Plastmasas hibrīds – nākotnes iepakojums 2
Ja jums joprojām šķiet, ka plastmasas iepakojums nav smalks vai ekoloģisks, tad jūs dzīvojat vakardienā. Bioplastmasa var būt gan skaista, gan eleganta, gan videi draudzīga. SIA “Nipon” darbojas plastmasas ražošanā kopš 1997. gada un jau nākamgad – uzņēmuma 20 gadu jubilejā – uzsāks pilnīgi jaunu darbības virzienu, proti, bioplastmasas iepakojumu ražošanas iekārtu konstruēšanu. Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora un Norvēģijas grantu programmas atbalstu konstruētās ražošanas iekārtas prototips ir pabeigts un tagad arī Latvija var lepoties, ka piedāvā iekārtas, ar kurām var ražot jaunākās paaudzes bioplastmasas iepakojumu.
Ģimenes uzņēmums
SIA “Nipon” vadītājs un tehniskais direktors Leons Sokolovs platmasas ražošanā darbojas jau vairāk nekā 40 gadu. Arī darba vieta nav mainījusies – kā agrāk strādājis Olaines industriālā parka teritorijā, tā arī šobrīd “Nipon” atrodas tieši tajā pašā teritorijā. “Tā nu sanācis, ka šis bizness pozitīvā nozīmē “ievilcis” mūs visus,” stāsta uzņēmuma valdes locekle un mārketinga vadītāja Agnese Sokolova: “Tēvs ir valdes priekšsēdētājs un tehniskais direktors, mamma ir ražošanas vadītāja, dēls – jurists, meita atbild par mārketingu un darbu ar klientiem. Interesanti, ka arī darbinieki, kuri pie mums nonāk, lielākoties ir ģimenes, piemēram, vīrs ar sievu. Laikam esam ļoti ģimenisks uzņēmums,” viņa smaida. Uzņēmuma pamata darbība ir plastmasas iepakojumu ražošana uz pašu konstruētām iekārtām. Uzņēmums lepojas, ka var nodrošināt plastmasas iepakojuma ražošanu Latvijā un ka visi klienti ir ilggadēji. “Nipon” priekšrocība ir tieši uzņēmuma nelielais izmērs un fleksibilitāte, kas ļauj piedāvāt klientiem gan individuālu pieeju krāsu un formu izvēlē un logo iestrādē, gan ļauj izvēlēties ražošanas partiju apjomu un biežumu, ko nevar lielie ārvalstu iepakojumu ražotāji. Uzņēmuma pamata klientūra ir piensaimniecības, zivsaimniecības, gaļas pārstrādes uzņēmumi, konditorejas uzņēmumi. Pats senākais klients – “Rīgas piensaimnieks” – “Nipon” iepakojumos pankūkas fasē jau teju kopš uzņēmuma darbības sākuma. Tomēr tiktāl runa ir par tradicionālo plastmasas iepakojumu, ko var izmest, var pārstrādāt, taču kas dabā nesadalās.
Pirmā pieredze finansējuma piesaistē
Par bionoārdāmo iepakojumu ražošanu uzņēmumā sākuši domāt ap 2000. gadu. Pēc pirmajiem mēģinājumiem sapratuši – lai ražotu kvalitatīvi, nepieciešamas pavisam jaunas iekārtas. “Esošās iekārtas lietojam jau kopš 1997. gada, kad dibināts uzņēmums. Visu iekārtu autors un galvenais konstruktors ir pats uzņēmuma saimnieks Leons Sokolovs,” stāsta Agnese. “Līdz pat 2014. gadam uzņēmums nebija izmantojis nekādu atbalstu, pat ne kredītu bankā, visa attīstība finansēta no pašu līdzekļiem. Uzņēmuma veiksme un noturīgums noteikti ir fakts, ka tajā saskaņotā ritmā strādā visa mūsu ģimene.”
Iepazīstoties ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora un Norvēģijas grantu programmas piedāvātajiem sadarbības modeļiem, “Nipon” pieņēmuši lēmumu izmantot iespēju piesaistīt 98 000 eiro divu gadu laikā, kas ļautu nosegt gan iekārtas prototipa konstruēšanu, testēšanu un sertifikāciju 85% apmērā, gan darbinieku algas 100% apmērā. Bioplastmasas ražošanas iekārtas prototips ir unikāls, ideja un rasējumi ir Leona Sokolova izstrādāti, komponenti iegādāti no dažādiem specifisku iekārtu ražotājiem. Tehnisko komplektēšanu un iekārtas darbību nodrošinājuši un uzraudzījuši paši “Nipon” darbinieki. Uzņēmumam izdevies izvairīties arī no mazo uzņēmēju lielākā “bubuļa” – publiskā iepirkuma iekārtu komponenta, kas izmantots iekārtas prototipa konstruēšanai, iepirkts, izmantojot cenu aptauju. Cenu aptaujā svarīgi bijuši trīs kritēriji: zemākā cena, ražotāja pieredze un iespēja projektu realizēt “Nipon” teritorijā, lai nodrošinātu konfidencialitāti. Komponentu piegādātāji sadalīti divos virzienos – mehāniskā daļa (rasējumi un izpilde), elektriskā, elektroniskā, pneimatiskā daļa, kas ļāva vieglāk veikt komplektēšanu un kontrolēt sadarbību ar piegādātājiem.
