Plastmasu ražos divreiz vairāk. Kur to likt? 10
Sabiedrība, tostarp politiķi, aizvien vairāk izjūt plastmasas apdraudējumu dabai un veselībai, tāpēc notiek mēģinājumi ierobežot plastmasas lietojumu. Vides eksperti gan aicina uz daudz noteiktāku rīcību, nosakot daudz striktākus ierobežojumus plastmasas lietojumam.
ES aprites ekonomikas sabiedrības veidošana paredz atteikties no vairāku plastmasas veidu izmantošanas, aizstājot tās ar alternatīviem produktiem, rosināt plastmasas pārstrādi un mazināt tās patēriņu. Vienlaikus prognozes rāda, ka līdz 2036. gadam plastmasas ražošana ES būs divas reizes lielāka nekā patlaban.
Plastmasa un veselība
Plastmasai tās īpašību uzlabošanai pievieno ķimikālijas, kas noteiktos apstākļos (siltums, UV starojums, taukaina vai skāba vide) vai novecošanās laikā izdaloties rada vislielāko apdraudējumu cilvēku veselībai un dabai.
Izdalīšanās iemesls ir plastmasas sūklim līdzīgā molekulārā ķēdes pamatstruktūra, kur nav stingri nostiprinātas piedevas. Turklāt nereti kopā ar piedevām plastmasā ir arī ražošanas procesa atlikumi, tostarp veselībai un videi kaitīgais stirols, melamīns, vinilhlorīds vai šķīdinātāju atlikumi, tostarp hlorūdeņraži.
Biedrībā “Baltijas vides forums” uzsver, ka piedevas var postoši ietekmēt mūsu hormonālo sistēmu, pasliktināt auglību un rosināt onkoloģisko slimību attīstību. Piedevu daudzums atkarībā no plastmasas veida un prasībām, kādām tam ir jāatbilst, var variēt no 5%, piemēram, polietilēnam, un 80% polipropilēna kompozītmateriāliem.
Cilvēki plastmasai pievienotās piedevas uzņem elpojot – no plastmasas mēbelēm un grīdas segumiem, caur ādu – kontaktā ar plastmasas audumiem neilonu, poliesteri, poliakrilu – un kontaktā ar kosmētiku (piemēram, nagu laka un pīlingi), kā arī patērējot piesārņotu pārtiku. Īpaši satraucoša šī ķīmisko vielu “migrācija” ir tad, kad pārtika nonāk saskarē ar plastmasas iepakojumu, norāda biedrībā “Baltijas vides forums”.
Bisfenols A jeb BPA plastmasu padara cietāku un izturīgāku, tomēr cilvēkiem tas veicina iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus, kā arī bremzē hormonālās sistēmas attīstību. No iepakojuma pārtikā nedrīkst nonākt vielas veselībai bīstamos daudzumos. ES mēroga aizliegums lietot BPA attiecas tikai uz bērnu pudelēm. Aizliegts bērnu pārtikas produktu iepakošanai ir BPA A, tomēr līdzīgas struktūras un iedarbības BPA S nav aizliegts.
Sola striktākus ierobežojumus
Eiropas Komisija ir apņēmusies līdz 2022. gada beigām iesniegt priekšlikumu par ES tiesību aktu pārskatīšanu pārtikas kontaktmateriālu jomā. Eksperti teic, ka patlaban spēkā esošie tiesību akti ir novecojuši, nepietiekami un neatbilstīgi, un pastāv plaša vienprātība, ka tie nespēj pildīt savu uzdevumu – aizsargāt cilvēku veselību Eiropā. Ko darīt?
Rīgas domes deputāte un vides aktīviste Mairita Lūse: “Vislabākā alternatīva, kur uzglabāt ēdienu vai dzērienu, ir stikla, metāla vai keramikas trauki. Arī skārda kārbu iekšienē ir plastmasas pārklājums, kas parasti satur arī bisfenolu A.
