Vai plaušu slimnieku skaits palielinās? 0
Pēc manas pieredzes, daudziem galvenokārt nepieciešama sociālu problēmu risināšana. Slimnīcās un pat specializētās nodaļās uzturas cilvēki, kuriem te nevajadzētu būt.
Nākas ārstēt arvien vairāk ielaistu gadījumu, smagus pacientus, kuri nav ilgstoši vērsušies pie ārsta. Domāju, ka daudzi HOPS slimnieki netiek atpazīti. Primārās aprūpes ārstiem lielākoties rodas aizdomas par sirds problēmām, kas, protams, šiem slimniekiem nav retums. Tāda problēma raksturīga visā pasaulē.
Parasti elpas trūkumu izskaidro ar cilvēka novecošanu un mazāku fiziskās slodzes izturību. HOPS slimniekiem tā krītas daudz straujāk nekā viņu vienaudžiem. Lai saprastu, vai viss kārtībā, vajadzētu salīdzināt, vai spējam izdarīt to pašu, ko klasesbiedri vai viena vecuma brāļi un māsas.
Vai tiesa, ka plaušu veselību var noteikt pēc tā, vai cilvēks spēj nopūst sveci no metra attāluma?
Tas nav strikts kritērijs, taču, ja neizdodas, der aizdomāties.
Elpas trūkumu var iedalīt divās grupās. Pirmajā gadījumā cilvēks to uzreiz jūt, jo sākas pēkšņi. Lielākoties tā notiek astmas pacientiem un slimniekiem ar akūtām dziļo elpceļu infekcijām, piemēram, smagām pneimonijām. Turpretī hroniskiem slimniekiem, piemēram, HOPS pacientiem, elpas trūkums attīstās pamazām. Viņi vairs nedara to, ko spējuši pirms gada vai mēneša, nekāpj pa kāpnēm, bet brauc ar liftu, un tamlīdzīgi. Ja pacientiem nepajautā, viņi par elpas trūkumu nesūdzas. Ārstam pacients vienmēr jāmēģina izvaicāt pēc iespējas rūpīgāk. Jānoskaidro, līdz kuram stāvam viņš var uzkāpt, vai agrāk spēja augstāk. Cilvēki dažkārt uzskata pašu par sevi saprotamu, ka nevar atnest mājās nelielu iepirkumu somu neapstājoties, tādēļ pie ārsta nevēršas, kaut gan tas ir diezgan nopietns slimības, bieži arī HOPS simptoms.
Vai darba apstākļi mūsdienīgos birojos patiešām kaitē elpceļu veselībai?
Ja logi ir hermētiski noslēgti un telpā nav ventilācijas, pasliktinās gaisa kvalitāte, tādēļ cilvēki sūdzas par kairinātiem elpceļiem un klepu, ko nekādi neizdodas mazināt. Par sliktas biroju ventilācijas vēlīnu ietekmi uz veselību varēsim spriest tikai pēc vairākiem gadiem.
Ir arī elpceļiem nelabvēlīgas profesijas, kurās cilvēks var ieelpot kādas substances, piemēram, putekļus, smalkas skaidas, krāsu un laku izgarojumus, bet tāpēc jau ir individuālie aizsardzības līdzekļi, respiratori, kurus bieži vien nelieto un pēc tam sūdzas par klepu.
Droši vien plaušām netīk arī lielpilsētu gaiss…
Rīgā ir daudz labāka situācija nekā, piemēram, Pekinā vai kādā citā metropolē. Tomēr vasarā karstā laikā un bezvējā automašīnu izplūdes gāzes netiek aizpūstas prom. Elpceļiem nav labvēlīgi nevieni dūmi, tikai jautājums, cik lielā koncentrācijā.
Ja plaušas ir veselas un ieelpotā materiāla nav pārmērīgi daudz, tās pašas spēj attīrīt elpceļus. Daba mūs apveltījusi ar tā saukto mukocileāro klīrensu, proti, elpceļi ir izklāti ar šūnām, kuru virsmu sedz bārkstiņas, kas kustas tikai vienā virzienā – uz muti. Tās klāj ļoti plāns gļotu slānītis, kas uzķer un nogādā baktērijas, putekļus un citas ieelpotās daļiņas rīkles galā, kur cilvēks tās nemanot norij un kuņģa sula sagremo. Jautājums tikai, cik plaušas ir veselas, jo, piemēram, smēķēšana šīs skropstiņas paralizē un nogalina. Tad cilvēki sūdzas par klepu, taču tajā pašā laikā smēķē, kas ir vislielākais kaitējums plaušām.
Nākot pie jums uz sarunu, Stradiņa slimnīcas teritorijā redzēju smēķējam ne tikai daudzus pacientus, bet arī ārstus. Vai tad viņus neuztrauc nikotīna nodarītais posts veselībai?
No tuvākajiem kolēģiem neviens manās acīs ar cigareti nav rādījies. Cilvēkiem parasti ir aptuveni šāds domāšanas veids: jā, dažiem pīpētājiem būs sirds asinsvadu slimība, daļai slēgsies kāju artērijas, citiem būs HOPS, plaušu vai barības vada vēzis, bet uz mani tas neattiecas.
Reakciju uz cigarešu dūmiem nosaka genoms. Par to liek domāt tas, ka vienai daļai smēķētāju HOPS neattīstās, bet otrai tas notiek ļoti agri un smagi. Sākot smēķēt, vari tikai cerēt, ka nebūsi to vidū, kam radīsies smagas slimības. Vismaz pašreizējā medicīnas attīstības līmenī to nevaram prognozēt. Rodas jautājums – vai gribam riskēt? Savus paziņas, it sevišķi tuvākos draugus, mēģinu pārliecināt atmest smēķēšanu. Lai gan cigaretes pārdod legāli, un katram ir tiesības izvēlēties.
Ja vien viņš neapkūpina citus. Kāpēc, jūsuprāt, cilvēki tā rīkojas?
Tas ir vecum vecais stāsts par brīvību. Mana brīvība izelpot smirdīgas un kaitīgas vielas beidzas tur, kur sākas jūsu degungals. Var darīt visu, kamēr tas neapdraud apkārtējos. Lai cilvēks to saprastu, jābūt attiecīgam emocionālās inteliģences līmenim. Acīmredzot to nosaka gan ģimenes, gan skolas, gan sabiedrības nostāja. Par laimi, pēdējā laikā situācija uzlabojas. Agrāk parasti klubos un restorānos smēķēja. Tagad, cik zinu, tas nenotiek.
