SOK pozīcija ir pļauka agresijas upuriem 15
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Maize un izpriecas nepiedien nobriedušai demokrātijai. Ne jau atļaujot agresorvalstu sportistiem piedalīties olimpiskajās spēlēs, Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) pilda savu misiju. Tās princips ir – olimpiskā kustība aizstāv miermīlīgas un labākas pasaules veidošanu. Šobrīd tas nenotiek. Pašlaik SOK pozīcija drīzāk ir pļauka agresijas upuriem.
Eiropai, tāpat kā ASV, ir morāls pienākums reaģēt uz šo rīcību.
Mūsu pienākums ir atbalstīt Krievijas un Baltkrievijas sportistu izslēgšanu no 2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Tas nebūtu pirmais šāds precedents vēsturē. Piemēram, Dienvidāfrika netika uzaicināta uz 1964. gada olimpiskajām spēlēm aparteīda dēļ. Savukārt 1980. gadā vairāk nekā 60 valstis boikotēja olimpiskās spēles pēc tam, kad ar iniciatīvu par to nāca ASV. Tas bija protests pret bruņošanās sacensībām un Padomju Savienības agresiju Afganistānā. Toreiz pasaule aizstāvēja savas vērtības. Kādēļ gan tas nebūtu jādara mūsdienās?
Vilcināšanās ieņemt skaidru pozīciju attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju ir pārsteidzoša, zinot, ka vairāk nekā pusi no medaļām, ko Krievija izcīnīja 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs, ieguva Krievijas sportisti, kuru karjera ir saistīta ar Centrālā armijas sporta kluba darbību. Šī pati armija ir nogalinājusi un izvarojusi neskaitāmus nevainīgus ukraiņu vīriešus, sievietes un bērnus. Tā pati armija Ukrainā ir iznīcinājusi skolas, teātrus, mierīgo iedzīvotāju mājas un slimnīcas, pilnībā ignorējot starptautiskās un humānās tiesības.
Diktatoriem un autoritāriem režīmiem ir ierasta lieta izmantot sportu kā aizsegu, lai paplašinātu savu ietekmi. Krievijai un Putina režīmam sports galvenokārt ir politisks instruments; to skaidri pierāda Krievijas valsts sponsorētā dopinga programma. Vai šobrīd demokrātiskajai pasaulei būtu jāpiedalās spēlēs, kurās iebrucēji uz laiku nomaina ieročus pret sporta inventāru?
Skaidri paustais starptautiskais nosodījums par krievu pastrādātiem kara noziegumiem un genocīdu Ukrainā ir noniecināts ar šo SOK pozīciju. SOK distancējas no mūsu kopīgajām vērtībām un faktiski piever acis uz desmitiem tūkstošu Ukrainas upuru, no kuriem daudzi ir nevainīgi civiliedzīvotāji.
Nerīkojoties starptautiskā sabiedrība samazina ticamību pašas deklarētajām vērtībām, ieskaitot deklarāciju, kurā Eiropas Parlaments un vairākums Eiropas valstu likumdevēju ir atzinuši Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, aicinot to starptautiski izolēt.
Eiropas valstīm ir morāls pienākums iestāties par mieru Eiropā, un tās nedrīkst atturēties no rīcības. Eiropai ir jārāda piemērs un jānostājas Ukrainas pusē. Tāpēc mēs aicinām Eiropas līderus atbalstīt Krievijas un Baltkrievijas sportistu izslēgšanu no visām starptautiskajām sporta sacensībām.
Riho Terrass, Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāti (ETP grupa)*
* Vēstule ar šo lūgumu, ko parakstījuši daudzi EP deputāti, nosūtīta Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam. Vēstules kopija tika nosūtīta arī SOK.
