Cik ilgi saglabājas imunitāte? Ko darīt, ja pēc vakcīnas jūtas slikti? Atbild Veselības ministrija 53
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Veselības ministrija ar jaunizveidoto Vakcinācijas projekta biroju beidzot vieš lielāku skaidrību par vakcinācijas kārtību un laiku. Līdz vasaras beigām vakcinēšot 70% pieaugušo. Ko līdz termiņi, ja nav skaidrības par piegādi.
Ar jau rezervētajām pietiktu ap 2,6 miljoniem Latvijas iedzīvotāju, plānots iegādāties vēl nepilnu miljonu devu, taču ražotāji sāk šūpot piegādes termiņus.
Nav daudz iespēju viņus ietekmēt, atliek ievērot drošības noteikumus un gatavoties potei.
Veselības ministrija sniedz atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem.
Pārsteidz daudzu mediķu nevēlēšanās vakcinēties – kā to skaidrojat?
Vakcinācijas projekta birojs strādās pie tā, lai mediķiem papildus esošajai informācijai būtu iespēja pārliecināties par vakcīnu drošumu, efektivitāti un kvalitāti. Mūsu mediķi ir tie, kuru domās un redzējumā ieklausās arī iedzīvotāji.
Katram ir savi apsvērumi, kāpēc vakcinēties vai ne, tajā pašā laikā tā ir mūsu kolektīvā atbildība nodrošināt, lai sabiedrības veselības ziņā trauslākā daļa tiktu pasargāta – tie ir mūsu vecāki un vecvecāki, cilvēki ar hroniskām kaitēm.
Vai piemēri ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs par vīrusa izplatīšanos inficēta personāla un klientu dēļ neliek domāt par obligātu vakcināciju?
Nē, vakcinēšana Latvijā ir un paliks brīvprātīga.
Izņemot Latvijas armiju. Daudziem ir neuzticība pret “AstraZeneca” vakcīnu. Vai viņu bažas ir pamatotas?
Vakcīnas “AstraZeneca” klīniskajos pētījumos piedalījās 24 tūkstoši cilvēku, vakcīna ir uzrādījusi aptuveni 60% efektivitāti, kas ir augsts rādītājs starp vakcīnām. Jāuzsver, visas reģistrētās vakcīnas ir pārbaudītas, ka tās ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas.
Vai cilvēki varēs izvēlēties vakcīnas ražotāju?
Cilvēki varēs izvēlēties vakcinācijas laiku un vietu. Kamēr vakcīnas ir pieejamas ierobežotā daudzumā visā pasaulē, nav iespējams izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt.
Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot cilvēka veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u.c. aspektus.
Vai Latvija ņems vērā norvēģu pieredzi, kad pēc vakcinācijas īsā laikā nomira 33 veci cilvēki?
Aizvadītajā nedēļā Pasaules veselības organizācija sadarbībā ar Eiropas Zāļu aģentūru un Upsalas monitoringa centru veikusi izvērtējumu par Norvēģijā saņemtajiem blakusparādību ziņojumiem un secinājusi, ka vakcīnas pret Covid-19 nav izraisījušas vai kā citādi veicinājušas nāvi personām virs 85 gadu vecuma ar ļoti vāju veselību.
Līdz ar to Eiropas Savienībā (ES), tostarp arī Latvijā, netiek mainītas rekomendācijas vecāka gadagājuma cilvēku vakcinācijai.
Vienlaikus jāmin, ka Norvēģijā un dažās citās ES valstīs, uzsākot plašu vakcināciju pret Covid-19, kā prioritārās grupas tiek vakcinēti gados vecāki cilvēki. Piemēram, Norvēģijā tiek vakcinēti arī gados veci cilvēki ļoti smagā veselības stāvoklī.
Vakcinācija pret Covid-19 nemazinās citu iemeslu izraisītu mirstību. Jebkuras masu vakcinācijas laikā, kad tiek vakcinēti vairāki miljoni cilvēku, var tikt novēroti nāves gadījumi, arī neilgi pēc vakcinācijas. Tomēr tas nenozīmē, ka šo cilvēku nāvi noteikti izraisījusi vakcīna.
Kādas ir tipiskākās blaknes?
Svarīgi nošķirt, ka blaknes var būt būtiskas un mazāk būtiskas. Blaknes uzskata par būtiskām, ja tās ir dzīvībai bīstamas, rada nepieciešamību cilvēku hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju, izraisa paliekošu vai būtisku darbnespēju vai invaliditāti, taču tā notiek ārkārtīgi reti.
Parasti sastopamies ar nebūtiskām blaknēm, ko sauc arī par vakcīnizraisītām reakcijām. Tās var parādīties jebkuram cilvēkam, jebkurā vecumā, pēc jebkuras vienas vai vairāku vakcīnu saņemšanas.
