Plastmasa, kas sadalās kompostā… Un kāda plastmasai saistība ar kukurūzu? 0
Vai plastmasas izstrādājumiem ir kāda saistība ar kartupeļiem vai kukurūzu? Vairākums cilvēku uz šādu jautājumu atbildētu noliedzoši un kļūdītos, jo mūsdienās no augu cietes, cukura vai celulozes, dzīvnieku izcelsmes vai sojas olbaltumvielām izgatavo bioplastmasu, kas pēc ārējā izskata nemaz neatšķiras no parastās plastmasas ražojumiem.
To secinu, turot rokās tepat Latvijā pirktu no kukurūzas cietes ražotu vienreiz lietojamo deserta šķīvīti. Bioplastmasas ražošana attīstās, produktu klāsts paliek aizvien plašāks – zobu birstītes, pildspalvas, trauki, rotaļlietas, telefona maki, atkritumu maisiņi, autiņbiksītes, datori un pat automašīnu detaļas. Pārtikas produktu ražotāji sāk izmantot bioplastmasas iepakojumu, tajā skaitā dzērienu pudeles. Latvijā veikalos ir nopērkami bioplastmasas iepirkumu maisiņi, vienreizējās lietošanas trauki, galda piederumi, puķu podi.
Trīs dažādi veidi
“Lauksaimniecībā un dārzkopībā izmanto no bioplastmasas izgatavotas mulčēšanas plēves un puķu podus, jo šie produkti, nokalpojuši savu laiku, pilnībā sadalās un neatstāj pēdas augsnē. Bioplastmasu izmanto kā pamatu higiēnas produktu ražošanā. Šādi materiāli ir elpojoši un nodrošina ūdens tvaiku caurlaidību, taču vienlaikus tie ir arī ūdensizturīgi. Mīkstas bioplastmasas plēvi izmanto, izgatavojot autiņbiksītes, apakšpalagus, urīna nesaturēšanai domātus izstrādājumus, sieviešu higiēnas preces un vienreizlietojamos cimdus,” stāsta biedrības “Homo ecos” vadītāja Evija Rudzīte, piebilstot, ka būtiskākā bioplastmasas atšķirība ir izejmateriāli.
Parastā plastmasa tiek izgatavota no neatjaunojamiem dabas resursiem – naftas pārstrādes produktiem, savukārt bioplastmasa – vairākumā gadījumu – no atjaunojamajiem resursiem.
“Pavisam izdala trīs dažādu veidu bioplastmasu: pirmkārt, ir materiāli, kas nav iegūti no atjaunojamajiem vides resursiem, taču ir kompostējami un sadalās vidē bez atlikuma, otrkārt, ir bioplastmasa, kas iegūta no atjaunojamajiem vides resursiem, bet tā nesadalās, un, treškārt, ir materiāli, kas iegūti no atjaunojamajiem vides resursiem – cietes, celulozes, cukura un ir kompostējami,” stāsta E. Rudzīte.
Pircējiem svarīgi zināt, ka ne visa bioplastmasa sadalās vidē. Lielākai daļai iepakojuma materiālu piemīt šāda īpašība un tad šādos bioplastmasas maisiņos var salikt dārzeņu atliekas no virtuves un tos droši izmest komposta kaudzē, jo tie pilnībā sadalīsies, tāpat arī vienreiz lietojamos bioplastmasas traukus pēc viesībām var novākt un salikt kompostā. Šā iemesla dēļ šādi trauki ir ideāli piknikiem, uzskata “Green Mood” tirdzniecības vadītājs Māris Ozoliņš, kurš pats tos izmanto tieši šādiem mērķiem.
Maisiņu kompostē veikalā
“Plastmasa, lielākoties iepakojums, veido apmēram 20% no visu atkritumu apjoma, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm, parastās plastmasas izstrādājumi vidē sadalās apmēram 500 gadu laikā. Bioplastmasa, kas ir kompostējama vai sadalās, ir videi draudzīgāks risinājums. Bet ir būtiski zināt, ka ne viss, ko sauc par bioplastmasu, ir kompostējams, dabai draudzīgs un nerada toksiskus atkritumus, tāpēc ir jāskatās uz marķējumiem,” uzskata E. Rudzīte.
Bioplastmasas produktus var atpazīt pēc apzīmējumiem un marķējumiem, piemēram, no kukurūzas cietes, konkrētāk, poliaktīda, izgatavotajiem traukiem ir apzīmējums PLA un cipars 7 trijstūrītī, bet uz iepakojuma rakstīts, ka šie trauki sairst kompostā. Ražotāji, kuri ir veikuši šo bioplastmasas produktu sertifikāciju saskaņā ar ES kompostējamības standartiem, var izmantot noteiktus marķējumus. Pazīstamākās sertifikācijas organizācijas ir “VinÇotte” un “Din Certco”, bet pazīstamākie marķējumi ir “OK compost”, “OK compost HOME” – pēdējais nozīmē, ka šis produkts sadalīsies arī piemājas komposta kaudzē, un dēsta logo “Seedling”. “
Lai pārliecinātos, ka bioplastmasa tiešām sadalās kompostā, Anda Bārtule, strādājot ekopreču veikaliņā Lielupē, šā gada sākumā veica eksperimentu – ievietoja bioplastmasas maisiņu burkā ar augsni, nodrošinot siltumu un mitrumu. Pēc trīs mēnešiem maisiņš bija gandrīz pilnībā sadalījies, kamēr ar parasto plastmasu nebija notikušas nekādas izmaiņas.
Veikala apmeklētāji arī ar interesi sekojuši līdzi šim procesam un nemaz nav gribējuši īsti ticēt, ka tiešām bioplastmasas maisiņš tik ātri sadalās, stāsta A. Bārtule.
Bioplastmasa sadalās komposta apstākļos – siltumā un mitrumā, bet maisiņi veikala plauktos vai mājās var stāvēt ilgi un ar tiem nekas nenotiks, skaidro M. Ozoliņš.
Latvijā bioplastmasas izstrādājumus var iegādāties lielveikalos “SKY”, veikalos “Domo”, veikalā noliktavā “Biotēka ekomarket”, puķu podi ir nopērkami veikalos “Depo”, bioplastmasu izplata “Green Mood”.
