Latvijas stends Frankfurtes grāmatu tirgū 2017. gadā.
Latvijas stends Frankfurtes grāmatu tirgū 2017. gadā.
Publicitātes foto

Platforma “Latvian Literature” vēlas iegūt Latvijai viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū 0

Balstoties Latvijas gūtajiem panākumiem Londonas un citos starptautiskos grāmatu tirgos, platforma “Latvian Literature” tieksies iegūt viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū, preses konferencē sacīja “Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Lasīt citas ziņas

Literatūras platformas vadītāja skaidroja, ka Frankfurtes grāmatu tirgus ir pievilcīgs gan izdevējiem, gan poligrāfiem. Pēc viņas domām, platformā jau izveidota cilvēku komanda, kas spētu šo procesu vadīt, un no jauna būtu jāveido tikai darbības stratēģija ar galvenajiem partneriem un sasniedzamajiem mērķiem.

“Atšķirībā no Londonas, šis grāmatu tirgus pieprasa plašāku skatījumu, iekļaujot tūrismu, izstādes un jebko citu, kas tiek uztverts kā nacionāla kultūras vērtība,” sacīja Bodnarjuka-Mrazauskas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols preses konferencē norādīja, ka līdz 10.maijam grāmatizdevēji un poligrāfijas uzņēmumi var pieteikties atbalstam dalībai šī gada oktobrī gaidāmajā Frankfurtes grāmatu tirgū.

Pašmāju grāmatu izdevēji no darbu autortiesību pārdošanas ārvalstīs aizvadītajā gadā guvuši ienākumus 55 310 eiro apmērā, savukārt Latvijas poligrāfijas pakalpojumu eksports pērn veidojis vairāk nekā 120,3 miljonus eiro, liecina platformas pārstāvju apkopotā statistika.

Kopš “Latvian Literature” dibināšanas norisinājušies arī dažādi grāmatizdevēju un poligrāfijas nozaru pārstāvjiem saistoši pasākumi – četri semināri par autortiesību pārdošanu, četras starptautiskas tikšanās par grāmatu dizainu, divas tulkotāju tikšanās, četras starptautiskas atdzejas darbnīcas, divas prozas tulkošanas darbnīcas uz angļu valodu, kā arī viena prozas tulkošanas darbnīca uz vācu valodu.

Tāpat bijušas piecas pašmāju izdevēju vizītes Lielbritānijā un viena Vācijā. Kopskaitā 117 Latvijas autori, ilustratori un citi nozares profesionāļi aizvadīto trīs gadu laikā apmeklējuši dažādus festivālus ārvalstīs. Savukārt Latvijā saistībā ar literatūras nozari četras reizes viesojušies ārvalstu mediji.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka nauda “Latvian Literature” darbībai šī gada periodā jau ir atvēlēta, taču no 2020. līdz 2022.gadam šai platformai no valsts ik gadu plānots piešķirt finansējumu 277 000 eiro apmērā. Viņa arī skaidroja, ka pašlaik Latvijas literatūras eksportam tiek piešķirts kombinēts finansējums no Kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonda, LIAA un citām institūcijām, taču nākotnē šim mērķim nepieciešams nodrošināt pastāvīgu valsts budžeta sadaļu.

Reklāma
Reklāma

Melbārde uzsvēra, ka arī Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības rīcības plāns paredz attīstīt literatūras eksporta sistēmu.

Frankfurtes grāmatu tirgus ir viena no nozīmīgākajām grāmatu izdevējdarbības un poligrāfijas nozares izstādēm pasaulē. To ik gadu apmeklē aptuveni 285 000 cilvēku, no kuriem apmēram puse ir profesionāļi. Aizvadītā gadā izstādē ar stendu piedalījās vairāk nekā 7500 tūkstoši uzņēmumu no 109 valstīm, bet izstādes aktivitātēm ik gadu seko vairāk nekā 10 000 žurnālistu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.