Plastmasas šķīvju noriets 0
“EXKi” ir viens no tiem ātrās ēdināšanas ķēdes punktiem Eiropas sirdī – Beļģijas galvaspilsētā Briselē –, kas visas dienas garumā ir atvērts vieglai un veselīgai maltītei. Īpaša šī salātiem, zaļumiem, dārzeņu sautējumiem un augļiem un ogām bagātā vieta ir ar to, ka arī trauki ir gatavoti no cieta un pārstrādājama papīra un nu jau dažas dienas kā pazudis arī vienīgais dabai nedraudzīgais elements – plastmasas dakšiņas, karotes un naži. To vietā ir koka galda piederumi, ko pirmajā mirklī šķiet kāds ir aizņēmies no bērnu rotaļu virtuvītes.
Tas, izrādās, ir izmēģinājums, un apmeklētāji mājas lapā tiek aicināti paust atsauksmes. Ērti nav, bet zinot, kādēļ plastmasas lietas no šejienes pazudušas, attieksme mainās – ēstuve vēlas sekot Eiropas tendencei samazināt vienreizlietojamās plastmasas atkritumus, kas smacē jūras un okeānus.
Eiropas ūdeņos vien ik gadu nokļūst ap 150 000 tonnu dažādu plastmasas atkritumu.
2021. gadā koka galda piederumi vai citi no videi draudzīga materiāla būs realitāte arī citās līdzīgās ēdināšanas vietās. Gan jau līdz tam vienreizējo koka karošu gatavotāji būs iemācījušies tās izgrebt dziļākas.
Uz ceļa nomesta cigarete
Vienreizlietojamie plastmasas šķīvji, galda piederumi, dzērienu salmiņi, vates un maisāmie kociņi, plastmasas iepakojums, maisiņi būs dažas no lietām, kas ar 2021. gadu Eiropas Savienībā būs aizliegtas. Ir aprēķināts, ka tieši tās veido 70 procentus no visiem atkritumiem, kas nonāk pasaules ūdeņos.
Savukārt plastmasas lietas, kam pagaidām nav aizstājēju, piemēram, pārtikas kastes augļiem, dārzeņiem, saldējumam tirgū varēs palikt, taču dalībvalstīm tās nāksies samazināt līdz 25%. Plastmasas dzēriena pudeles 90% būs jāsavāc un jāpārstrādā, un šis likums spēkā stāsies 2025. gadā.
Tad arī līdz 50% būs jāsamazina plastmasu saturošu cigarešu filtru daudzumu, bet līdz 2030. gadam to daudzumam būs jāsarūk līdz 80%. Ir aprēķināts, ka viens izsmēķis var piesārņot 500 līdz 1000 litru ūdens, bet, uz ceļa izmests, dabā var palikt līdz pat 12 gadiem, kamēr sadalās. Dalībvalstīm būs arī jānodrošina tas, lai tabakas ražošanas kompānijas segtu visas cigarešu filtru un izsmēķu savākšanas un iznīcināšanas izmaksas.
Eiropas Savienības valstīm pašām būs arī jāparūpējas, lai no piekrastēm gada laikā aizvāktu vismaz 50% izmesto un nolietoto zvejas rīku, kas, kā izrādās veido 27% no visa piekrastes piesārņojuma, un arī šajā gadījumā ražošanas kompānijas būs atbildīgas par šo lietu utilizēšanas izmaksām.
Jāstājas spēkā 2021. gadā
Šos noteikumus ir izstrādājusi Eiropas Komisija, un par tiem ir balsojis Eiropas Parlaments, kā arī apstiprinājušas dalībvalstis Eiropas Savienības vēstnieku līmenī. Tagad Eiropas Parlamenta un dalībvalstu starpā sāksies sarunas par direktīvas galīgu noslīpēšanu, kurai spēkā būs jāstājas 2021. gadā.
“Mēs esam pieņēmuši visambiciozākos noteikumus, kas regulē vienreiz lietojamo plastmasas lietu tirgu, kādi jebkad ir bijuši, un tagad ir jāseko līdzi debatēm dalībvalstu starpā, kas sāksies jau novembra sākumā.
Šie noteikumi paver ceļu ļoti būtiskai direktīvai, kas aizsargās ūdeņus un krastus no piesārņojuma.
Ir aprēķināts, ka, ja mēs to visu īstenosim, līdz 2030. gadam piesārņojuma radītie zaudējumi Eiropas Savienībai mazināsies par vairāk nekā 20 miljardiem eiro,” tā pavēstīja likumprojekta ziņotāja un Eiropas Parlamenta deputāte no Beļģijas Frederika Rīsa.
“Plastmasas atkritumi piesārņo mūsu upes, mūsu pludmales un okeānus. Tādēļ mēs aizliegsim tos plastmasas izstrādājumus, kuriem ir alternatīva. Un mēs panāksim, ka plastmasas ražotāji maksās par šo atkritumu savākšanu. Šodienas lēmums ir ļoti svarīgs mūsu dabas aizsardzībai,” tā pēc ES vēstnieku sanāksmes pauda Eiropas Savienībā prezidējošās valsts Austrijas ilgtspējības un tūrisma ministre Elizabete Kostingera.
Ar zivīm apēdam atkritumus
Pēc Eiropas Komisija datiem, no visiem ūdeņos atrodamajiem atkritumiem vairāk nekā 80% veido plastmasas lietas, un tās, kuras tagad Eiropas Savienība grasās aizliegt, ir lauvas tiesa no visiem atkritumiem. Tā kā plastmasas priekšmeti ilgi un slikti pārstrādājas, tie nokļūst ūdeņos – jūrās, okeānos, piesārņo krastus. Plastmasas daļiņas nokļūst arī ūdens dzīvniekos roņos, vaļos, bruņrupučos, zivīs, arī ūdens putnos un agri vai vēlu nonāk arī cilvēku barības ķēdē.
Akvārijs kā briesmu spogulis
Kritiķi norāda, ka Eiropas Savienības jaunie likumi ir laba lieta, taču Briselei būtu jābūt aktīvākai, mudinot pārējo pasauli rīkoties līdzīgi, jo Eiropas Savienība nav vienīgā un lielākā globālo ūdeņu piesārņotāja. Brisele to apzinās un jau rīkojas, lai iedrošinātu arī starptautiskos partnerus.
Par vidi, zvejniecību un jūras lietām atbildīgais ES komisārs Karmenu Vella ar 40 Eiropas Savienības biznesa pārstāvju lielu delegāciju nesen devās vizītē uz Bali, Indonēzijā, kur starptautiskā konferencē “Mūsu okeāns” kopā ar vietējiem un citu valstu uzņēmējiem apsprieda atkritumu problēmu vietējos un pasaules ūdeņos.
Lai uzrunātu partnerus citās pasaules valstīs, līdzīgā kārtā ES delegācijas jau ir devušās arī uz Čīli, Ķīnu, Irānu, Dienvidāfriku, Kolumbiju, Indiju un Japānu. Kopā ar ANO un citiem starptautiskiem spēlētājiem Eiropas Komisija tagad veido pasaules akvāriju koalīciju, ar kuru palīdzību labāk informēt sabiedrību par plastmasas atkritumu izraisītajām briesmām ūdeņos. Nodoms ir akcijā iesaistīt 200 pasaules akvāriju.
Eiropas Komisija ir strādājusi vairāk nekā gadu, lai izveidotu šo globālo koalīciju.
Akvāriji ir mūsu logs uz okeānu.Ar dažādām izglītojošām ekspozīcijām tie var labi parādīt to, ko mums vajadzētu aizsargāt, un varētu iedvesmot rītdienas okeāna atbalstītājus. Ik gadu miljoniem cilvēku visā pasaulē apmeklē akvārijus. Un tajos redzētais liks viņiem padomāt, kā un vai izmantot vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus,” tā norāda komisārs K. Vella.
Bez direktīvas, kas top, Eiropas Komisija cīņai ar plastmasas atkritumiem ir paredzējusi arī 300 miljonu eiro lielu finansējumu, ko arī apstiprināja nesenajā konferencē Bali. Ievērojami līdzekļi ir paredzēti arī zinātniskiem izpētes projektiem par to, kā efektīvāk cīnīties ar piesārņojumu un arī noteikt ūdeņu ekosistēmas stāvokli. Lielākas investīcijas ir paredzētas arī tā sauktajā Eiropas zilajā ekonomikā, kas balstās uz okeāna resursiem, proti, kā padarīt to ilgtspējīgāku un dabai draudzīgāku.
Viedokļi
Federika Mogerīni, Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā: “Mūsu okeānu stāvoklis pieprasa noteiktu rīcību. Ar 23 jauniem apņemšanās punktiem Eiropas Savienība rūpēsies par okeānu drošu, tīru un ilgtspējīgu nākotni. Šajā cīņā neviena valsts nevar palikt viena. Ir ļoti svarīga partnerība gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās.”
Elžbeta Beņkovska, par iekšējo tirgu, rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgā ES komisāre: “Pasaules novērojumi palīdz pilsoņiem dažādās zemēs cīnīties ar klimata izmaiņām, uzmanīt “zilo ekonomiku”, ūdeņu piesārņojumu un pamanīt iespējamās katastrofas. Arī Eiropas Savienības kosmosa projekts “Koperniks” tagad palīdzēs dalībvalstu ūdeņus saglabāt tīrus un drošus.”
Jakobs Ellemanns Jensens, Dānijas vides un pārtikas ministrs: “Piedāvājumā ir noteiktas lietas, kas būs jāpielāgo Dānijas apstākļiem, piemēram, mums jau ir izstrādāta ļoti efektīva metode, kā savākt plastmasas pudeles, līdz ar to šajā ziņā mums nav nepieciešami jauni noteikumi. Taču kopumā šis ir ļoti labs piedāvājums un atbilst ļoti nopietnajai Eiropas plastmasas piesārņojuma problēmu risināšanai.”
