Ivars Bušmanis: “RNP” par kvadrātmetru kādā namā iekasēs par 25,7% vairāk! Tādi ir patiesie platībmaksājumi! 2
“Latvijas Avīzē” pagājušajā nedēļā vēstījām par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) sagādāto Jaungada pārsteigumu rīdziniekiem – tūkstošiem iedzīvotāju “uz papīra” palielinājās apdzīvojamā platība, bet vēl lielākam skaitam – samazinājās.
Paziņojumus izsūtīja decembrī, skaidrojumu publicēja 28. decembrī. Kā smējās kāda “RNP” paziņojuma saņēmēja: atradusies vieta vēl vienam skapim. Ko te piebilst? Par to var uzjautrināties, bet labi, ka tas notiek. Savas saimniecības sakārtošana ir tieši tas, ko iedzīvotāji gaida no sava namu apsaimniekotāja.
“RNP” piesauktie “tikai 20% klientu”, kam palielinājusies platība, ir 33 tūkstoši dzīvokļu. Un teju pusei no tiem (tātad kādiem 15 tūkstošiem) platība palielinājusies vairāk nekā par kvadrātmetru un var sasniegt pat piecus (!) kvadrātmetrus. Labi, 60% dzīvokļu platības samazinājušās.
Vai var uzskatīt, ka vēsturiskais taisnīgums ir atjaunots un ka katrs par apsaimniekošanu un siltumu maksā tik, cik pienākas? Diemžēl vēl ne. Pirmkārt, šie aktualizētie dati var nesakrist ar zemesgrāmatā fiksētajiem. Jo MK noteikumi (nr. 408) uzliek par pienākumu, ja nav pieejama kadastrālās uzmērīšanas lieta, aprēķinos izmantot mājas inventarizācijas datus. Kā apliecina Valsts zemes dienests – kadastrālā informācija nav mainīta kopš 2000. gada, bet tikai tagad “RNP” tos ņēmis. Un kas raksturīgi – vēlāk par citiem namu apsaimniekotājiem. Otrkārt, telpu platības tagad noapaļotas ar vienu ciparu aiz komata agrāko divu vietā.
Tātad, dzīvokļa īpašniekam ar mērlenti pārmērot savu faktisko platību, tā var nesakrist ar aprēķinos izmantoto arī tad, ja nav nelikumīgi pārbūvēta. Treškārt, lodžiju un balkonu platībai iepriekš piemēroto telpu samazinājuma koeficientu (lodžijām 0,5 un balkonu un segtajām terasēm 0,3) tagad drīkst neizmantot. Tas noteikumos pielemts, neskatoties uz Valsts zemes dienesta priekšlikumu šīs “izkarinātās platības” apdzīvojamajā vispār neieskaitīt.
Jau gadiem lauku zemes īpašnieki žēlojas par to, ka dabā ierādītās nogabala robežas ir vienas, bet zemesgrāmatā citas. No tā ir atkarīgs gan zemes nodoklis, gan platībmaksājumi, gan meža ciršanas atļauja. Valsts nekādi nespēj nomērīt tā, lai robežas dabā un zemesgrāmatā sakristu. Tas noved pie neskaitāmiem konfliktiem un sabojātām kaimiņattiecībām. Kaut mērījumu neprecizitāte 21. gadsimtā ir nepiedodama, ar dzīvokli ir citādi – palielinoties apdzīvojamai platībai, kaimiņam tā nesamazinās. Mainās tikai apsaimniekošanas maksa, uzkrājumi remontdarbiem un maksa par siltumu. Un tam jāpievērš lielāka uzmanība nekā mainīgajai kvadratūrai.
Laikam jau gluži pārliecināti par sagādātajām Jaungada pārmaiņām “RNP” nav, jo uzņēmuma mājas lapā atrodami paziņojumi par to, kur likt eglīti un kam atslēgs ūdeni, nevis par izmaiņām platību aprēķinos 80% dzīvokļu. Tiesa, “RNP” laikus aicinājis savus klientus iepazīties ar savas mājas pārvaldīšanas tāmi 2019. gadam, un tā maksājumus ietekmē daudz vairāk nekā nelielās izmaiņas platībās.
Par piemēru ņēmu māju Rīgā, kurā vienam dzīvoklim “pazuda” teju trīs kvadrātmetri. Neraugoties uz to, šim Auces ielas dzīvoklim šogad par apsaimniekošanu būs jāmaksā par 10 eiro mēnesī vairāk. Jo apsaimniekošanas maksa cēlusies daudzkārt straujāk nekā inflācija, būvmateriālu cenas un algas. Šogad “RNP” par kvadrātmetru šai namā iekasēs par 25,7% vairāk nekā pērn! Tādi ir patiesie platībmaksājumi! Tas ir tas sagaidāmais “nelielais pārvaldīšanas maksas pieaugums 40% māju”, ko piedāvā “RNP”.
Ko no tā visa var secināt? Tas virziens, kādu uzņēmusi Ekonomikas ministrija ar MK noteikumiem un attiecīgi namu apsaimniekotāji – precīzas īpašuma robežas vai ne, var apdzīvot vai nevar, maksā tik un tā kā par apdzīvotu! Tas attiecas uz balkoniem, neapkurināmajām dārza mājiņām, kas ieskaitītas apdzīvojamajā platībā. Vēl bīstamāka ir neefektīvas apsaimniekošanas (piemēram, pastkastītes apsekošana 45 minūšu garumā par septiņiem eiro) piesegšana ar aizvien lielākiem tarifiem.
Tāpat kā nespēja atrast un novērst ūdens zudumus apsaimniekotajās mājās tiek atrisināta ar augstākiem ūdens tarifiem. Tas nu nekādi nesakrīt ar paša “RNP” postulētajām pamatvērtībām: attīstība, atbildība, sadarbība un savstarpējā cieņa, kompetence, pieejamība.