Sagaidāmas un paredzētas mazāk būtiskas vakcīnu blaknes:
* vispārzināmas reakcijas pēc vakcinācijas – apsārtums, pietūkums, sāpes vakcīnas injekcijas vietā. Apsārtums un pietūkums var izplesties pat līdz tuvākajām locītavām (rokā – no pleca līdz elkonim; kājā – no augšstilba līdz ceļa locītavai).
Šīs lokālās reakcijas parasti parādās pāris stundu laikā pēc injekcijas, ir viegli noritošas un pašlimitējošas (izzūd pašas no sevis).
Lai gan bieži tās uzskata par t.s. hipersensitivitātes reakcijām, tām nav alerģiskas izcelsmes, bet gan ir augstu antigēna titru vai tiešas vakcīnas komponentu ietekmes radītas, un šādu reakciju smagas izpausmes dēļ nav aizlieguma saņemt turpmākās vakcīnas devas vai citas vakcīnas, kas satur tos pašus antigēnus;
* vispārēji jeb sistēmiski traucējumi – drudzis, nogurums, slikta pašsajūta, reibonis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana. Parasti šie simptomi izzūd dažu dienu (vienas līdz trīs) laikā un ārstēšana nav nepieciešama.
Par katras konkrētās vakcīnas blaknēm informācija tiek publiskota uzreiz pēc vakcīnas reģistrēšanas Eiropā.
Ko cilvēkiem darīt, ja pēc vakcīnas jūtas slikti?
Jāvēršas pie sava ārsta. Gan ārsts vai farmaceits, gan pacients var ziņot par konstatētām zāļu, to vidū arī vakcīnu, izraisītām blaknēm Zāļu valsts aģentūrai.
Cik ilgi saglabājas imunitāte?
SARS CoV-2 vīruss ir jauns, un pagaidām vēl ir maz datu par imunitāti, kas cilvēkam rodas pēc inficēšanās ar šo vīrusu. Tāpat pašlaik nav pietiekamu zināšanu par to, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte, un to, vai ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanai pret Covid-19 periodiski vajadzēs vakcinēties vēlreiz.
Ilgtermiņa pētījumu dati par imunoģenētiku un vakcīnu iedarbību sniegs nepieciešamo informāciju, lai pieņemtu lēmumus par turpmākajiem vakcinācijas plāniem.
Vai vakcīna pasargās arī pret Covid-19 mutācijas formām?
Vīrusi mutācijas rezultātā mēdz mainīties un pielāgoties ārējās vides iedarbībai, proti, mainās to uzbūves ģenētiskais materiāls. Mutēšana var notikt dažādās vīrusu attīstības pakāpēs, un parasti tā neietekmē vakcīnas iedarbības kvalitāti.
Dažas vakcīnas ir efektīvas cīņā ar vīrusu vairāku gadu desmitu garumā pēc to izstrādes un nodrošina ilglaicīgu aizsardzību, piemēram, vakcīnas pret masalām un masaliņām, poliomielītu. Savukārt tādu infekciju kā, piemēram, gripas, vīrusa celmi mainās tik bieži un tādā pakāpē, ka ik gadu vakcīna jāpielāgo jaunajiem vīrusa cirkulējošiem celmiem un jāvakcinējas, lai nodrošinātu aizsardzību pret jauno vīrusa celmu un tipu.
Gan Covid-19 vakcīnu pētnieki, gan atbildīgās reglamentējošās institūcijas arī turpmāk sekos līdzi un vērtēs, vai koronavīruss SARS-CoV-2 mainās laika gaitā un, ja mainās, cik ļoti vakcīnas pasargā cilvēkus no jaunajiem šī vīrusa veidiem.
Vai iespējama vakcīnas iejaukšanās cilvēka gēnu darbībā?
Vakcīna neietekmē DNS (dezoksiribonukleīnskābe). DNS ir kā instrukciju grāmata par visu mūsu organisma darbību, bet RNS (ribonukleīnskābe) ir darbarīks, ar ko šīs instrukcijas izpildīt, DNS var nodot informāciju mūsu RNS, bet tas nevar notikt otrādi – ar vakcīnu cilvēkā injicēts RNS nenonāk šūnas kodolā, tāpēc šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas.
Vai ir lielāka skaidrība, kā radies Covid-19? No sikspārņiem vai citiem kustoņiem, vai cilvēka roku radīts un tīši vai netīši nokļuvis brīvībā?
Covid-19 infekcijas avots pagaidām nav zināms, iespējams, ka tā arī ir zoonoze, jo daļa saslimušo bija saistīti ar Uhaņas Dienvidķīnas jūras produktu un dzīvnieku tirgu.
