Vai iespējams “izstaigāt” plaušu karsoni? Ārsti atbild uz lasītāju jautājumiem 1
Slimošana ar vīrusiem, īpaši gripas vīrusu, dažkārt beidzas pat ar tik smagu komplikāciju kā pneimonija.
Bet citreiz cilvēks nemaz nenojauš, ka viņa sliktās pašsajūtas cēlonis ir plaušu karsonis.
Uz lasītāju jautājumiem par plaušu veselību lūdzām atbildēt pieredzējušus pneimonologus – Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas Tuberkulozes un pleiras slimību nodaļas vadītāju LARISU ŠEFERI un Dr. med. VIESTURU ŠILIŅU no ārstu prakses LUMPII.
1. Kā tas ir – izstaigāt plaušu karsoni?
“Nesen kāda mana paziņa izstaigāja plaušu karsoni. Kā tas iespējams? Viņa sūdzējās tikai par nogurumu, bet kurš gan ziemas beigās par to nesūdzas. Kādas sekas tam var būt?” jautā Dace no Rīgas.
Atbild pneimonoloģe Larisa Šefere
Ne vienmēr plaušu iekaisumus iespējams viegli atpazīt, jo nereti var būt tikai sūdzības par nogurumu un nelielu temperatūru, tāpēc cilvēks nemaz nesaprot, ka viņam jāiet pie ārsta un jāārstējas. Ja bijis neliels iekaisums, tas patiešām var izzust pats, un tad paliek tikai kādas sekas, piemēram, fibroze (saistaudu attīstīšanās plaušu audos; vairāk vai mazāk fibroze izveidojas gandrīz pēc visām plaušu slimībām).
Tomēr visbiežāk ar laiku iekaisums tikai pastiprinās, un attīstās smags plaušu karsonis, ar kuru cilvēks nokļūst slimnīcā.
Tad viņam tiek pārmests: kur jūs bijāt agrāk? Taču var būt arī tā, ka ārsts pacientam izrakstījis vienu, otru un tad vēl trešo antibakteriālās terapijas kursu, bet nekas nav palīdzējis, beigās viņš nonāk stacionārā. Šādi gadījumi tiešām ir, turklāt bieži, varbūt tāpēc tautā iegājies teiciens “izstaigāt plaušu karsoni”.
Ko šajā sakarībā vispirms vajadzētu zināt? Ja cilvēkam ir kāda vīrusu saslimšana, tomēr viņš jūt, ka parastie mājas aptieciņas līdzekļi nepalīdz, noteikti jāvēršas pie ārsta. Parasti vīrusu slimības pāriet trijās četrās, maksimums piecās dienās, lietojot parastos mājās pieejamos līdzekļus.
Ja tā nenotiek, turas augsta temperatūra, ir klepus, parādās sāpes krūškurvī, pieaug elpas trūkums, obligāti jākonsultējas ar ārstu, lai viņš nozīmētu zāles, kuras, starp citu, jāizdzer viss kurss, nevis jāpārtrauc ārstēšanās, līdzko stāvoklis uzlabojas, lai vēlāk neveidotos rezistence jeb nejutība pret šiem medikamentiem.
Šajā gadījumā analīzes ieteicams veikt gan saslimšanas sākumā, gan pēc antibakteriālās terapijas kursa pabeigšanas. Stāvoklim ir jāuzlabojas. Ja tomēr izārstēšanās aizkavējas, labāk pacientu sūtīt uz stacionāru.
Ko vēl svarīgi zināt? Ja sākta antibakteriālā terapija, 72 stundās stāvoklim ir jāuzlabojas, ja antibiotikas ir pareizi izraudzītas.
Ja tā nenotiek un pacients joprojām jūtas slikti, ārstam jādomā par tālāku rīcību – vai nu jāmaina preparāts, vai arī pacients jāsūta tālākai izmeklēšanai. Vēlams arī veikt pilnu asinsainu un C reaktīvo olbaltumu, kas norāda uz bakteriālā iekaisuma smagumu.
Pacientu noteikti vajag izklausīt, vai ir dzirdami trokšņi plaušās, jo mēdz būt atipiski noritošas pneimonijas, piemēram, rentgenuzņēmumā redzams iekaisums, bet izklausot trokšņi plaušās nav dzirdami. Un otrādi – trokšņi dzirdami, bet rentgens neko neuzrāda. Tādās situācijās ārstam rūpīgi jāapdomā, kādai jābūt tālākai ārstēšanai.
2. Kāpēc gripa krīt uz plaušām?
“Kāpēc gripas vīrusam ir tādas komplikācijas, ka slimnieks nevis atveseļojas, bet vēl saslimst ar plaušu karsoni?” jautā Santa.
Atbild pneimonologs Viesturs Šiliņš
Gripas vīruss ir bīstams, jo tieši ietekmē plaušu audus, radot tajos nopietnas izmaiņas. Tās mēdz dēvēt par gripas komplikācijām, un visbiežāk tās izpaužas kā plaušu karsonis jeb pneimonija, kurai ir divas formas.
Vīrusu pneimonijai raksturīgi asinsizplūdumi plaušās, tāpēc strauji samazinās plaušu apgāde ar skābekli jeb oksigenizācija.
Šie asinsizplūdumi parasti skar abas plaušas, tie ir difūzi un izkaisīti, tāpēc arī mirstība ir visaugstākā. Vīrusu pneimonija ir tīra – tai nav raksturīgas krēpas, jo nav strutojošas infekcijas.
