Prokurors apsūdzētā lomā nav ierasta parādība, bet šobrīd Latvijā notiek tiesvedība pret vismaz trīs prokuratūras amatpersonām 11
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar paziņoja spriedumu krimināllietā, kurā apsūdzēti dzīvesbiedri Elita un Juris Jurkjāni.
Tiesnese Ieva Sladzevska lēma prokurori Elitu Jurkjāni atzīt par vainīgu neizpaužamu ziņu izpaušanā un sodīt viņu ar 12 500 eiro naudas sodu, bet advokātu Juri Jurkjānu atzīt par vainīgu apzināti nepatiesu liecību sniegšanā un sodīt ar 7500 eiro naudas sodu.
Prokurors apsūdzētā lomā nav ierasta parādība, bet šobrīd Latvijā notiek tiesvedība pret vismaz trīs prokuratūras amatpersonām, divas no lietām ir savstarpēji saistītas.
Šajā gadījumā viss sācies jau vairāk nekā pirms gada, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) radās pamats veikt operatīvās darbības, lai savāktu pierādījumus par Jelgavas prokuratūras prokurores Zinaīdas Egles un advokātes Ievas Cīrules, iespējams, pretlikumīgām darbībām.
Kamēr Egle un Cīrule vēl tikai gaida pirmo tiesas sēdi, tikmēr jau kopš pagājušā gada oktobra uz apsūdzēto sola atradās Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurore E. Jurkjāne un zvērināts advokāts J. Jurkjāns.
Kā un kādēļ viņi tur nonāca?
Tiesas procesā, kas notika astoņās sēdēs, noskaidrojās vairāk detaļu.
Kas bija par pamatu aizdomām par prokurores Z. Egles un advokātes I. Cīrules negodprātību, visticamāk varēs uzzināt tiesas procesā, kurā skatīs viņu krimināllietu.
Tajā prokurore apsūdzēta par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, bet advokāte – par viņas uzkūdīšanu izpaust šīs ziņas.
Tagad KNAB un prokuratūra vairs neslēpj, ka sākotnēji šis kriminālprocess ticis uzsākts arī par kukuļdošanas organizēšanu – korupcijas apkarotājiem bijis pamats domāt, ka advokāte Cīrule organizējusi kukuļdošanu prokurorei Eglei. Iespējamā kukuļa apmērs – 1500 eiro.
Vai tā tiešām bija, tagad vairs neuzzināt, jo notikusi operatīvās informācijas noplūde. Kas pie tā vainīgs?
KNAB sākotnēji uzskatīja, ka pie atbildības būtu saucamas trīs personas – bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, E. Jurkjāne un J. Jurkjāns.
Ē. Kalnmeiers pat ieguva aizdomās turētās personas statusu, tomēr apsūdzība viņam uzrādīta netika.
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule nolēma, ka Kalnmeiera izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Cits liktenis bija paredzēts Jurkjāniem.
Atvadu pasākums ar vīnu
Prokurores Masules lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Kalnmeieru norādīts, ka 2020. gada 10. jūlijā laikā no pulksten 16 līdz 18 ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, atrodoties dienesta telpās O. Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pirms oficiālas informācijas saņemšanas par prokurores Z. Egles aizturēšanu informēja piecas prokuratūras amatpersonas (četri virsprokurori, viena prokurore) par to, ka pret Egli uzsākts kriminālprocess un viņa ir aizturēta.
Ģenerālprokurors to pateicis tādēļ, lai viņa padotie zinātu, ka būs jāgatavo rīkojums par prokurores Egles atstādināšanu no amata. Izklausās pēc darba sanāksmes. Te iederētos jautājums: “Bet kā tad bija patiesībā?”
Patiesībā 10. jūlijs, piektdiena, bija ģenerālprokurora Kalnmeiera pēdējā pilnvaru diena. Ja ģenerālprokurors todien veica kādus dienesta pienākumus, tad tikai no paša rīta, jo jau pulksten 10 Ģenerālprokuratūras lielajā zālē sākās darba atvadu pasākums.
