Plats un nedemokrātisks solis viendzimuma laulību virzienā 69
Šā gada 2. novembrī Saeimā skata likumprojektu kopu, kas, lietas saucot īstajā vārdā, sāk ceļu uz viendzimuma laulību faktisku legalizēšanu Latvijā. Steigā un izslēdzot iespēju sabiedrībai teikt savu vārdu. Mazliet par pašiem likumprojektiem.
Tieslietu ministrijas ir sagatavojusi grozījumus sešos likumos, ar tiem vēloties ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību.
Attiecīgi sešos likumprojektos ir ietverts tāds tiesību normu kopums (no likumprojektus paskaidrojošajām anotācijām gan nav saprotams, cik tas ir pilnīgs), kas paredz juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības, paredzēt šo attiecību sociālo un ekonomisko aizsardzību, to nosaucot par partnerību.
Jāsecina, ka faktiski ar šiem likumprojektiem tiks nostiprināta viendzimuma pāru savienība, kas tiek nosaukta par partnerattiecībām, cenšoties mazināt šķēršļus laulību noslēgšanai starp diviem viena dzimuma cilvēkiem. Ja likumprojektu atbalstītāji būtu godīgi un runātu atklātu valodu, tad šis arī ir ieceres galvenais mērķis.
No likumprojektiem un to anotācijas dīvainā kārtā neizriet norāde, ka tie ir tikuši sagatavoti, lai izpildītu vispārzināmo Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam», ar kuru Satversmes tiesa nolēma atzīt Darba likuma 155. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz aizsardzību un atbalstu bērna mātes partnerei sakarā ar bērna piedzimšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2022. gada 1. jūnija (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-33-01), tostarp nepaskaidrojot, vai ar likumprojektiem šīs spriedums vispār tiks izpildīts.
Likumprojektus objektīvi var iedalīt divās grupās:
1) grozījumi Notariāta likumā (pamatlikums), kurā paredz partnerības ieviešanu un tā skaidrojumu, kā arī noteikumus par partnerības fakta konstatēšanu un citām ar to saistītajām procedūrām;
2) grozījumi Fizisko personu reģistra likumā, grozījumi Maksātnespējas likumā, grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», grozījumi likumā «Par valsts pensijām», grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» un grozījumi Pacientu tiesību likumā (saistītie likumi), kas kopsakarā ar Notariāta likuma grozījumiem regulē dažādas partneru juridiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības.
Neapšaubāmi būtiskākais likumprojekts ir grozījumi Notariāta likumā, kas pēc būtības ievieš partnerības institūtu.
No šiem likumprojektiem izriet, ka iecerētais partnerības institūts ir cieši saistīts ar laulības un ģimenes institūtu, kas ir vērtējami objektīvā kopsakarā.
Šo saistību Tieslietu ministrija izstrādātajos likumprojektos nevērtē, tādējādi izvairoties no konceptuālās diskusijas par šo grozījumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam: «Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.»
No šādām diskusijām nedrīkst izvairīties, jo tieši tas ir sabiedrības interešu objekts.
Saeimā partnerības institūts obligāti ir jāvērtē kopsakarā ar ģimenes institūtu, salīdzinot perspektīvās partneru un esošās ģimenes locekļu tiesību un pienākumu līdzības un atšķirības, piebilstot, ka no grozījumiem Notariāta likumā izriet, ka starp partneriem nepastāv laulāto attiecības (tā nav laulība), tomēr vienlaikus joprojām saglabājas jautājumus, vai partnerības fakta atzīšana pēc būtības netiek atzīta par laulību, bet reģistrētas partnerattiecības par ģimeni (likumprojektos un to anotācijās jēdziens «ģimene» nav pieminēts, kā arī netiek paskaidrots, ar ko partnerība atšķiras no ģimenes).
Jāatgādina, ka ģimenes jēdziens ir pieminēts Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajā teikumā, kur tas tiek lietots kopsakarā ar laulības institūtu. Savukārt no Civillikuma 84. panta izriet, ka laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību.
Tiesību teorijā tiek atzīts, ka «Tradicionāli ģimene Eiropas kultūrā tiek saprasta kā personu apvienība, kuru vieno laulība vai radniecība (arī adopcija). Konservatīvo ģimenes modeli veido divi dažāda dzimuma vecāki (tēvs un māte) un bērni, paplašinātajā ģimenē var būt arī vecvecāki un citi tuvi radinieki. Ģimenes locekļiem parasti ir kopīgas mājas, kopīgas vērtības, mērķi, resursi un pienākumi citam pret citu» (J. Briede Ģimene. Jurista Vārds, 2022. gada 15. februāris Nr. 7 (1221)).
