Plāns ir, vakcīnu nav…Liepājā jau gatavo potēšanās sarakstu, Valkā iedzīvotāji cenšas mēru atrunāt no vakcinēšanās 2
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka ir pusotra nedēļa laika, lai mūsu valsts varētu sagatavoties masveida vakcinācijai, kas tiks organizēta centralizēti. Vakar valdības pieņemtajā Covid-19 vakcinācijas plānā ir izvirzīts mērķis līdz vasaras beigām savakcinēt 1,2 miljonus valsts iedzīvotāju, kas vecāki par 16 gadiem, bet ar piebildi – ja būs vakcīnas.
Latvija ir pieteikusies uz piecu ražotāju: “BioNTech/Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca”, “Johnson&Johnson” un “CureVac” izstrādātajām vakcīnām. Kopumā pasūtīto vakcīnu apjoms – 5 297 432 devas – ir ar lielu rezervi, lai nodrošinātu iespēju vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Ja vakcīnas paliktu pāri, tās atdotu valstīm, kurām to trūkst.
Līdz šim Latvija saņēmusi divu ražotāju vakcīnas – ar aizvadītā gada decembrī un šogad janvārī piegādātajām 30 225 “BioNTech/Pfizer” un 1200 “Moderna” vakcīnu devām ir sapotēta daļa mediķu un paralēli sākta farmaceitu un medicīnas studentu vakcinācija.
Pagaidām vakcinācijas process ir pārtraukts līdz brīdim, kad Latvijai tiks piegādātas “Moderna” vakcīnu krava, lai mediķi varētu saņemt otro poti, kā arī tiek gaidītas “AstraZeneca” vakcīnas (Eiropas Zāļu aģentūra gan tās vēl nav reģistrējusi lietošanai Eiropas Savienībā).
Veselības ministrs D. Pavļuts prognozē, ka vakcinācijas process ar pilnu jaudu varētu atsākties pavasara beigās. Pirmais mēnesis, kad Latviju varētu sasniegt “bagātīgs” vakcīnu daudzums, esot aprīlis, vakar teica ministrs.
Pavļuts Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā videokonferencē šonedēļ pastāstīja, ka pāris nedēļu laikā tikšot izveidots specializēts IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai. Elektroniskajā sistēmā iekļaus personas, kas vēlas potēties, arī prioritārās grupas, vakcinācijas vietu, kā arī katras personas kontaktinformāciju.
Vakcinējamo cilvēku sarakstu veidos ģimenes ārsti, ārstniecības iestādes, kā arī pašvaldības, darba vietas un citas organizācijas. Piemēram, cilvēks, kurš atrodas riska grupā, saņems uzaicinājumu reģistrēties vakcinācijai pie ģimenes ārsta vai citā vakcinācijas vietā. Sistēma noteiks, cikos un kurā vietā cilvēkam ir jāierodas vakcinēties. Tikšot izraudzīts dzīvesvietai tuvākais vakcinācijas punkts.
Vienotais vakcinācijas saraksts tiks izmantots iestāžu un organizāciju informēšanai par plānotajām izbraukuma vakcinācijām. Atbilstoši norādītajai kontaktinformācijai iedzīvotāji saņems atgādinājumu par nozīmēto vakcināciju vai otrās vakcīnas saņemšanas laiku un vietu.
Veselības ministrija (VM), janvārī aptaujājot 1264 valstī reģistrētās ģimenes ārstu prakses, noskaidroja, ka 562 ārsti ir ar mieru vakcinēt savus pacientus pret kovidu.
“Tiks izstrādāts vienotais kalendārs, kurā ģimenes ārsti, kas ir ieinteresēti vakcinēt, noziņos laika periodus pa dienām, kuros viņi var vakcinēt. Ģimenes ārsti iesniegs mums to pacientu sarakstus, kuri pieteikušies potēties, mēs viņus iekļausim rindā, un tad ar elektroniskās sistēmas palīdzību tiks apziņoti tie cilvēki, kuriem jāierodas vakcinēties. Ģimenes ārstiem tas nebūs jādara,” skaidroja Pavļuts.