Sveicēji pie Kalnmeiera nākuši pēc grafika – katrs savā laikā un visas dienas garumā. Tuvākajiem padotajiem jeb virsprokuroriem bija paredzēts vēlākais laiks – no pulksten 15 līdz vakaram.
Viens svarīgs noteikums gan tajā dienā tika ignorēts. Visi virsprokurori, kuri šajā kriminālprocesā ir liecinieku statusā, tiesas izmeklēšanā liecināja, ka pasākums bija ar klātiem galdiem, uz kuriem atradās ne tikai uzkodas un sula, bet arī vīns un vēl kas stiprāks.
Kāds iemalkojis, kāds – ne, jo drīzumā paredzējis sēsties pie stūres. (Atbildot uz žurnālista jautājumu, vai prokuratūras telpās drīkst lietot alkoholu, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informē: “Prokuratūras darbinieku darba kārtības noteikumos ir noteikts, ka darbiniekam darba laikā un darba vietā aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vielas, kā arī atrasties to iepriekšējas lietošanas iespaidā.”)
Skaidrs, ka tādā saviesīgā atmosfērā kolēģi gan gremdējās atmiņās, gan apcerēja nākotnes plānus.
Bez sarunām par darbu gan neiztikt. Kā tiesā liecināja apsūdzētā E. Jurkjāne, ap pulksten 19, kad palikuši vien daži sveicēji, runa aizvirzījusies par prokuratūras darbiniekiem, kuri savulaik pārkāpuši likumu un tikuši notiesāti.
Paturpinot šo tēmu, Ē. Kalnmeiers teicis: “Diemžēl starp mums ir arī negodīgi prokurori – Zinaīda Egle aizturēta par kukuļņemšanu.” Nekāda papildu informācija par šo faktu nesekojusi, neesot bijis arī piekodinājuma, ka tā varētu būt ierobežotas pieejamības informācija…
Ģenerālprokurora brīdinājums par vēlu
Abi Jurkjāni savulaik dzīvojuši Jelgavā, turklāt E. Jurkjāne kādus desmit gadus nostrādājusi tieši Jelgavas prokuratūrā, tāpēc prokurora paustais par Zinaīdas Egles aizturēšanu viņai neizgājis no prāta.
Virsprokurore mājās ielējusi sev glāzi vīna, vīram tā starp citu esot pateikusi, ka Egle esot aizturēta, tad iedomājusies piezvanīt Jelgavas prokuratūras virsprokurorei Vidai Kravcovai, ar kuru viņai kopš agrākiem laikiem ir labas attiecības.
Jurkjāne zinājusi, ka Kravcova tobrīd ir atvaļinājumā, bet Egle pilda viņas pienākumus. Ja jau Egle aizturēta, tad varbūt Kravcovai bija jāpārtrauc atvaļinājums?
Kravcovai par viņas padotās aizturēšanu gan nekas neesot bijis zināms. Bet Jurkjānam pa to laiku bija notikusi telefoniska saruna ar kolēģi – advokāti Ievu Cīruli, kura arī ir jelgavniece, turklāt laba paziņa Z. Eglei. Tā Jurkjāni uzzināja, ka Egle nemaz nebija aizturēta.
Nākamajā dienā Ē. Kalnmeiers esot zvanījis E. Jurkjānei un interesējies, vai viņa par Egles aizturēšanu kādam kaut ko paudusi, kā arī ieteicis vairāk nevienam to neteikt.
Bet bija jau par vēlu, jo gan Z. Egle uzzināja par drošības struktūru interesi par viņu, gan KNAB operatīvie darbinieki varēja izsekot informācijas noplūdes ķēdīti no advokātes Cīrules, kuras telefona sarunas viņi noklausījās. Jau 15. jūlijā Jurkjānu dzīvesvietā notika kratīšana, abi tika arī pratināti.