Šobrīd uzņēmums ir apmierināts ar rezultātu, jo prototips veiksmīgi darbojas un būs iespējams nodrošināt šādas iekārtas konstruēšanu potenciālajam klientam. “Uzskatu, ka Norvēģijas grantu programma ir ļoti labs instruments uzņēmumiem, kuri skaidri zina, kādi mērķi tiem sasniedzami. Šajā programmā uzņēmums nav tik sasaistīts, ka tam katrs solis jāsaskaņo, tomēr sadarbība ar ZTI ir labi organizēta, pretimnākoša un uzņēmumam draudzīga. Šajā projektā esam ieguvuši tiešām daudz, arī mūsu mentors ir sniedzis lielu atbalstu un visas iegūtās zināšanas, ko esam saņēmuši papildus projekta galvenajam uzdevumam, ir bijušas ļoti noderīgas,” stāsta Agnese.
Iepakojumu hibrīdi un nākotnes plāni
Prototips jeb demoiekārta, ar kuru var ražot bioplastmasas iepakojumu nelielos apjomos, ir pabeigta un līdz ar projekta noslēgumu uzņēmums varēs uzsākt jaunu darbības virzienu – iekārtu konstruēšanu pēc pasūtījuma. Vidēji vienas iekārtas būve aizņem ap 3 – 6 mēnešiem, ieskaitot pielāgošanu katra klienta vajadzībām un darbinieku apmācību. “Mūsu konstruētās iekārtas ir unikālas ar to, ka visas konstrukcijas ir paša uzņēmuma īpašnieka izgudrotas, īpaši domājot par dabai draudzīgiem risinājumiem un piemērotību maziem uzņēmumiem, ražošanas process ar šo iekārtu ir bezatkritumu tehnoloģiskais process, tādējādi tām ir augstāka pievienotā vērtība,” skaidro Agnese.
Ar inkubatora atbalstu izstrādātā demoiekārta patērē vidēji par 30% mazāk enerģijas nekā līdzšinējās iekārtas, tā nodrošina ne vien bioplastmasas ražošanu, bet arī nākamās paaudzes materiālu – bioplastmasas un papīra hibrīda ražošanu, tā nodrošina izejmateriālu atjaunojamību, saražotais materiāls dabā kompostējas, nenodarot tai ļaunumu. “Gadu no gada ārvalstu izstādēs redzam, ka bioiepakojums attīstās arvien vairāk, tā mēs zinām, ka ejam pareizo ceļu. Nākamais solis pēc bioiepakojuma ir saradināt bioplastmasu ar papīru vienā produktā – mūsu uzņēmuma darbinieki jau ir veikuši izmēģinājumus un zinām, ka ar jauno iekārtu tas būs iespējams, bet tas ir tālākās attīstības plānos nākamajiem projektiem. Arī piedaloties izstādē “Riga food” inovācijas stendā pārliecinājāmies, ka par bioplastmasas iepakojumu ir liela interese. Pie mums pat atnāca izejvielu piegādātāji un izteica atzinību, ka “Nipon” trauciņi ir tiešām skaisti, nebija gaidījuši, ka tie var tik labi izskatīties! Protams, cilvēki joprojām brīnās, ka arī Latvijā var ražot bioplastmasu, tehniskie cilvēki ar atzinību izsakās par mūsu konstruēto iekārtu – tas ir patīkami, jūtam, ka darām visu pareizi, attīstāmies pareizajā virzienā un jūtamies novērtēti,” ar gandarījumu stāsta Agnese.
Kas ir kas?
Iespēja testēt ideju
* Zaļo tehnoloģiju inkubators (ZTI) ir projekts Norvēģijas finanšu instrumenta programmā “Inovācijas “zaļās” ražošanas jomā”, kuru realizē SIA “Green Industry Innovation Center” (GIIC), Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projekta ietvaros ZTI sniedz pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus, dodot iespēju ideju autoriem testēt savu ideju, saņemt finansiālu atbalstu, kā arī saņemt palīdzību klientu piesaistē.
