilvēki (336 sievietes, 326 vīrieši) jeb 43,3 uz 100 000 iedzīvotāju (2,3% no visiem nāves gadījumiem).
Līdzīgi kā plaušu un bronhu vēzi, arī šī veida ļaundabīgo audzēju lielākoties (vairāk nekā pusē gadījumu) konstatē vēlu, 3. un 4. stadijā – par spīti tam, ka Latvijā tiek veikts zarnu vēža skrīnings un katram cilvēkam vecumā no 50 līdz 74 gadiem ik gadu jāveic slēpto asiņu tests fēcēs.
Šīs pārbaudes zarnu vēzi ļauj konstatēt agrīni, tā iespējams atklāt arī pirmsvēža stāvokļus. Atšķirībā no krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga uzaicinājums uz kolorektālā vēža pārbaudi netiek izsūtīts pa pastu – veikt attiecīgo analīzi jāmudina ģimenes ārstam, taču tas jāatceras arī pacientiem pašiem.
Kolorektālais vēzis sākuma stadijās norit bez specifiskiem simptomiem – tas ir viens no iemesliem, kādēļ to atklāj vēlu un atlabšanas izredzes ir apgrūtinātas.
Apetītes zudums, vēdera izejas izmaiņas, nespēks un vājums mēdz būt arī citu slimību gadījumā.
Tipiskākā zarnu vēža pazīme – acīm redzamas asinis izkārnījumos – diemžēl nav pirmā ļaundabīgās slimības liecība, bet gan vēsts, ka tā jau ielaista. Aptuveni trešā daļa zarnu vēža pacientu mirst pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas, vēsta SPKC dati. No tiem, kuriem diagnoze tika noteikta 2012. gadā, piecu gadu dzīvildze bija 39%. lielākoties ar kolorektālo vēzi slimo 60 gadu vecumu pārsnieguši ļaudis, taču tas konstatēts arī jauniem cilvēkiem un pat pusaudžiem.
Kuņģa vēzis
Biežs nāves cēlonis ir arī kuņģa vēzis: 2018. gadā no tā miris 441 cilvēks jeb 22,9 uz 100 000 iedzīvotāju (1,5% no visiem nāves gadījumiem). Tas uzveica 250 vīriešus un 191 sievieti. Pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas no tā mirusi aptuveni trešā daļa pacientu (35,5%): 1.stadijā – 9,3%, 2. stadijā – 15,3%, 3. stadijā – 20,9%, 4.stadijā – 66,1%.
Visaugstākā piecu gadu dzīvildze 2012. gadā bija 1. stadijā diagnosticētajiem kuņģa vēža pacientiem (75%), viszemākā – pēdējā, 4. stadijā (1,4%).
Arī kuņģa vēža savlaicīgu diagnostiku apgrūtina tā nenoteiktie un neraksturīgie simptomi: apetītes zudums, garšas izmaiņas vai vēdergraizes raksturīgas arī citām saslimšanām. Gan kuņģa, gan plaušu, gan zarnu vēzi šis apstāklis ievērojami atšķir no, piemēram, krūts vai prostatas vēža, ko iespējams konstatēt gan sataustot (krūts vēža gadījumā), gan ar specifisko antigēnu analīzes palīdzību (prostatas vēža gadījumā).
Izmeklējumi (fibrogastroskopija, tautā saukta par “kobras rīšanu”), kas ļautu slimību atklāt laikus, daudziem joprojām izraisa nepatiku un pretestību, kaut gan modernās diagnostikas metodes ir salīdzinoši mazinvazīvas, un diskomfortu iespējams mazināt, izmantojot vietējo vai vispārējo anestēziju.
No ļaundabīgajiem audzējiem izplatīts nāves cēlonis Latvijā ir arī
* prostatas vēzis (2018. gadā – 427 upuri);
* krūts vēzis (2018. gadā – 421 upuri);
* aizkuņģa dziedzera vēzis (2018. gadā – 395 upuri);
* resnās zarnas vēzis (2018. gadā – 366 upuri).
Vēzis – biežākais nāves cēlonis visā Eiropas Savienībā (ES)
Arī kopējā statistikā par nāves cēloņiem ļaundabīgie audzēji ir klātesoši. Mirstība no vēža 2015. gadā ES 28 dalībvalstīs bija galvenais nāves cēlonis: vidēji 261 nāves gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, liecina EUROSTAT aktuālie dati.
Izplatītākie vēža veidi (kuriem visiem standartizētais mirstības rādītājs pārsniedz 10 nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju) ietvēra šādus audzējus: traheju, bronhu un plaušu; resnās zarnas, rektosigmoidālās daļas, taisnās zarnas, ānusa un anālā kanāla; krūts; aizkuņģa dziedzera; prostatas; kuņģa un plaušu, un žultsceļu.
Ungārija, Horvātija, Slovākija, Slovēnija un Polija 2015. gadā bija vēža visvairāk skartās valstis ar 300 vai vairāk nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju;
Igaunijā, Latvijā, Dānijā, kā arī Serbijā mirstības rādītāji bija ļoti tuvu šim līmenim.
Kopējā nāves cēloņu statistikā ES pirmajā vietā ir išēmiskā sirds slimība, otrajā vietā – cerebrovaskulārās slimības, bet trešajā – trahejas, bronhu un plaušu ļaundabīgie audzēji. Seko hroniskas elpošanas sistēmas slimības, nelaimes gadījumi, izvadorgānu vēzis, plaušu karsonis, diabēts un aizkuņģa dziedzera vēzis.
Izplatīts nāves cēlonis ir arī krūts vēzis, nieru un urīnceļu slimības, hroniskas aknu slimības, kuņģa vēzis, pašnāvības, alkohola lietošanas izraisīti garīgās veselības un uzvedības traucējumi, HIV un atkarību izraisošu vielu lietošana.
Analizējot ES mirstības cēloņu statistikas datus dinamikā (no 2005.līdz 2015. gadam), konstatēts 11,5 % liels standartizēto mirstības no vēža rādītāju samazinājums vīriešiem un 6,1 % rādītāju samazinājums sievietēm. Mirstības rādītājs no krūts vēža šajā laika posmā samazinājās par 10,1 % sievietēm, un šīs izmaiņas bija lielākas nekā vidēji attiecībā uz visu veidu vēžiem.
Lai gan ES standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz plaušu vēzi (tostarp trahejas un bronhu vēzi) palielinājās gan vīriešiem, gan sievietēm, vērojamas lielas atšķirības pārmaiņu ātrumā: vīriešiem rādītājs palielinājās par 3,9% (kopš 2009. gada ir vērojama samazināšanās tendence), savukārt sievietēm tas pieauga ļoti krasi – par 56%.
Raksts tapis sadarbībā ar Onko.lv
