Kā plastmasas pārstrādes virzienā sokas Latvijai? Joprojām daudz aprokam 0
Eiropas Savienība (ES) aizvien vairāk virzās aprites ekonomikas virzienā. Tas nozīmē tāda tautsaimniecības modeļa izveidi, kurā tiek mazināts no vides ņemto izejvielu daudzums un izmetamo atkritumu daudzums, tostarp tos pārstrādājot.
Īpaša vieta tajā ir ierādīta plastmasai – vienam no lielākajiem piesārņotājiem.
Kā plastmasas pārstrādes virzienā sokas Latvijai? Latvijas pētnieces Dr. ing. Daces Āriņas veiktais pētījums rāda, ka aizvien ļoti daudz – 2017. gadā aptuveni 11 000 tonnu – nešķirotas plastmasas dažādu iemeslu dēļ noglabā poligonos, kas jau patlaban iedzīvotājiem sadārdzina maksu par atkritumu apsaimniekošanu.
Pārstrādā galvenokārt ievesto plastmasu
Latvija ir viens no pasaules līderiem plastmasas pārstrādē – mūsu valstī darbojas vairākas rūpnīcas, kas no plastmasas atkritumiem gatavo jaunas izejvielas, plastmasu izmanto enerģijas ieguvei, tomēr… tā galvenokārt ir no citām valstīm ievestā plastmasa.
Uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs vērš uzmanību, ka Latvijā aizvien aptuveni 70% sadzīves atkritumu noglabā poligonos, kas savukārt nozīmē, ka zemē aprok resursus, kurus var izmantot atkārtoti vai pārstrādāt.
“Tas daļēji arī izskaidro, kāpēc otrreizējo izejvielu šķirošana un pārstrāde Latvijā nespēj pienācīgi attīstīties. Lai strauji un mērķtiecīgi samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, nepieciešamas investīcijas poligonos un šķirošanas līnijās. Tai ir jābūt valsts vides apsaimniekošanas politikas prioritātei. Neviens cilvēks ne savā mājsaimniecībā, ne ar kādu speciālu automātu palīdzību manuāli nespēs sašķirot sadzīves atkritumus tik lielā daudzumā, lai mēs pārskatāmā nākotnē pārtrauktu noglabāt poligonos atkritumus,” uzskata Simanovičs.
Viņš aicina izmantot modernās un viedās tehnoloģijas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj to efektīvi izdarīt. M. Simanovičs teic, ka Latvijā vien daži poligoni ir aprīkoti ar mūsdienīgām šķirošanas līnijām, bet pārējos šķirošana notiek tikai “uz papīra”, jo nemaz nav nepieciešamo iekārtu.
“Eco Baltia grupas” otrreizējo izejvielu rūpnīcās SIA “Nordic Plast” Olainē un AS “PET Baltija” Jelgavā pārstrādā dažādus polimēru materiālu veidus.
“Polimēru pārstrādes ziņā esam līderi visā Baltijā, jo saražoto produkciju gandrīz 100% apmērā eksportējam uz Lietuvu, Poliju, Vāciju, Saūda Arābiju un citām valstīm. Uzņēmumi izejmateriālus daļēji ieved arī no citām valstīm, jo to ražošanas jaudas ir ievērojami lielākas nekā vietējā tirgū pieejamais izejmateriālu apjoms,” tā Simanovičs.
Viņa teikto ilustrē skaitļi: abi iepriekš nosauktie uzņēmumi 2017. gadā pārstrādāja 8421 t plastmasas, bet ieveda gandrīz 40 000 t plastmasas iepakojuma (“Pet Baltija” 34 687 t, “Nordic Plast” 5237 t).
Viņš aicina valsts atkritumu apsaimniekošanas politiku vērst uz visaptverošiem un efektīviem risinājumiem, nevis uz novecojušu un nesamērīgi dārgu sistēmu ieviešanu, kas attiecas uz ļoti šauru atkritumu daļu.
Pašvaldība atbildīga, bet neatbild
Simanoviča teikto papildina D. Āriņa: “Likuma priekšā par savā teritorijā radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir atbildīga pašvaldība. Tomēr Latvijas likumos tām nav paredzētas sankcijas. Patlaban atkritumus šķiro vien apzinīgi cilvēki un tur, kur konteineri ir ērti pieejami. Citi šķirošanas konteinerus pat piemēslo.”
