Foto: AFP/Scanpix/LETA

Plānotie grozījumi Darba likumā ir klajš mēģinājums mazināt darbinieku un arodbiedrību tiesības, uzskata LBAS 27

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ieskatā, plānotie grozījumi Darba likumā ir klajš mēģinājums mazināt darbinieku un arodbiedrību tiesības, aģentūru LETA informēja LBAS pārstāve Sanita Birkenfelde.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Pēc LBAS paustā, patlaban ir izstrādāts un tiek virzīts apjomīgs likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. LBAS ir iebildusi vairākām tajā paredzētajām tiesību normu izmaiņām.

Kā skaidroja LBAS, plānotie grozījumi, kas paredz, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā ne ilgāk kā vienu gadu, būtiski samazina darba koplīgumu nozīmi un aizskar darbinieku tiesības. Turklāt ar piedāvātajiem grozījumiem sociālajiem partneriem tiek atņemtas tiesības vienoties, tā vietā norādot konkrētu darba koplīguma spēkā esamības termiņu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Patlaban Darba likums nosaka, ka pēc darba koplīguma izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās laikam, ja puses nav vienojušās citādi. Darba koplīgums ir dokuments, ar kura palīdzību arodbiedrība un darba devējs vienojas par darbinieku tiesiskā stāvokļa, tiesību un garantiju uzlabošanu.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja uzsver, ka šādas izmaiņas likumā nevis veicinās sociālo dialogu, bet tieši otrādi – padarīs to par nevajadzīgu. Viņasprāt, ja šie grozījumi tiks pieņemti, darba devējiem vairs nebūs intereses vienoties ar arodbiedrībām, jo pēc noteiktā termiņa notecēšanas darba koplīgums neatgriezeniski zaudēs savu spēku. Tas nozīmē, ka tiks samazināts ne tikai darbinieku kopējais aizsardzības līmenis, bet mazināta arī arodbiedrību loma un sociālā dialoga nozīme sabiedrībā, norādīja Oškāja.

Līdztekus LBAS ir pret grozījumos plānoto atlīdzības par dīkstāvi samazinājumu no 100% uz 70%. LBAS uzskata, ka jebkādas atkāpes no šobrīd spēkā esošā normatīvā regulējuma ir pieļaujamas tikai darba koplīgumos, kas noslēgtas ar darbinieku arodbiedrību, nepasliktinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni.

Tāpat LBAS neatbalsta summētā darba laika pārskata perioda pagarināšanu darba līgumos no trīs līdz četriem mēnešiem, jo tas pasliktinās darbinieku tiesisko stāvokli. Pēc LBAS paustā, darba devējiem ir iespēja darba koplīgumos vienoties ar arodbiedrībām par četru mēnešu pārskata periodu.

LBAS norāda, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmē un starptautiskajos dokumentos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem vairot arodbiedrību lomu, veicināt sociālo dialogu un darba koplīgumu slēgšanu.

LBAS aicina valdību nepieņemt darba tiesību normu izmaiņas, kas pasliktina darbinieku tiesības, un par tām sākt diskusijas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.