Plānotais lielveikalu sods: vai par pārcenotajiem griķiem mums beigās nebūs jāmaksā vēl dubultā? 0
Pārtikas cenas turpina strauji augt, un tas satrauc daudzus. “Konkurences padomei jau tagad šie gadījumi ir jāizmeklē, piemēram, tiem pašiem griķiem ir šobrīd 250% cenas pieaugums, vai tas ir adekvāts? Es domāju, ka nē, jo šāds uzcenojums ir visos lielajos veikalu tīklos!” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs (AS).
No šī uzcenojuma pelna veikals, ne ražotājs. “No Viktora Valaiņa pietrūkst plāns, ko mēs darīsim, kā motivēsim, kā ierobežosim, jo šobrīd tikai nosakām, ka veikaliem par negodprātīgu komercpraksi sodu varētu celt līdz 4% no gada apgrozījuma,”
Viņš norāda, ka 4% no gada ienākumiem ir bargs sods, bet lai beigās nesanāk tā, ka pircējiem sanāks maksāt dubultā, lai lielāki veikalu ienākumi un konkrēto sodu varētu nomaksāt.
Jau ziņots, ka tirgotājiem par negodprātīgas prakses īstenošanu plānots palielināt sodu līdz 4% no gada apgrozījuma, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam “Rīta panorāma” sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Viņš norādīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā būtiski pastiprināt tirgus uzraudzības mehānismus, tostarp paredzot, ka tirgotājam varēs piemērot 20 reizes lielāku sodu nekā šobrīd par negodprātīgas komercprakses īstenošanu.
“Latvija ir viena no tām valstīm, kurā sodu politika pret šādiem pārkāpumiem ir viena no visdraudzīgākajām Eiropas Savienībā. Mēs piedāvāsim 20 reizes pacelt sodu – no 0,2% no gada apgrozījuma līdz 4% no gada apgrozījuma,” sacīja ekonomikas ministrs, piebilstot, ka šāds iespējamais sods liks tirgotājiem daudz nopietnāk domāt par to, lai netiktu īstenota negodprātīga komercprakse.
Valainis atzīmēja, ka ir veikti vairāki pētījumi, kas ir apliecinājuši, ka vietējiem pārtikas produktiem tiek piemēroti lielāki uzcenojumi nekā importētajiem produktiem.
“Ja mēs aicinām iedzīvotājus būt patriotiem un izvēlēties vietējo produkciju, tad ir absolūti nepieņemami, ka šiem vietējiem ražojumiem uzliek lielāku uzcenojumu nekā ārvalstu, ievestajiem produktiem,” sacīja Valainis.
Viņš arī norādīja, ka līdz novembra beigām valdībā ir plānots iesniegt pirmo likumu grozījumu paketi, kas paredzēs novērst negodprātīgu attieksmi pret vietējiem pārtikas produktiem.
Tāpat ekonomikas ministrs minēja, ka dažādi mehānismi, lai ierobežotu pārtikas cenas, pastāv arī citās Eiropas Savienības valstīs. “Absolūti lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu pastāv dažādi mehānismi, lai ierobežotu pārtikas cenas. Tas nav nekas unikāls,” teica Valainis.
Jau ziņots, ka Valainis vērtē piecus iespējamos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai, tostarp uzcenojuma griestu noteikšanu ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, zemākās cenas noteikšanu katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu, aizliegumu iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot tās ziedot vai pārdot par samazinātu cenu, kā arī aizliegumu piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm noteikšana, lai stabilizētu patēriņa cenas.
Vienlaikus ministra plāns ietver arī priekšlikumu attiecību līdzsvarošanai un atšķirīgas attieksmes novēršanai starp tirgotājiem un piegādātājiem, ka arī vietējo pārtikas preču īpatsvara pieauguma palielināšanu tirdzniecības vietās.