No nešķirotās sadzīves atkritumu masas poligonu šķirošanas iekārtās var atšķirot vien līdz 2% plastmasas, kas derīga pārstrādei. Pārējā der vai nu sadedzināšanai, vai kopā ar bioloģiskiem atkritumiem nonāks biogāzes ieguvei un tad tālāk poligonā.
Latvijā dažiem uzņēmumiem ir piemērotas šķirošanas tehnoloģijas, bet to efektivitāti var sasniegt, ne jau šķirojot sablīvētu atkritumu masu. Iedzīvotājiem jau mājsaimniecībās ir jāatšķiro atsevišķā konteinerā pārtikas atkritumi, un tad pārējos atkritumus uzņēmumi ar savām tehnoloģijām varēs sašķirot atbilstoši tirgus prasībām, norāda pētniece.
“Eco Baltia grupa” arī nepārtraukti veic tirgus, tehnoloģiju un materiālu izpēti, lai paplašinātu to atkritumu veidus, ko varam pārstrādāt jaunās izejvielās un inovatīvos produktos.
“Piemēram, drīz Latvijas tirgū esam iecerējuši piedāvāt atkritumu maisus no SIA “Nordic Plast” ražotajām granulām. Tādējādi “Eco Baltia grupas” ietvaros nodrošināsim pilnu pārstrādes ciklu – no materiālu savākšanas un šķirošanas, ko veic SIA “Eco Baltia vide”, līdz otrreizējo izejvielu un gala produkta ražošanai SIA “Nordic Plast”.
“Cemex” ņems vairāk, ja piedāvās
Plastmasu kā materiālu neizmanto cementa ražošanā, bet gan kā alternatīvo cieto kurināmo (SRF – saīsinājums no angļu valodas “solid recovered fuel”).
“Tas ir īpaši šķirots, žāvēts, smalcināts un sagatavots sadzīves atkritumu maisījums, kura sastāvā ir ne tikai plastmasa, bet arī papīrs, kartons, tekstils, koksne un gumijas izstrādājumi. “Cemex” šo materiālu jau kā gatavu kurināmo saņem no saviem piegādātājiem, kas to ražo īpaši aprīkotās SRF rūpnīcās,” teic uzņēmuma Vides projektu nodaļas vadītāja Santa Kļava. SRF gatavo arī Latvijas atkritumu poligonos.
“Cemex” aptuveni 80% no izmantotā kurināmā ir šāds. Tā lietošana samazina ražošanas radītās emisijas un padara procesu videi draudzīgu. Alternatīvo kurināmo izmanto rūpnīcas klinkera krāsnī, kur temperatūra sasniedz 1500°C–2000°C. Pateicoties tam, tiek novērsta jebkāda veida atkritumu un kaitīgo emisiju nonākšana vidē un gaisā.
S. Kļava norāda, ka Latvijas SRF ražotāji – atkritumu poligoni – ne vienmēr var nodrošināt pietiekami labas kvalitātes kurināmo. “Mitrs SRF ir ar zemāku siltumspēju, līdz ar to varam to izmantot ievērojami mazāk. Materiāla mitrumu ietekmē gan mājsaimniecību ikdienas paradumi atkritumu šķirošanā, gan materiāla uzglabāšanas apstākļi ražošanas laikā.”
Esošo ražotņu kapacitāte ir otrs problēmjautājums – “Cemex” rūpnīca gada laikā patērē aptuveni 100 tūkstošus tonnu SRF. Patlaban Latvijā var saražot aptuveni ceturtdaļu no šā daudzuma. “Ja Latvijas ražotāju kapacitāte palielināsies, esam gatavi pieņemt vairāk vietējā materiāla,” sola S. Kļava.
Jāpārstrādā vismaz puse atkritumu
Līdz 2019. gada beigām otrreizējai izmantošanai jāsagatavo un jāpārstrādā vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošie papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumi.
Jāpalielina līdz vismaz 70% pēc svara būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un citai materiālai reģenerācijai, tostarp aizbēršanai, izmantojot atkritumus kā citu materiālu aizstājējus.
Avots: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK
