Plaušu karsoņa riski un ārstēšana 0
Bieži vien nepatīkamā saslimšana – plaušu karsonis – nāk kā komplikācija pēc gripas un saaukstēšanās. Īpaši aktuāli tas ir vēsajos gada mēnešos, kad plosās gripa un vīrusi, bet mūsu organisma aizsargspējas ir novājinājis vēsais laiks, saules un svaigo vietējo zaļumu un dārzeņu trūkums.
Vai ir iespējams izvairīties no šīm komplikācijām un ko darīt, ja tomēr sanācis saslimt ar plaušu karsoni – skaidro un ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Tuberkulozes un plaušu slimību centrs galvenā ārste, pneimonoloģe Andra Cīrule un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Vai no plaušu karsoņa var izvairīties?
Pneimonoloģe Andra Cīrule skaidro: “Gan jā, gan nē. Bieži vien plaušu karsoņa izraisītājs jau dzīvo organismā, tas ir normālā mikroflorā, tikai attiecīgos apstākļos savairojas un pēkšņi rada plaušas iekaisumu – pneimoniju. Tāpat cilvēks katru dienu ik sekundi ieelpo milzum daudz baktēriju un citu mikroorganismu, taču elpceļus klājošais skropstiņepitēlijs tos uz gļotu slānīša saķer un izvada laukā. Tā apakšējie elpceļi saglabājas sterili. Savukārt plaušu karsonis attīstās, ja ir bojāts kāds no cilvēka elpceļu aizsardzības mehānismiem vai – elpceļos nonāk pārāk liels mikroorganismu daudzums, vai arī tie ir ārkārtīgi dzīvelīgi un ātri vairojas, toties imūnsistēma ir novājināta. Tā mikroorganismi nokļūst plaušu dziļākajos slāņos un izraisa iekaisumu. Pneimonija dažkārt attīstās arī pēc saaukstēšanās, bronhīta vai gripas.”
Vienlaikus ārste uzsver – ja ir veselīgs dzīvesveids, risks saslimt ir mazāks. Arī tad, ja nav nekādu citu blakus vainu. Nedrīkst smēķēt, laikus jāārstē bojāti zobi, strutojošas mandeles, deguna blakusdobumu iekaisums un jāpotējas pret gripu.
Kā atpazīt plaušu karsoni?
“Parasti pie akūta plaušu iekaisuma ir drebuļi, augsta temperatūra līdz pat 40°C, klepus, var būt arī sāpes krūtīs, kas pastiprinās dziļākas ieelpas laikā, elpas trūkums,” stāsta A.Cīrule.
“Visbiežāk vainīgā ir baktērija – pneimokoks. Bet ir arī atipiski plaušu karsoņi, kas ne vienmēr norit ar tik izteiktām, spilgtām izpausmēm. Tad izraisītājs ir kāds no netipiskajiem pneimonijas ierosinātājiem. Arī vecākiem cilvēkiem pneimonija bieži vien sākas pakāpeniski, notiek ar mazāku temperatūras reakciju, retām sūdzībām par drebuļiem, toties viņiem novēro ēstgribas izmaiņas. Svarīgi arī, cik liels ir plaušu audu bojājums. Dažreiz bojāts ir pavisam mazs apgabals, tad plaušu karsoņa izpausmes būs mazākas.”
Bez antibiotikām neiztikt
Ja ir minimāls plaušu bojājums un cilvēks ievēro režīmu – slimības laikā ievēro miera režīmu, guļ gultā, nestrādā, atpūšas, lieki neuztraucas, kvalitatīvi ēd, lieto daudz šķidruma un ja vēl ir spēcīga imunitāte, tad organisms cīņā ar plaušu karsoņa izraisītāju varbūt pat uzvar pats.
Tomēr uz to nedrīkst paļauties. Pneimonija noteikti nav slimība, ar kuru vajadzētu cīnīties paša spēkiem bez zālēm, – te nepieciešamas antibiotikas, uzsver ārste.
Ņemot vērā, kas ir visbiežākie plaušu karsoņa izraisītāji un to rezistenci jeb nejutību pret antibiotikām, ir izstrādātas plaušu karsoņa ārstēšanas vadlīnijas. Cilvēks dzer antibiotikas, un, ja pirmo 48 stundu laikā temperatūra sāk pazemināties un pašsajūta uzlaboties, viss kārtībā – tad tik jāturpina lietot zāles un jāgaida izveseļošanās.
Taču, ja paiet pirmā diena, otra, trešā un nekļūst labāk, tad atkārtoti jāvēršas pie ģimenes ārsta. Problēma sākas tad, ja šīs zāles nelīdz – ja ir atipiska pneimonija. Jo nav unikālu antibiotiku, kuras derētu pilnīgi pret visiem izraisītājiem.