Arī iepakojumā, kas domāts ēdiena līdzņemšanai, piemēram, kastītēs, kurās ievietoti hamburgeri, ir plastmasas kārtiņas pārklājums, lai tas neizjuktu, un tā sastāvā ir bisfenols. Tādēļ es ieteiktu izvairīties no taukaina un karsta ēdiena glabāšanas plastmasas traukos.
Prognozē, ka līdz 2036. gadam plastmasas ražošana ES būs divas reizes
lielāka nekā patlaban. Kā tikt galā ar plastmasas atkritumiem?
Neizmantot plastmasas traukus mikroviļņu krāsnī, pat ja uz tiem rakstīts, ka tos drīkst šādā veidā izmantot. Neizmantot vienreizlietojamo plastmasu vairākas reizes. Noteikti nedrīkst lietot plastmasas traukus, ja tie ir saskrāpēti, salocīti vai kā citādi bojāti, tāpēc ka kaitīgās vielas dubultā var nonākt ēdienā.”
Daži plastmasas iesaiņojumi nav izturīgi pret karstumu vai skābēm, tāpēc bīstamo ķīmisko vielu noplūdes dēļ tos nevajadzētu piepildīt ar karstu vai skābu pārtiku. Vienreiz lietojamo iepakojumu nedrīkst izmantot pārtikas pārpalikumu glabāšanai saldētavā vai sildīšanai mikroviļņu krāsnī!
Atkritumos pārāk daudz plastmasas
2019. gadā savāktas aptuveni 556 000 t nešķirotu sadzīves atkritumu. Tajos bijis aptuveni 19% jeb 104 973 t dažādas plastmasas. Šis atkritumu veids ir nākamais lielākais pēc bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. Salīdzinot 2017. gada datus un 2019. gada mērījumus, redzams, ka plastmasas īpatsvars nešķirotajos sadzīves atkritumos ir kāpis no 14 līdz 19%.
Kaut arī plastmasa vairākumā gadījumu ir parocīgs materiāls ražotājam, ilgstoša vai atkārtota plastmasas izstrādājumu izmantošana nav paredzama, secina plāna veidotāji. Plastmasas iepakojuma īpatsvars kopējos plastmasas atkritumos ir 62%. Statistikas informācija un aprēķini rāda, ka Latvijā pārstrādē vai reģenerācijā patlaban nonāk ne vairāk kā 40% izmantotās plastmasas. Nesaimnieciski un dabai nedraudzīgi!
Latvijas Universitātes docente Rūta Bendere vērš uzmanību uz ļoti slikto plastmasas atkritumu daudzuma uzskaiti. “Ar īstenoto plastmasas iepakojuma ražotāju atbildības sistēmu varam būt apmierināti, sasniedzam arī ES izvirzītos mērķus, tomēr cita veida plastmasas atkritumu ir daudz vairāk, nekā rāda statistikas informācija. Patlaban šo samezglojumu ir sācis risināt Valsts vides dienests,” tā docente Bendere.
“Kanna, spainis, pudele un maisiņš”
“Patlaban vieglā iepakojuma konteinerā nepārstrādājamas, tātad nepareizi iemestas, plastmasas īpatsvars ir aptuveni 20%. Mūsu darbinieki uz transportiera lentes vēlreiz izmantojamu plastmasu atšķiro arī no nešķiroto sadzīves atkritumu masas, tomēr tās kvalitāte ir sliktāka un pārdošanas cena zemāka.
Nepārstrādājamo un pārstrādei vai reģenerācijai neizmantojamo plastmasu apglabājam savā poligonā. Ne reizi neesam saņēmuši piedāvājumu gatavot no atkritumiem iegūtu kurināmo (tās sastāvā liek arī nepārstrādājamu un citur neizmantojamu plastmasu) “Schwenk” cementa ražošanas rūpnīcai Brocēnos,” teic pašvaldības SIA “ZAAO” atkritumu poligona “Daibe” vadītājs Ģirts Kuplais.
