Plašs mākslas spektrs Rotko centrā 0
Ziemeļniecisks pamatīgums, dziļa refleksija, vēlme iet dziļumā, pētīt. Šādas asociācijas rosina krāšņā ziemas sezonas izstāžu buķete, kas valsts svētku priekšvakarā atklāta Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un būs apskatāma līdz 13. janvārim.
Kamēr mākslas zinātnieki vēl strīdas, vai tiešām pastāv īpaša Kurzemes māksla, plaša tās skate – no glezniecības līdz instalācijām – apbrīnojama izstādē “Kurzemes krāsas” (kuratore – mākslas zinātniece Guna Millersone).
Ar šo notikumu sakrīt arī nozīmīga gadskārta – 33 gadi, kopš dibināta Talsu mākslinieku grupa, saukta arī par Talsu Krūmu mākslas grupu. Tajā laimējies satikties māksliniekiem, kuri dzimuši apmēram vienā desmitgadē (ap 1950. gadu) un ir apveltīti ar vienādu dzīves un mākslas uztveri.
Autoru vidū – gleznotāji Andris Vītols, Zigurds Poļikovs, Andris Biezbārdis, Gunta Kalsere, Guna Millersone, Elmārs Orniņš, Ance Gricmane u.c., fotogrāfi Uldis Balga, Gatis Spalvēns, Dainis Kārkluvalks un daudzi citi. Tiks arī izstādīts Talsu Krūmu mākslas grupas akciju un performanču atspoguļojums digitālās krāsu izdrukās. Arī – divas Lauras Feldbergas instalācijas “Saviļņojums” I – II.
Īpaša vieta jauno izstāžu spektrā ir latviešu keramikas mākslas klasiķes, gleznotājas un grafiķes Izabellas Krolles izstādei “Artērija”. Arī jaunajā darbu skatē meistares mākslas tēlu valoda ir spilgta un pārsteidzoša – tā veidota kā konceptuāls tēlu teātris, uzsverot to kopumu un attiecību spēles. Kopš 1970. gada Izabella Krolle ir arī viena no Ķīpsalas keramiķu grupas gara uzturētājām – viņas kontā ir neskaitāmas personālizstādes Latvijā un ārpus tās.
“Keramika – darbošanās ar un ap mālu – ir dzīvesveids, jo tai pakļauts ik mirklis,” – tā par savu radošo darbu stāsta podniece, keramiķe Lilija Zeiļa. Svinot savu dzīves jubileju, viņa sagatavojusi personālizstādi, kuru veido trīs darbu grupas: Pēdas. Pieskāriens. Daudzpusība. Māksliniece kopš 1996. gada vada Daugavpils keramiķu studiju “Latgale”, iedvesmojusi un vadījusi vairākus ar keramiku saistītus starptautiskus projektus – izstādes, festivālus –, kas īstenoti, sadarbojoties ar kopu “Pūdnīku skūla”.
Pavērst skatu plašāk – uz kaimiņvalsts Igaunijas mākslā notiekošo – rosina Igaunijas Grafiķu asociācijas izstāde “Igaunijas simtgade Latvijā”. “Šādi mēs pārbaudām patieso interesi par grafiku Igaunijas mākslas pasaulē,” saka Igaunijas Grafiķu asociācijas priekšsēdētāja Inga Heamegi. Viņa stāsta, ka grafika ir ieguvusi popularitāti un kļuvusi par otru pieprasītāko studiju disciplīnu starp Rīgas un Viļņas mākslas akadēmiju reflektantiem, tomēr Igaunijā neesot tik ļoti paveicies. “Par spīti Tallinas Grafikas triennāles tradīcijai, mūsu grafiķu skaits ir kritiski mazs, un jaunpienācēju pieplūdums nozarē samazinās.”
Jaunajā sezonā Rotko centrā apskatāma arī izstāde “Šveices impresionisma vēstnesis”, kuras centrā ir izcilā šveiciešu ainavista un portretista Jūliusa Fogtli (1879 – 1944) darbi, “Artapestry 5” – laikmetīgu gobelēnu ekspozīcija no 12 Eiropas valstīm –, kā arī lietuviešu mākslinieka Vaidota Januļa izstāde “Dvinskas cietokšņa dienasgrāmata”.