Savukārt no Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 jau izriet liberāls ģimenes institūta skaidrojums, proti, ka Satversmes izpratnē ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa, Satversmes tiesai paplašinot izpratni par ģimeni. Papildus tam, šajā spriedumā arī norādīts, ka «sabiedrība sastāv ne vien no tādām personām, kas pēc savas dabas veido ciešas personiskas un ģimeniskas attiecības ar atšķirīga dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādām personām, kas pēc savas dabas veido šādas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem. Attiecīgi valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri pēc savas dabas veido personiskas attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē tas, ka uz šo attiecību pamata var izveidoties ģimene.»
Nedz no pamatlikuma anotācijas, nedz no saistīto likumu anotācijām nav saprotams Tieslietu ministrijas pamatojums, kāpēc tiek grozīti tieši šie likumi.
Vienlaikus arī pēc partnerības institūta ieviešanas ģimenes locekļu un paredzamās partneru tiesības un pienākumi acīmredzami atšķirsies. Piem., šobrīd tikai ģimenes locekļiem vai radiniekiem Kriminālprocesa likumā ir noteiktas tiesības atteikties no pienākuma liecināt, ja procesa dalībnieks ir ģimenes loceklis. Savukārt Darba likumā noteikts, ka priekšrocības palikt darbā, ja darba rezultāti un kvalifikācija neatšķiras, ir darbiniekam, kura ģimenes locekļiem nav patstāvīgu ienākumu.
Nav saprotams, kāpēc šādas tiesības netiek paredzētas partneriem.
Līdz ar to var droši paredzēt, ka drīzumā varētu tikt virzīti vēl citi grozījumi likumos, nostiprinot ģimenes un partnerības institūtu līdzību.
Ko varam secināt:
1) no Tieslietu ministrijas virzītajiem likumprojektiem nozīmīgākais ir likumprojekts «Grozījumi Notariāta likumā», jo tieši ar to tiek ieviests partnerības institūts;
2) nav noliedzams, ka ar šiem likumprojektiem Tieslietu ministrija cenšas legalizēt viendzimuma pāru savienību, kas tiek nosaukta par partnerattiecībām, kā arī nojaukt šķēršļus laulību noslēgšanai starp diviem viena dzimuma cilvēkiem. Tādējādi tiek «apiets» Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā noteiktais laulības institūts;
3) par šajos likumprojektos paredzēto partnerības institūtu ir nepieciešams diskutēt kopsakarā ar ģimenes un laulības institūtu saturiskajiem jautājumiem, tostarp skaidri definējot, ka partnerības fakta atzīšana nav laulība, bet partnerība nav ģimene, jo šo likumprojektu uzdevums ir tikai un vienīgi divu kopā dzīvojošo cilvēku tiesību aizsardzība;
4) nedz no pamatlikuma anotācijas, nedz no saistīto likumu anotācijām nav saprotams Tieslietu ministrijas pamatojums, kāpēc tiek grozīti tieši šie likumi, lai ieviestu partnerības institūtu, arī nav paskaidrots, vai ar šiem grozījumiem tiks izpildīts Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2019-33-01.
Kopējais secinājums ir skaidrs, tiek veidots neskaidrs un nepamatots analogs laulības institūtam. Tā uzdevums ir nevis praktiski palīdzēt iedzīvotājiem dažādu sadzīvisku un tiesisku situāciju vienkāršošanai, bet spert pirmo soli Progresīvo un Jaunās Vienotības mērķa sasniegšanai. To, ka tas ir tikai procesa sākums, nekautrējoties atzīst arī visas iesaistītās lobisma un atbalsta grupas. Būtu tikai godīgi, ja tiktu nosaukts arī galamērķis – viendzimuma laulības ar bērnu adopcijas iespējām. Tradicionālās ģimenes institūta vājināšana būtu tikai patīkama blakne šīs ideoloģijas politiķiem.
Nevēlos runāt visas sabiedrības vārdā, taču zinu, ka Latvijā ir daudz cilvēku, kas tur augstā vērtē to ko dēvē par tradicionālu ģimeni un laulību, cilvēku, kas pamatoti saista šīs lietas ar mūsu valsts un tautas ilgtermiņa pastāvēšanu. Viņu viedoklis te netiks ņemts vērā.
Īstās demokrātijās ierasts, ka šādus vērtību, visas sabiedrības attīstības jautājumus, izlemj tautas nobalsošanas vai referendumu ceļā. Taču likuma virzītāji baidās no šāda loģiska, demokrātiska, atklāta ceļa. Viņi mēģina līst pa sētas durvīm un to nemaz neslēpj.
Likumprojektus Saeimā ir paredzēts virzīt steidzamības kārtībā. Tāpēc būtu jāatgādina Latvijas Republikas Satversmes 75. pantā noteiktais «Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis», kas izslēdz iespēju par šo jautājumu rīkot tautas nobalsošanu.
Domāju, ka tas daudz ko pasaka par idejas virzītāju, ZZS, JV un PRO drosmi un godīgumu. Tas daudz ko pasaka par pašu ieceri, jo labām, sabiedrībai labumu nesošām idejām nav jāslēpjas aiz steigas un cilvēku viedokļa ignorēšanas.
