Māra Libeka: Pļauka Stradiņiem 7
Raidījums “De facto” ziņo, ka pret P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Rūtu Valteri sākts kriminālprocess par iespējama fiktīva līguma slēgšanu. Pērn novembrī tika noslēgts līgums starp Valteri un kādu personu par dokumentu sagatavošanu un pārstāvību, Patentu valdē reģistrējot Stradiņa slimnīcas preču zīmes. Līgums paredzēja 1280 latu lielu atlīdzību. KNAB izmeklē, vai tā ir taisnība, ka lielākā daļa, vairāk nekā tūkstoš latu, no saņemtās naudas bijis jāatdod slimnīcas vadītājai Valterei. Vienošanās par naudas faktisko sadalījumu esot notikusi ar tuvu Valteres radinieci.
Šī lieta nenāktu gaismā, ja, pirmkārt, “Stradiņos” nebūtu strādājis acīgs juridiskās nodaļas vadītājs. Un, otrkārt, ja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa novembra beigās nebūtu nospriedusi atzīt par spēkā neesošu viņam Valteres uzteikto darba līgumu dienu pēc tam, kad jurists bija nolēmis doties bērna kopšanas atvaļinājumā. Tiesa par labu slimnīcas bijušajai amatpersonai liek piedzīt no “Stradiņiem” vairāk nekā 13 tūkstošus latu – 8354 latus par darba piespiedu kavējumu, 4400 latus kā atlīdzību par morālo kaitējumu –, kā arī tiesvedības izdevumus un jurista atjaunošanu darbā.
Jurists, pārskatot noslēgtos slimnīcas līgumus, ievērojis to, ka viens, iespējams, ir fiktīvs. Par to nekavējoties informējis slimnīcas kapitāldaļu turētāju Veselības ministriju, kas nemaz nav steigusies pie tiesībsargājošajām institūcijām, bet gan steidzīgi par notikušo ziņojusi pašai Valterei, kura, pats par sevi saprotams, visu noliegusi kā jurista melus. Ja jurists nebūtu vērsies ar prasību tiesā par nelikumīgu atbrīvošanu no darba, visticamāk, ka ministrija informāciju par iespējamo fiktīvo līgumu nemaz neatklātu sabiedrībai.
Arī KNAB sāka rīkoties tikai tad, kad uzzināja par pieminēto spriedumu, kaut gan informāciju par iespējamām Valteres nelikumīgajām darbībām bija saņēmis jau tad, kad jurists vērsās tiesā. No tā brīža līdz spriedumam aiztecēja krietns laika sprīdis. Zinot biroja atsevišķu amatpersonu labās attiecības ar veselības ministres Circenes pārstāvēto “Vienotību”, kā arī to, ka Valteri universitātes klīnikas vadītājas amatam virzīja tieši ministre, nav grūti secināt, ka šis mazais fiktīvais darījumiņš tā arī tiktu “norakts”, ja vien nebūtu bailes, ka tas agrāk vai vēlāk tiks publiski izgaismots no tiesu vinnējušā jurista puses.
R. Valtere ir atbildīga par 57 miljonus latu lielo universitātes slimnīcas budžetu, kā arī jaunās slimnīcas būvniecību par apjomīgu naudas summu. Tieši tāpēc nav pieļaujama ne vismazākās aizdomu ēnas krišana pār iestādes vadītājas galvu. Bet šī ēna Valterei velkas līdzi jau kopš vasaras, kad Stradiņa slimnīcā izcēlās ugunsgrēks, jo, kā konstatēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bija pārkāpti ugunsdrošības noteikumi – neatļautā vietā glabājās skābekļa baloni. Sabiedrība toreiz uzzināja mazu daļu no patiesās ugunsgrēka seku likvidēšanas ainas – tas bija pussolis līdz milzīgai traģēdijai –, un vadība aizliedza mediķiem par to runāt. Darbinieki cerēja, ka Valtere atkāpsies, taču velti.
Ceturtdien Veselības ministrijā notiks Stradiņa slimnīcas dalībnieku ārkārtas sapulce. Zinot, ka veselības ministre Circene jaunajā valdībā grib saglabāt savu posteni, nav izslēgts, ka ministrijā taps lēmums atstādināt visu valdi, jo 13 tūkstoši, kas tagad slimnīcai būs jāsamaksā par pieļautajām nelikumībām, nav maza summa medicīnas budžeta bada laikā un ir pietiekams pamats, lai to izdarītu, nemaz negaidot pret Valteres sāktā kriminālprocesa beigas.