Attālums no Daibes līdz Brocēniem ir 230 km, piebilst SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. “Mums nebūtu problēmu no atkritumiem sagatavot cementa ražošanai Brocēnos atbilstošas kvalitātes kurināmo, tomēr transporta izmaksas, dabas resursu nodokļa likme un vēl citas izmaksas padara šo darbību saimnieciski ļoti neizdevīgu,” tā G. Kukainis.
Pandēmijas laikā iepakojuma veidu ir kļuvis vairāk. Kā atšķirt pārstrādei derīgo un šķirošanas konteinerā metamo iepakojumu? Orientēties sarežģīti ir pat zinošiem cilvēkiem. Turklāt Latvijas pilsētās ir atšķirīgas krāsas konteineri vienādiem atkritumu veidiem. “ZAAO” vadītājs teic, ka gan iedzīvotājiem, gan arī poligona darbiniekiem ļoti palīdzētu viegli manāma norāde uz iepakojuma. Piemēram, labi redzams zaļš punkts. Ļoti svarīgs ir arī ražotāja lēmums iepakot savu produktu pārstrādājamā iepakojumā.
Atkritumu poligoniem savāktos izmantotos produktus ir sarežģīti izdevīgi pārdot. Šā iemesla dēļ “ZAAO” ir iecerējis uzbūvēt un izīrēt uzņēmējiem ražošanas ēku aprites ekonomikas modeļa īstenošanai. G. Kukainis: “Meklēsim iespējas NAIK un plastmasas pārstrādei Latvijā.
Ceram, ka mūsu Baltijas valstīs rīkotais pirmais atkritumu pārstrādes hakatons piedāvās inovatīvas idejas. Mūsu iecere ir iespējami vairāk rosināt vietējiem uzņēmējiem piederošas ražotnes veidošanu, pārstrādi un jaunu produktu ražošanu uz vietas Latvijā, nevis tā, kā notiek patlaban, – pārdot vēlreiz izmantojamus produktus citās valstīs.”
“ZAAO” pirmā Latvijā nopietni sāka izglītot cilvēkus par pareizu atkritumu apsaimniekošanu. Pirms vairākiem gadiem pie poligona ir izveidots dabas tehnoloģiju centrs “Urda”, ir izveidota izglītības stratēģija, apstiprināta, licencēta, sasaistē ar kompetenču izglītību izveidota mācību programma dažādu vecumu jauniešiem. Daibē iegūst praktiskās zināšanas, redz, kā teoriju īsteno praksē.
Uzņēmums 28 pašvaldību skolām apmaksā nokļūšanu līdz Daibei. Skolās ir izveidoti vēstnieku amati, līdzīgi kā personas karjeras konsultanti. Šie cilvēki rosina bērnus braukt apgūt aprites ekonomikas pamatus. “Aktīvo skolu ir vairāk nekā pasīvo. Mums piesakās skolas no novadiem, kas nav mūsu apkalpošanas zonā. Piemēram, no Siguldas, no Madonas. Gaidām viesus no visas Latvijas,” teic G. Kukainis.
“ZAAO” ir atradis vienkāršus, saprotamus vārdus atkritumu šķirotājiem. “Esam sapratuši, ka ir cilvēki, kas uz iepakojuma pārbaudīs katru burtu, katru zīmīti. Vēl daži desmiti cilvēku ir fanātiski šķirotāji, viņi ir dzīvojuši citās valstīs un uzdod mums digitālajās platformās ļoti profesionālus jautājumus. Tomēr viņu ir salīdzinoši maz.