Vīrusu bakteriālā pneimonija vairāk raksturīga cilvēkiem ar hroniskām vai biežām akūtām elpceļu slimībām, kad uz vīrusu infekcijas fona rodas bakteriāls iekaisums, par ko liecina krēpas. Ja ir bakteriālā pneimonija, nākas piedzīvot nopietnus un nepatīkamus hronisko elpceļu slimību paasinājumus, tā ir ilgi un grūti ārstējama ar lielām medikamentu devām. Šī pneimonijas forma parasti skar vienu plaušu vai tās daļu un nav saistīta ar asinsizplūdumiem, tāpēc arī neizraisa tik lielu mirstību.
Ko vēl vajadzētu zināt? Jāsaprot, ka pēc pārciesta gripas vīrusa organisms ir ļoti novājināts. Ja pāris dienu ķermeņa temperatūra vairs nav paaugstināta, vismaz vēl nedēļu vajadzētu ierobežot savas aktivitātes un vismaz mēnesi jādarbojas piesardzīgā režīmā, jo imunitāte pēcvīrusa periodā atjaunojas lēni un cilvēks daudz vairāk ir pakļauts atkārtotam vīrusu infekcijas riskam un attiecīgi jau ievērojami smagākām komplikācijām, kā sirds muskuļa un plaušu saslimšanas.
Vēl jāatceras, ka paaugstināta ķermeņa temperatūra ir normāla organisma atbildes reakcija uz vīrusu, tāpēc līdz 38,5 grādiem to nevajadzētu censties pazemināt.
3. Kāda nozīme rentgenam profilaksei?
“Vai vērts izdarīt plaušu rentgenu tikai profilaksei?” jautā Zigmārs no Talsiem.
Atbild pneimonoloģe Larisa Šefere
Kopš mūsdienās vairs nav obligātas veselības profilaktiskās apskates, savā ārstu praksē diezgan bieži redzam ielaistus onkoloģiskus vai kādus citus procesus plaušās, piemēram, tuberkulozi. Piemēram, tuberkulozei raksturīgs, ka cilvēkam kādu laiku ir slikta pašsajūta, pēc tam uzlabojas, bet pēc kāda pusgada stāvoklis no jauna pasliktinās.
Lai arī tiek uzskatīts, ka inficēšanās ar tuberkulozi skar tikai nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošos, var saslimt arī situēti cilvēki, kuri ikdienā var atļauties pilnvērtīgu uzturu.
Kāpēc tā notiek? Diemžēl tuberkulozes attīstība lielākoties atkarīga no organisma imunitātes – jo tā novājinātāka, jo vieglāk notiek inficēšanās.
Imunitāti var sabeigt, piemēram, izteikta un ilgstoša pārslodze darbā un mācībās un atpūtas režīma neievērošana, tāpēc sāk ķerties klāt visādas infekcijas. Tuberkuloze var skart jebkuru cilvēku.
Runājot par onkoloģiju. Rentgenuzņēmumā iespējams redzēt dažādus ļaundabīgus procesus plaušās, sākot ar izmaiņām tikai plaušu saknēs vai limfmezglos un beidzot ar izmaiņām pašās plaušās. Šī aina nereti var atgādināt parastu pneimoniju, tāpēc var gadīties, ka atbildē tiek ierakstīta pneimonija un ārsts to arī ārstē.
Pacientam izraksta antibiotiku kursu, bet tas nepalīdz, un kļūst saprotams, ka kaut kas nav labi. Tad pacientu nosūta uz stacionāru, kur viņam veic rentgena un citus izmeklējumus, kas pierāda, piemēram, onkoloģisku saslimšanu. Starp citu, arī šādas situācijas kāds varētu nodēvēt par izstaigātu pneimoniju.
Zigmāram ieteiktu padomāt, vai viņa darbs un dzīvesveids ir saistīts ar riska faktoriem, piemēram, kaitīgu vidi (plaušu veselības riska faktors). Varbūt viņš ir smēķētājs, un smēķēšana, kā zināms, ir nopietns riska faktors. Šādās situācijās, pat ja nav nekādu sūdzību, ieteicama plaušu pārbaude reizi gadā vai divos gados.
4. Veikt rentgenu vai tomēr ne?
“Šoziem ļoti klepoju. Ārsts nozīmēja uz plaušu rentgenu, bet tas bija pieejams tikai pēc pāris nedēļām. Pa to laiku klepus pārgāja. Vai tagad vispār jēga taisīt rentgenu? Ko tur redzēs?” jautā Anna Liepiņa.
Atbild pneimonoloģe Larisa Šefere
Ja ārsts ieteicis veikt rentgena izmeklējumu, ja ir pagājis vairāk nekā gads kopš iepriekšējā izmeklējuma, ja slimošanas laikā bijis stiprs klepus, labāk tomēr pārbaudīties. Gadījumos ja klepu var saistīt ar vīrusa slimību, varbūt vēl kāds ģimenē slimoja, visi viegli paklepoja un pēc atveseļošanās nevienam nav nekādu sūdzību: ne temperatūras, ne elpas trūkuma, ne sāpju, nav arī zaudēts svars, protams, plaušu pārbaudi varētu atlikt.
Tomēr vislabāk jautājumu par rentgena veikšanu vai neveikšanu risināt ar savu ārstu, kurš to nozīmējis.