A.Cīrule uzsver – pret pneimoniju jāizturas atbildīgi, tā ir ļoti nopietna slimība. Ja bojājums ir vienā plaušā, organismu apgādāt ar skābekli palīdz otra plauša, tā kompensē slimo, taču, ja ir abpusējs plaušu karsonis un plaušās vairs nav tīras vietas, ar ko elpot, organisms cieš no skābekļa bada. Un tas savukārt ietekmē arī sirdsdarbību.
Kā plaušām palīdzēt
Visi iekaisumi – jebkur, ne tikai plaušās – uzsūcas paši, ja tos ārstē un nobeidz iekaisuma izraisītāju. Īpaši paātrināt šo procesu nez vai izdosies. Daba dara savu – ir secīgi jāiziet cauri visām iekaisuma procesa fāzēm, tām netraucējot. Viens no labajiem darbiem būtu atteikties no smēķēšanas.
Lai sekrēts maksimāli tīrītos laukā no plaušām, izelpu var trenēt ar balona pūšanu. No rītiem var iedzert karstu tēju, arī tas veicina krēpu drenāžu.
Protams, ja plaušu karsoņi bieži atkārtojas, jāsāk meklēt iemeslu, jo tā nevajadzētu būt. Tāpēc riska grupām – veciem cilvēkiem, kam ir zemāka imunitāte, hroniskas plaušu un sirds slimības, un maziem bērniem, kas bieži slimo ar infekcijas slimībām, – iesaka vakcinēties pret pneimokoku, kurš visbiežāk izraisa plaušu karsoni. Var ievadīt vienlaikus ar pretgripas vakcīnu, tikai jāinjicē citā ķermeņa vietā, skaidro ārste.
Kā diagnosticē plaušu karsoni?
Ārste pneimonoloģe skaidro:
1. Ārsts izklausa plaušas, viņš tajās var dzirdēt trokšņus.
2. Plaušu rentgenogramma. To vēlams veikt ikvienam, ja ir aizdomas par pneimoniju, kā arī tad, ja ir ilgstošs klepus, temperatūra, elpas trūkums. Ja ir plaušu karsonis, bildē redz aizēnojumu.
3. Ja vēl ir šaubas par diagnozi, jānosaka asinīs iekaisuma radītājs – C reaktīvais olbaltums (CRO) vai C reaktīvais proteīns (CRP). Tā līmenis sāk paaugstināties pēc 6–8 stundām, bet jau stipri paaugstināts ir 12–48 stundas pēc plaušu iekaisuma sākuma.
Ieteikumi plaušu karsoņa ārstēšanai mājās
A.Cīrule iesaka – ja vien nav ļoti augstas temperatūras un sliktas pašsajūtas, vajadzētu pastaigāties pa istabu, nevis visu dienu tikai gulēt. Guļus stāvoklī plaušas sliktāk ventilējas, jo šādi cilvēks elpo virspusēji un tas neveicina izveseļošanos.
Lai vieglāk elpotu, pagalvis jāpaceļ augstāk un ik pa laikam jāvēdina telpa. Jālieto daudz šķidruma (2–3 litri), savukārt uzturam jābūt viegli sagremojamam. Jāēd bieži, bet nedaudz: liess vistas buljons, kompots, malta, liesa gaļa, kefīrs, biezpiens, jogurts.
Medikamenti jālieto pēc ārsta norādījumiem. Vecākam cilvēkam regulāri jālieto arī savi sirds līdzekļi. Nedrīkst likt uz krūtīm sinepju plāksterus vai citādi sildīt iekaisušas plaušas, jo tas var veicināt strutu veidošanos pleiras dobumā.
Labi noder elpošanas vingrojumi – kopš slimības sākuma guļus 5–10 reizes dziļi jāieelpo un jāizelpo. Savukārt, kad temperatūra normalizējusies, mierīgs režīms jāievēro vēl 3 dienas.
Vērsies laikus pie ārsta!
Farmaceita ieteikumi
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece iesaka – ja sanācis saslimt ar plaušu karsoni, svarīgi lietot ārsta nozīmētās antibiotikas, ievērojot kursa ilgumu un lietošanas veidu, kā arī aicina ar farmaceitu izrunāt, kā zāles lietojamas – pirms vai pēc ēšanas. Papildus noderēs gan medikamenti, gan zāļu tējas, piemēram, Islandes ķērpju, mārsila, ceļtekas, liepziedu un citas zāļu tējas, kas veicina atklepošanu. Maltītēm jābūt veselīgām, vieglām un biežām, daudz jādzer šķidrums – ūdens un zāļu tējas. Kā arī noteikti jāievēro miera un atpūtas režīms.