* Pirmsinkubācijas atbalsta mērķis ir nodrošināt ideju plūsmu neliela apjoma grantu shēmas atbalstam, t. i., pirmsinkubācija ir procesa neatņemama sastāvdaļa tiem ideju autoriem, kuri plāno pieteikties LIAA izsludinātajā neliela apjoma grantu shēmā un pretendēt uz grantiem 10 000 – 140 000 EUR apmērā.
* Inkubācijas pakalpojumus saņem uzņēmumi, kuri saņēmuši pozitīvu LIAA lēmumu attiecībā uz neliela apjoma grantu shēmas atbalstu, proti, papildus LIAA grantam uzņēmumi paralēli var saņemt inkubācijas pakalpojumus Zaļo tehnoloģiju inkubatorā.
ZTI atbalsta šādas jomas:
* atjaunojamās enerģijas ražošana;
* videi draudzīgu un energoefektīvu materiālu un produktu radīšana ēkām un būvēm;
* tīra transportēšana;
* ūdens resursu vadība;
* atkritumu apsaimniekošana;
* ekodizains;
* jebkuru citu ar produktiem, tehnoloģijām vai procesiem saistīto uzlabojumu veikšana, kas dod ieguldījumu enerģijas efektīvai izmantošanai, izmešu samazināšanai un mazākam resursu patēriņam.
Vairāk par ZTI pakalpojumiem: www.giic.lv
Viedoklis
Uzņēmējiem jābūt elastīgiem
ZTI mentors un biznesa treneris Dāvids Štēbelis:
“Zaļajām tehnoloģijām, kas var atstāt iespaidu ne tikai uz uzņēmējdarbības vidi un valsts budžetu, bet arī sabiedrību un vidi kopumā, nepieciešams vairāk laika, naudas un uzmanības, šie uzņēmumi strādā ar tehnoloģiski ietilpīgiem produktiem, tiem nepieciešams vairāk laika, lai nonāktu līdz rezultātam, taču tieši šīs idejas šobrīd saņem vismazāko atbalstu. Latvijā ir maz atbalsta instrumentu (lai neteiktu nemaz), kas ļauj uzņēmumiem attīstīt šāda tipa produktus, idejas un tehnoloģijas. Pēdējie divi gadi bijuši visai pasīvi saistībā ar pārmaiņām inkubatoru programmās, taču ZTI kopumā saņēmis teju 500 ideju pieteikumu, no kuriem gandrīz 100 jau realizētas pēdējo gadu laikā.
Uzņēmums “Nipon” man pašam ir tuvs tālab, ka esam kopā strādājuši no pirmās dienas. Viņu stāsts ir ļoti labs piemērs, jo visa pamatā ir ambīcijas un gribasspēks. Tas ir ģimenes uzņēmums, kas zina, ko vēlas panākt, turklāt nav runa tikai par ražošanas un biznesa mērķiem. Viņiem ir skaidra vīzija, ko viņi vēlas sasniegt, kādu ietekmi uz apkārtējo vidi atstāt, līdz ar to viņu projekta ideja nav izvēlēta nejauši. Sākotnējā doma pirmsinkubācijas periodā bija saistīta ar bioplastmasas iepakojuma ražošanu un tikai sadarbības gaitā mēs nonācām līdz bioplastmasas ražošanas iekārtu konstruēšanai jau inkubācijas periodā. Mēs veicām biznesa modelēšanu: izvērtējām tirgu, izvērtējām uzņēmuma mērķus un fokusu, kamēr nonācām līdz jaunam biznesa konceptam. Mani fascinē, kāda “Nipon” iekšienē ir harmonija un saskaņa – viņi strādā kā ģimene, kā vienots organisms, kas ir saskaņā ar saviem principiem un apkārtējo vidi. Man pašam ir labi zināms, cik būtiska ir mērķu izpratne un to sinhronizācija ar privātajām ambīcijām, jo esmu līdzdarbojies uzņēmumu izveidē, vienlaikus esmu gan teorētiķis, gan praktiķis – pēdējos trīs gadus ZTI esmu gan mācījis uzņēmumus, gan mācījies kopā ar viņiem. Mūsu kopīgais uzdevums ZTI ir radīt produktus ar pievienoto vērtību un izveidot ilgtspējīgus biznesa modeļus. Mūsdienās nav iespējams pateikt: mēs zinām, kā, jo šodienas zināšanas rītdien var vairs nederēt. Uzņēmējiem mūsdienās jābūt elastīgiem, jāpiemīt prasmēm pielāgoties. Tas ir kā darbarīku komplekts galdniekam – ir daži galvenie instrumenti, kuri jāpārzina un jāprot lietot, tāpat arī uzņēmējam – ir prasmes, kas jāpārvalda un kas ļauj pašiem tikt galā ar saviem jautājumiem un problēmām. Mēs inkubatorā cenšamies iedot šos darbarīkus, lai uzņēmums pats saviem spēkiem varētu kļūt par “meistaru”.”
