Nacionālā apvienība “Vienotības” piedāvājumu sākotnēji uztvēra pozitīvi. Ka nekā arī paši nacionāļi pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām neveiksmīgi aicināja latviskās partijas veidot kopīgu bloku uz Rīgas domi. Tomēr pēc ZZS kurvīša arī NA vairs nav tik ieinteresēta bloķēties ar “Vienotību”. “Uz Rīgas domes vēlēšanām mēs skatāmies nevis kā uz vienu no pasākumiem, bet kā uz stratēģiski ļoti svarīgu pasākumu. Darīsim visu iespējamo, lai uzvarētu un pēc vēlēšanām Rīgā vairs nevaldītu Nils Ušakovs. Vismaz manā skatījumā divpusējs saraksts ar “Vienotību” nepalīdzētu sasniegt šo mērķi, bet tikai tam traucētu, jo “Vienotības” reitings ir ļoti zems un daudzi mūsu esošie vai potenciālie atbalstītāji nebalsotu par sarakstu, kurā nozīmīgu vietu aizņem “Vienotības” pārstāvji. Cita lieta būtu visaptverošs, maksimāli liels latvisku, labēju partiju bloks, bet diemžēl šobrīd tas vairs neizskatās iespējams, jo ZZS izvēlējusies citu ceļu,” partijas nostāju skaidroja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Tādēļ NA sarunās ar “Vienotības” vadību piedāvās vienotā saraksta vietā izvēlēties citu ceļu – kandidēt katram atsevišķi, bet jau pirms vēlēšanām parakstīt vienošanos veidot kopīgu koalīciju Rīgas domē. Šī vienošanās ietvertu arī apņemšanos atvēlēt mēra posteni tai līgumu parakstījušajai partijai, kura vēlēšanās saņems visvairāk balsu, kā arī nestrādāt vienā koalīcijā ar “Saskaņu”. 24
Piedāvājumu veidot kopīgu vairāku partiju sarakstu “Vienotības” valdes vārdā augusta beigās izsūtīja partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks. “Tuvojoties 2017. gada pašvaldību vēlēšanām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par iespēju piedāvāt sabiedrībai valstiski un politiski atbildīgu alternatīvu esošajai Rīgas domes koalīcijai. Ņemot vērā šībrīža situāciju, uzskatām, ka, tikai trim valdības koalīcijas partijām sadarbojoties, tām kopīgi būtu iespējams saņemt rīdzinieku vairākuma atbalstu jaunai pārvaldībai Rīgā,” viņš rakstīja. Vēstulei pievienots arī sadarbības līguma projekts, kurā definēti sadarbības pamatprincipi (tostarp tiesiskums un laba pārvaldība, mazāka birokrātija un apkarota korupcija; latviska izglītība un kultūrvide). Tāpat sadarbības līgumā atrodama apņemšanās neveidot koalīciju ar partijām “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai!”. Sākotnēji piedāvājums attiecināts tikai uz koalīcijas partneriem, bet netiek izslēgta iespēja vēlāk blokam piesaistīt arī citus domubiedrus, piemēram, Latvijas Reģionu apvienību (LRA). Potenciālie partneri gan īpaši necer, ka šāds bloks taps, un gatavojas startam saviem spēkiem. “Sadarbība, protams, ir vēlama, bet, ja valdošās centriskās partijas nespēj vienoties, tad nekas cits neatliek kā iet pašiem. LRA pārstāvju sapulce jau lēmusi, ka pašvaldībās kandidēsim patstāvīgi,” teica LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, kurš neoficiāli minēts kā viens no iespējamajiem apvienotā saraksta līderiem. Viņš pats noliedza, ka gatavotos kandidēt uz Rīgas domi: “Mans darbs ir LRA Saeimas frakcijas vadīšana.”
Jau kopš 2013. gada līdzīgs sadarbības līgums ir spēkā starp NA un “Vienotības” frakcijām Rīgas domē. Abu partiju pārstāvji līdzšinējo sadarbību vērtē pozitīvi – deputāti saskaņo viedokļus pirms domes un komiteju sēdēm, kopīgiem spēkiem vairākas reizes sasaukuši ārkārtas sēdes, kas atsevišķai frakcijai nebūtu pa spēkam. “Diemžēl arī ar to ir par maz. Pašreiz domē valdošie spēki mūsu vēlētāju viedokli nevēlas pat uzklausīt, kur nu vēl ņemt vērā. Ja vēlamies beidzot šo iesīkstējušo darba stilu mainīt, tad jārīkojas kopīgi, nevis savstarpēji jākonkurē,” uzskata O. Pulks. Viņaprāt, pieņemams būtu arī NA piedāvātais kompromiss kandidēt kā trim atsevišķiem spēkiem, bet jau iepriekš noslēgt līgumu par sadarbību pēc vēlēšanām. Turpretim ZZS šādu līgumu parakstīt nevēlas, jo tajā minētās lietas, partijas Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa vārdiem sakot, ir “pašas par sevi saprotamas un pilnīgi lieki tās atkārtot vēlreiz”.
