Inovatīvā rotoru pļaujmašīna izkonkurē ārvalstu līdziniekus 2
Ģimenes uzņēmums SIA “VBC Grup”, redzot, ka Latvijas apstākļiem citās valstīs ražotās pļaujmašīnas (pļāvējuzgaļi) neder un nav īsti piemēroti, ķērās pie jauna modeļa izveides.
Ieceres īstenošanai vajadzēja četrus gadus. Patlaban ar “RCH” īpašo pļaujmašīnu pļauj zāli, tīra grāvjus un laukus no krūmiem Latvijā, Lietuvā un Itālijā. Arī lielākais darbu veicējs VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”.
Bez bankas aizdevuma izveidotā unikālā pļaujmašīna, kas nogriež pat 15 cm apkārtmēra kokus, ieguvusi vairāk nekā četrus patentus, kas darbojas visā ES. Nākamajā mēnesī ar Latvijas izgudrojumu iepazīstinās Boloņas mašīnbūves izstādes apmeklētājus. Tiesa gan, izstādē tā startēs ar vairāk nekā 50 gadu pazīstamo Itālijas zīmolu “Orsi Group”. “Patlaban mums nav tik daudz naudas, lai varētu nodrošināt sava produkta pārdošanu Rietumeiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un citviet. Vienojāmies ar partneri, ka mēs paši rūpēsimies par pļaujmašīnas pārdošanu Ziemeļeiropā,” izvēli pamato izgudrotājs Viktors Ciganovičs.
Aizvien neizdodas salauzt
Viktors atceras, ka darbs pie “RCH” izveides sākās ar klientu aptaujāšanu, lai uzzinātu, kas citās valstīs ražotajām pļaujmašīnām ir jāuzlabo. Pirmo “RCH” modeļa prototipu iedeva klientiem ar piebildi “noslogot maksimāli un censties salauzt”. Viktors teic, ka vēl patlaban, pēc četriem gadiem, šis prototipa modelis darbojas un ir nostrādājis vairāk nekā 5000 darba stundu. Aptuveni pēc gada, kad apkopoja visus papildinājumus, pļaujmašīnu uzlaboja un sertificēja saskaņā ar ES prasībām.
Patlaban ir pieejami 14 “RCH” modeļi, kurus var aprīkot ar desmit dažādu modifikāciju rotoriem. Latvijā par papīru aizpildīšanu jauna produkta ražošanas sākšanai ir jāmaksā daudzi tūkstoši eiro, jāizpilda daudz dažādu papīru. “VBC Grup” maksāja. Mūsu kaimiņvalstīs šādu naudas izdevumu ir daudz, daudz mazāk. Tas ir iemesls, kāpēc izgudrotājs patlaban atzīst – ja sākumā zinātu, kam būs jāiziet cauri, iespējams, neuzņemtos virzīt savu inovāciju tirgū.
Latvijas pļāvējuzgaļa priekšrocības
“RCH” pļāvējuzgalis pārspēj konkurentu produktus ar vieglumu un drošumu, lai gan tas ir gatavots no biezāka Zviedrijā ražota materiāla. Pļaujmašīnai nav lieku stiprinājumu, caurumu, un tas ir kompakts pēc izmēriem. Pļaušanas procesā pa gaisu nelido akmeņi, krūmi tiek glīti nopļauti. “Visbrīnišķīgākais ir rotors un it īpaši jaunais HD rotors, kuru gatavoja Amerikas Savienoto Valstu tirgum, kā arī īpašais pretgriezēju bloks. Īstenojām ieceri – atverot vāku, pretgriezējs nenoloka krūmus uz priekšu. Krūmus, līdzīgi kā friziera turētus cilvēka matus griešanas laikā, pietur un tie pļaujot nelido apkārt,” ar lepnumu stāsta Viktors. Šāda konstrukcija palielina darba ātrumu vismaz divas reizes.
Vēl viena priekšrocība – divi iekšējie pretgriezēji ir paredzēti, lai neveidotos vēja virpulis, kas nogulda zāli pie zemes un apgrūtina tās pļaušanu. Pretgriezējs arī palīdz sasmalcināt pļaujamo masu līdz sīkām frakcijām.