Mēs vēlamies, lai cilvēki nenobīstas no šķirošanas procesa, neatrunājas, ka tas ir sarežģīti, tāpēc uzsveram – nekoncentrējieties uz burtiem un uz norādēm uz iepakojuma! Vieglā iepakojuma konteinerā bez sirdsapziņas pārmetumiem var likt pudeles, kannas, spaiņus un maisiņus. Sakām – cieta plastmasa, nečaukstoša, jebkāda izmēra spainis, pudele, PET pudele, sadzīves ķīmijas iepakojums, šašlika spainītis vai liels spainis, visi iepirkuma maisiņi der pārstrādei! Neder asi un čaukstoši produkti,” teic “ZAAO” sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Leimane.
Valsts rīcība
Latvijā patlaban veido tādu ekonomisko sistēmu, kurā tirgū laistie produkti, tostarp plastmasas produkti, nekļūst par nepārstrādājamiem atkritumiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) teic, ka šā un arī citu aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā būtisku ieguldījumu ieviesīs Saeimas 27. maijā apstiprinātais “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”, kas stāsies spēkā 3. jūlijā.
VARAM patlaban strādājot pie dažādu ekonomisko instrumentu ieviešanas un pārskatīšanas, tostarp lai rosinātu mazināt nepārstrādātā plastmasas un kompozīta materiālu iepakojuma atkritumu plūsmas. VARAM arī ir sagatavojusi labojumus Dabas resursu nodokļa likumā.
To mērķis ir panākt atkritumu pārstrādes daudzumu kāpumu un mainīt pieeju iepakojuma izvēlei, samazinot kopējo plastmasas un kompozīta iepakojumu apjomu. Lai mazinātu nepārstrādājamas plastmasas izstrādājumu izmantošanu, VARAM šajos labojumos ir iecerējusi atcelt dabas resursu nodokļa atbrīvojumu piemērošanu iepakojumam no plastmasas un kompozīta materiāliem, kurus nav iespējams pārstrādāt un izmantot otrreizējo izejvielu iegūšanai, no 2022. gada.
Ir iecerēts gatavot Ministru kabineta noteikumus un tajos noteikt plastmasas un kompozīta iepakojuma pārstrādājamību, un dokumentus, ar kuriem apliecina, ka šis iepakojums ir pārstrādājams.
Likumprojektā arī iecerēts, ka nodokļa maksātājs, kas pats piemēro vai piedalās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā, maksās nodokli par to plastmasas un kompozīta iepakojuma apjomu, kas pārskata periodā nav pārstrādāts – 0,80 eiro par vienu kg. Pirmais maksājums paredzēts 2023. gadā par 2022. gadā nepārstrādāto plastmasas iepakojuma apjomu. Likumprojekts paredz noteikt arī augstāku dabas resursu nodokļa likmi iepakojumam no polistirola putuplasta (no 2,20 eiro uz 44,00 eiro), kas ir nepārstrādājams materiāls.
Likumprojektu 31. maijā nodeva sabiedrības apspriešanai.
Ministrijā teic, ka jaunu informatīvo attēlu (piktogrammu) izvietošana uz iepakojuma ir viens no iespējamajiem veidiem, kas Latvijai palīdzētu sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu poligonos apglabāto atkritumu daudzuma mazināšanā. Tas varētu rosināt efektīvāku nekā patlaban atkritumu šķirošanu to rašanās avotā un dalīto vākšanu – sistēma būs vienkārši saprotama un uztverama.
Patlaban piktogrammu sistēma ir ieviesta un labi darbojas jau Dānijā un projektu veidā Somijā un Zviedrijā. Tāpat šādu pieeju ir iecerēts ieviest arī Lietuvā un Igaunijā, kas liecina, ka piktogrammu pieeja ir jauns un populārs veids, kā rosināt atkritumu šķirošanu. Latvijā vasaras vidū izmēģinās piktogrammas piedāvājumu. Gada beigās noslēgsies Ziemeļvalstu Ministru padomes projekts “Dānijas piktogrammu sistēmas pielāgošana Baltijas valstīs”, kurā vērtē piktogrammas projekta ieviešanu Latvijā. Pēc šā projekta rezultātu izvērtēšanas, visticamāk, VARAM lems par tālāko rīcību.