J. Jurkjānu 15. jūlijā pratināja KNAB izmeklētāja Ļubova Blūma procesa virzītājas Ilonas Pelses uzdevumā. Advokāts zināja, ka viņam ir tiesības neliecināt pret savu sievu, bet viņš tās neizmantoja.
Tagad jurists to nožēlo, jo uzskata, ka tiek tiesāts nekvalitatīvi veiktas nopratināšanas dēļ. Uz jautājumu, vai 10. jūlija vakarā viņš zvanīja kolēģei Cīrulei, advokāts godīgi atbildējis, ka neatceras. Jau pēc tam izrādījās, ka tovakar Cīrule zvanīja viņam.
Jautāts, vai viņam sieva pēc atgriešanās no prokuratūras kaut ko stāstījusi, teicis, ka ne, jo domājis, ka jautājums ir par ģenerālprokurora atvadu pasākumu.
Kad izmeklētāja pajautājusi, vai viņam ir informācija par Egles aizturēšanu, Jurkjāns ar pilnu pārliecību atbildējis, ka nav, jo tobrīd jau pilnīgi droši zināja, ka prokurore netika aizturēta.
Spriedumu pārsūdzēs
Prokurore Jurkjānus prasīja sodīt gan ar piespiedu darbu, gan naudas sodu, bet tiesnese abiem piemēroja tikai naudas sodu.
Jurkjāni, jau klausoties tiesas spriedumu, izskatījās neizpratnes pilni, jo viņi pārliecināti, ka nav vainīgi, tikai kļuvuši par upurjēriem paraugprāvā. Uzskata, ka viņu darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
Lūgšot pilno spriedumu, lai to varētu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai.
Turklāt E. Jurkjāne ir pārliecināta, ka pašam KNAB būtu jāuzņemas atbildība par to, ka noplūdušas informācijas dēļ izjuka operatīvās izstrādes, jo ar likumu ir noteikts, ka par prokurora aizturēšanu ģenerālprokuroram jāpaziņo pēc aizturēšanas, nevis pirms.
Katrā ziņā abi Jurkjāni ir pārliecināti, ka informācijai par kādas personas aizturēšanu nevar būt ierobežota pieejamība, jo katram aizturētajam pašam taču ir tiesības par notikušo informēt gan piederīgos un darbavietu, gan advokātu.
Strādājam vai ņemam ciet?
Starp citu, ģenerālprokurora atvadu pasākumā vēl rīta pusē esot bijis ieradies arī KNAB priekšnieka vietnieks operatīvo darbību jautājumos Jānis Roze. Tad abi ar Kalnmeieru pārmijuši pāris vārdus par prokurores Zinaīdas Egles lietu.
Tiesā gan viņu liecības atšķīrušās, jo Roze apgalvo, ka teicis ģenerālprokuroram: “Mēs ar viņu strādājam.” Toties Kalnmeiers sadzirdējis: “Mēs viņu šodien ņemam ciet.”
Laikam tādēļ viņš tās pašas dienas vakarā kolēģiem teica par Egles aizturēšanu, droši vien domādams, ka KNAB iecerēto operāciju jau realizējis.
Neoficiāla informācija liecina, ka Jelgavas prokurori Egli un advokāti Cīruli KNAB novēroja vismaz pusgadu.
Tieši 10. jūlijā kādam jaunietim, kuram bija vajadzīga advokāta juridiskā palīdzība, Cīrulei bijis jānodod 1500 eiro. KNAB darbinieki bijuši pārliecināti, ka tas būs kukulis prokurorei, tādēļ jaunietim bija iedota iezīmēta nauda.
Kukuļošanas fakts gan neesot apstiprinājies, piedevām KNAB arī neesot izdevies atgūt savas iezīmētās naudaszīmes…