Nacionālais veselības dienests (NVD) jau esot aprēķinājis, ka ģimenes ārstam par ieduršanu plecā vienam savam pacientam tikšot maksāts no 6 līdz 9 eiro. Vakcinēšanas procesam tikšot piesaistīti arī tie ģimenes ārsti, kuriem nav līguma ar NVD.
Par vienoto vakcinācijas procesu atbildēs Vakcinācijas projekta birojs, tajā skaitā par vakcinēšanas vietu izveidi, vakcīnu piegādi, rindas veidošanu un sabiedrības informēšanu. “Vakcinācijas štābam ir jāizveido tāda vakcinācijas jauda, lai nedēļā varētu savakcinēt 100 tūkstošus iedzīvotāju,” sacīja Pavļuts.
Liepāja jau veido sarakstu
Pašvaldību vadītāji skubina ministriju, ka tai ir jābūt elastīgākai un ka nevajadzētu gaidīt, kamēr tiek sasniegts ministrijas izvirzītais rādītājs, cik daudz mediķu un pansionātu iemītnieku ir jāsapotē pret kovidu, lai varētu atļaut vakcinēties nākamajām plānā iezīmētajām grupām.
“Ja mēs gaidīsim, kad katra prioritārā grupa novakcinēsies līdz zināmam procentam, tas būs smagnēji. Droši vajadzētu sākt ar tiem, kuri vēlas, kuri jau ir izlēmuši. Jo ātrāk to darīs, jo ātrāk neizlēmusī iedzīvotāju daļa nosvērsies par labu vakcīnai, un vakcinēšanās process, iespējams, noritēs ātrāk,” uzskata Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
Liepāja jau esot sākusi veidot to cilvēku sarakstu, kuri vēlas potēties. Apkopotā informācija liecinot, ka to darīt piekrituši aptuveni 15–30% iedzīvotāju, līdzīga daļa esot to, kas kategoriski atsakoties, bet pārējie lēmumu vēl neesot pieņēmuši un ir nogaidošā pozīcijā. Pašvaldība uzrunājusi 47 ģimenes ārstus, no kuriem 30 esot ar mieru piedalīties vakcinācijas procesā.
Iesaistīs aptiekas
Vienotajā valsts vakcinācijas plānā ir paredzēts iesaistīt arī tās aptiekas, kurās ir atsevišķa telpa vai nodalīta vieta vakcinācijas procedūras veikšanai. Interesi izveidot 30 masu vakcinācijas punktus esot izrādījušas aptiekas, kas atrodas tirdzniecības centros.
Farmaceiti un viņu asistenti varēšot brīvprātīgi iesaistīties vakcinācijā, bet tikai ārstniecības personas uzraudzībā. VM patlaban izstrādā normatīvo aktu grozījumus un sastāda mācību plānu, lai vakcināciju varētu veikt arī speciāli apmācīti farmaceiti.
Politiķi kā paraugi?
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pastāstīja, ka iedzīvotāji viņam regulāri vaicājot, vai viņš tiešām grasoties vakcinēties? “No saviem iedzīvotājiem bieži dzirdu, ka vakcīna ir slikta un ka man nevajadzētu potēties. Tāpēc stāsts par politiķu, ne tikai pašvaldību vadītāju, vakcināciju, ir ļoti svarīgs.
Īpaši, lai pārliecinātu sociālo aprūpes centru iemītniekus, jo viņiem pašvaldības vadītājs ir ļoti cienījams cilvēks. Būtu jāizdomā variants, kā atpazīstami viedokļu līderi, kuri ir ar mieru šo piemēru rādīt, to publiski varētu izdarīt,” rosināja Krauklis.
Bet Pavļuts norādīja, ka šis jautājums neesot dienas kārtībā. “Premjers ir ar mieru vakcinēties, arī es esmu gatavs kaut vai tūlīt, bet liela sabiedrības daļa mums pārmetīs, ka mēs nelietīgi izmantojam savas privilēģijas. Savukārt otra sabiedrības daļa saka: nu parādiet, parādiet, ka paši esat gatavi vakcinēties! Mums saprātīgi jābalansē starp abiem šiem viedokļiem,” atzina Pavļuts.
