Kādas cerības zivju pārstrādātājiem par iespējamo Krievijas tirgus atvēršanu? 3
Igors Krupņiks, “Kolumbija Ltd” valdes priekšsēdētājs: “Gribu redzēt šo cerību īstenojamies dzīvē. Ja tas notiktu, mēs jau rīt būtu gatavi sūtīt konservus uz Krieviju, Kazahstānu, Baltkrieviju. Taču jārēķinās, ka apjomi vairs nebūs tādi, kā iepriekš. Pirmkārt, Krievijā sarukusi iedzīvotāju pirktspēja. Otrkārt, tur 2 – 3 reizes pieauguši pašu ražotās produkcijas apjomi un lielāko daļu veikalu plauktu jau aizņem citi. Jārēķina arī, kādas investīcijas vajadzēs, lai tiktu veikalos. Līdz šim izdzīvojām, gandrīz divas reizes samazinot strādājošo skaitu un meklējot jaunus tirgus. Krievijas tirgus bija 40 – 60% no realizācijas. To aizvietot vēl nav izdevies, bet esam sākuši strādāt ar Ķīnu, Taizemi, Japānu.”
Jānis Endele, “Karavela” līdzīpašnieks: “Nozarei tā būtu laba ziņa, ja Krievijas tirgus atvērsies. Taču jāņem vērā, ka šis tirgus vairs nav tas, kāds tas bija pirms diviem gadiem divu iemeslu dēļ – globālās naftas un nedraudzīgās lietu kārtošanas starp ES un Krieviju dēļ. Sekas – lai arī patērētāja maciņā ir tikpat naudas, plauktos prece kļuvusi divas reizes dārgāka. Rēķinām, ka tagad optimistiski varētu pārdot 20% vai pat mazāk no tā, ko kādreiz tirgojām Krievijā. Ja būs tāda iespēja, arī mēs to noteikti izmantosim, taču Krievijas tirgus “Karavelai” nav vitāli svarīgs. To redzam kā iespēju produkcijas pārdošanai papildus.”
Oskars Grosmanis, “Rānda” valdes loceklis: “Pagaidām vēl pāragri runāt par Krievijas tirgus atvēršanu. Kad tas būs noticis, tad arī varēšu komentēt. Nozarei nāks par labu, ja tā notiks. “Rānda” vēl turas, taču no 240 darbiniekiem, kas bija pirms diviem gadiem, tagad palikuši vairs tikai pieci. Turamies uz kreditoru un veco iekrājumu rēķina. Bez Krievijas nozare nevar pastāvēt, jo patērētājs mūsu galaproduktam ir bijušās padomju savienības iedzīvotājs.”