Trešā priekšrocība – pļāvējuzgaļa korpuss ir gatavots no nodilumizturīgā un triecienizturīgā 6 mm un 12 mm biezā zviedru materiāla “Hardox-500”. Tas garantē, ka pat ar ekskavatora strēli strādājot, “RCH” korpusu praktiski nevar deformēt. Lai uzgalim būtu augsta līmeņa izturība, tas ir aprīkots ar integrētu pretvērpes rāmi. Pļāvējuzgaļa aprīkošana ar divpakāpju drošību aizsegiem garantē apkārtējo cilvēku, dzīvnieku un citu objektu maksimālu drošību.
“VBC Grup” ir gatavojusi sakabes pasaulē ļoti zināmām ražotāju tehnikas vienībām, Piemēram, “Orsi”, “Noremat”, “Maschio”, “McConell”, “Berti”, “Seppi”, “Liebherr” u. c.
Pļaujmašīnas cena ir, sākot no 8500 eiro, aptuveni tikpat, cik citu valstu modeļiem, tomēr Latvijā ražotais produkts, bez pārspīlējuma, ir labāks, tehniski pārāks un pilnībā nokomplektēts.
Izgudrotājs – lauku puika
Tieši tā sevi raksturo Viktors, kad vaicāju par mīlestību uz dzelžiem. Vispirms bērnībā, kas aizvadīta agrofirmā kolhozā “Lāčplēsis”, darbojies ar velosipēdiem, vēlāk ar mopēdiem un tad motociklu un mašīnu. Darbojies arīdzan kokzāģētāvā un autoservisā. “Rokas man no citas vietas neaug, bail nav. Skolās iemāca teoriju, praksi iemācīt tajās nevar. Ir jāsaprot, kas ir kas, ko ar to dara. Arī mūsu nozarē, tāpat kā citās nozarēs, vajag “čuju”, “ņuhu” un “poņu”,” tā Viktors. Viņš beidzis Viesītes profesionāli tehnisko vidusskolu, tad iestājās Lauksaimniecības universitātē, kuru diemžēl nepabeidza. “Bija jāstrādā. Nevarēju apvienot mācības ar darbu. Patlaban varētu augstskolā mācīties, tomēr Latvijā nav studiju programmas, kas mani interesētu, un diemžēl nav arī laika,” stāsta kolorītais izgudrotājs.
Viņš patlaban jau ir izveidojis jauna produkta – hidrostacijas – prototipu. To pirmo reizi rādīja nupat notikušajā izstādē “Rāmavas” izstāžu kompleksā, kur tas saņēma atzinības rakstu. “Dzinulis hidrostacijas izveidei bija tas, ka daudzi mūsu klienti, kuriem ir manipulatori un kuri vēlas pilnvērtīgi izmantot mūsu uzgaļus, nevar to izdarīt – pietrūkst hidraulikas jaudas. Mūsu hidrostaciju savietojot ar traktoru, klients varēs iegūt hidraulisko jaudu līdz 200 kW, eļļas plūsmu līdz 400 litriem minūtē un spiedienu līdz 450 bāriem,” stāsta V. Ciganovičs.
Patlaban katru pļaujmašīnas un hidrostacijas detaļu un komponentes liek kopā ar rokām un pēc montāžas pārbauda darbībā, lai izslēgtu jebkuras kļūdas un defektus.
Viktors nākamajos trīs gados iecerējis būvēt jaunu ražotni un pirkt iekārtas pilna cikla ražošanas procesa īstenošanai.
VĒRTĒJUMS
Arnis Kalniņš, VSIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Atbilstības novērtēšanas nodaļas mašīnbūves sektora vadītājs: ” VBC Grup” inženierus no lielas daļas Latvijā strādājošo uzņēmumu, būtiski atšķir pieeja mašīnu drošības aspektam. Atbildīga pieeja uzlabojot savu mašīnu drošību, ļauj prognozēt veiksmīgu sadarbību ar nopietniem partneriem attīstītajās valstīs. Mūsu ražotajiem parasti piedāvā izgatavot tikai komplektējošās daļas, jo speciālistiem nav pieņemama pavirša partneru attieksme mašīnu drošības jomā, kāda diemžēl bieži tiek pieļauta Baltijas valstīs. Pagājušajā gadā tikai 15 iekārtām Latvijas ražotāji izpildīja standartu prasības.