Izvēlēties veselībai un videi drošu produktu
Līga Pakalna, biedrības “Baltijas vides forums” eksperte: “Pērkot pārtikas produktus, svarīgi ir ievērot vairākus nosacījumus:
lieto vairākkārt lietojamā ūdens pudeli, kas ražota no metāla, nevis plastmasas;
glabā pārtiku stikla, keramikas vai nerūsējošā tērauda traukos; ja tavos krājumos ir arī plastmasas trauki, tad higiēniski drošāka izvēle būs plastmasa ar pārstrādes kodu 5 (PP kods 5) vai polietilēns (PE; pārstrādes kods 4 vai 2);
neliec pārtiku neidentificējamos plastmasas traukos (kuriem nav norādīts pārstrādes kods);
piesārņotāju nokļūšanu pārtikā ietekmē iepakojuma lieluma un satura attiecība, tāpēc labāk pirkt pārtikas produktus lielos iepakojumos – tas nereti būs arī izdevīgāk.
Mūsu ieteikumi sadzīves, mājsaimniecības un tekstila produktu izvēlē ir šādi:
mikrošķiedru audumu vietā tīrīšanai izmantojiet kokvilnas lupatiņas vai sūkļus, kas izgatavoti no celulozes vai citām dabiskām šķiedrām;
labāk viena lina kleita nekā piecas sintētiskās kleitas;
iespēju robežās izvairieties no plastmasas šķiedrām, piemēram, poliestera, neilona un poliakrila;
izvairieties no plastmasas, kas izgatavota no mīksta PVC – to var atpazīt pēc to spīdīgajām virsmām un nedaudz “taukainām” sajūtām;
izvēlies ekosertificētas preces – tajās nebūs bīstamās ķīmiskās vielas un sastāvs būs draudzīgāks gan tavai veselībai, gan arī videi;
vērs uzmanību kvalitatīvāku materiālu virzienā – piemēram, pludmales apavus pērc specializētajos veikalos, nevis, piemēram, pārtikas veikalā;
mazāk ir vairāk – pirms pirkšanas padomā, cik bieži un kā pirkumu izmantosi, vai tev tas vispār ir vajadzīgs, iespējams, ka kādu specifisku ierīci vari aizņemties vai iznomāt;
pirms mantas pirkuma skenē tās svītru kodu ar “Scan4Chem” mobilo lietotni un pajautā pārdevējam vai ražotājam, vai manta nesatur īpaši bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācijā, kas pārsniedz 0,1%.”
UZZIŅA
Kas ir plastmasa
Plastmasa ir lineāras un sazarotas molekulāras ķēdes, kuras no atsevišķiem blokiem (monomēriem) iegūst polimerizācijas procesa rezultātā. Iegūtie polimēri sastāv no pieciem dzīvībai svarīgiem galvenajiem elementiem (oglekļa, ūdeņraža, skābekļa, slāpekļa un sēra), kas sajaukti ar dažādām piedevām;
aptuveni 99% no visas plastmasas ražo no fosilajiem resursiem, 1% iegūst no atjaunojamām izejvielām, piemēram, no kukurūzas vai no gumijas, kas iegūta no gumijas kokiem. Daļu plastmasas produktu ražo no viena veida plastmasas, citi produkti ir izgatavoti no dažādu plastmasas veidu sajaukuma;
jūras piesārņojums ar plastmasu – viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu neilgtspējīga izmantošana;
ik gadu pasaules okeānos nonāk 8 milj. tonnu plastmasas;
plastmasas pudelēm vajag 450 gadus, lai sadalītos jūras vidē;
260 jūras sugu ir apdraudētas tāpēc, ka norij kādu plastmasas atkritumu.
Avots: “Baltijas vides forums” un VARAM
