Plānojot slimnīcu reformu, VM pārliecinās par speciālistu neefektīvu nodarbināšanu 0
Veicot slimnīcu pārbaudes, lai īstenotu plānoto slimnīcu tīkla reformu, jau šobrīd iezīmējas, ka sākotnējās aizdomas par speciālistu darba nepilnvērtīgu un neefektīvu izmantošanu dažviet ir apstiprinājušās, informēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Slimnīcu pārbaudes plānots pabeigt līdz janvārim, savukārt pašu slimnīcu tīkla reformu, kas paredz slimnīcu iedalījumu “pa līmeņiem” atbilstoši to sniegto pakalpojumu kvalitātei un pieprasījumam, plānots sagatavot līdz 1.aprīlim, sacīja Viņķele.
Kādā slimnīcā speciālists tehniski strādā septiņas dienas nedēļā, bet, balstoties uz pārbaudēs secināto, atklājās, ka speciālists patiesībā nestrādā pēc noteiktā grafika, jo pakalpojumi nav visai pieprasīti. Pārbaudes laikā arī tapa zināms, ka šis darbinieks nereti ierodas darbā “lai izgulētos”.
Citur esot konstatēts, ka noteiktām reģionālajām slimnīcām ir ļoti labas specialitātes. Tāpēc, pēc Viņķeles paustā, reformas rezultātā tiktu arī stiprinātas konkrētu reģionālo slimnīcu efektīvākās nodaļas.
Izklāstot Veselības ministrijas vadmotīvus, Viņķele uzsvēra, ka galvenais jautājums ir – vai visas slimnīcas spēs nodrošināt to, ko “viņas apņemas darīt”. Nepieciešams saprast, vai slimnīcu nodrošinātie pakalpojumi ir pieejami, atbilstoši kvalitātes standartiem un vai tiem ir pieprasījums.
Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, pašlaik vēl norisinās slimnīcu pakalpojumu nodrošinājuma un kvalitātes apzināšana, ministre norādīja, ka pašreizējais plāns ir “līdz janvārim izbraukt visas slimnīcas”. Viņa sacīja, ka izrietošie atzinumi tiktu ieviesti tuvāko piecu gadu laikā.
“Tām izmaiņām ir jābūt labi sagatavotām un pārdomātām,” atzīmēja Viņķele, norādot, ka reformu nozīmīgums pieprasa arī pārdomātu un laikietilpīgu pieeju.
Provizoriski komentējot no reformas izrietošo, Viņķele sacīja, ka visvairāk tiks ietekmēti slimnīcu sniegtie diennakts pakalpojumi.
Lai gan pagaidām ministrijā nemin par konkrētām slimnīcām, jau pašlaik ir konstatēts, ka konkrētos gadījumos mainīsies sniegto pakalpojumu klāsts.
Komentējot potenciālās bažas par slimnīcu slēgšanu, Viņķele arī pēc ministrijas pārstāvju slimnīcu apmeklējumiem akcentēja nostāju, ka “reģionu slimnīcu skaits visdrīzāk nemainīsies – mainīsies tas, ko tajās slimnīcās dara”.
Slimnīcu sistēmas optimizācijā tiek iezīmēti pieci līmeņi, kuri kategoriskā veidā tiktu noteikti pēc sniegto pakalpojumu kvalitātes, sarežģītības, kā arī konkrētās slimnīcas reģionālās nozīmes. Ieceres pamatā, augstākajā līmenī būs “trīs universitāšu slimnīcas”, kam sekos “trīs reģionālo centru slimnīcas”, savukārt pārējās slimnīcas būs atbilstoši pakārtotas pēc minētajiem kritērijiem, pavēstīja ministre.
Komentējot slimnīcu un nozares atsaucību, viņa piebilda, ka pašas slimnīcas arī apzinās, ka ir konkrēti pakalpojumi, kuri vairs netiks nodrošināti, vai arī netiks nodrošināti visu diennakti.
Tomēr ministrijā izskata visas potenciālās izmaiņas, kas varētu izrietēt no šiem grozījumiem. Tāpēc arī ir svarīgi ņemt vērā potenciālos riskus no infrastruktūras viedokļa. Ministre norādīja, ka šeit primāri ir jāspriež par diennakts režīmā sniegtajiem pakalpojumiem.
Šajā ziņā pašlaik tiek izvērtēti divi potenciālie rīcības virzieni – viens, kas ietvertu pārdomātu neatliekamās medicīniskās palīdzības tīkla optimizāciju, lai reģionos netiktu ietekmēta konkrēta veida pakalpojumu pieejamība un, otrs, lai gan vēl ieceres līmenī, ietvertu apmaksāta transporta nodrošināšanu nokļūšanai uz ārstniecības iestādi un atpakaļ – šajā gadījumā arī tiktu iesaistītas pašvaldības, piebilda Viņķele.
Savukārt, runājot par universitāšu slimnīcu nozīmi pēc slimnīcu tīkla reformām, Viņķele norādīja, ka piektā līmeņa slimnīcām, proti, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcai un Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcai būšot īpaša loma slimnīcu tīklā.
“Šīs slimnīcas strādās ne vien kā iestādes, kuras sniedz vissarežģītākā veida pakalpojumus Latvijā, bet tām arī būs metodiska funkcija,” sacīja Viņķele.
Pēc slimnīcu tīkla optimizācijas universitātes slimnīcām būs arī “metodiska funkcija” – tās pārraudzīs pārējās slimnīcas, konsultējot tās un veicinot pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.
Ministrija jau tagad strādā pie attiecīgu likuma grozījumu virzīšanas tālākai izskatīšanai.
Jau ziņots, ka uz pārbaužu pamata ministrija līdz gada beigām iesniegs priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos. Slimnīcu restrukturizācijas rezultātā pieejamais finansējums primāri tiks novirzīts konkrētā reģiona ambulatorajiem pakalpojumiem, kā arī daļu finansējuma varēs novirzīt tuvākajām augstāka līmeņa slimnīcām.
Tāpat VM plāno sākt diskusiju ar slimnīcām un to kapitāldaļu turētājiem – pašvaldībām – par nepieciešamajām izmaiņām slimnīcu darbībā, tostarp par iespējamo valsts līdzdalības iegūšanu stratēģiski svarīgajās ceturtā līmeņa jeb reģionālajās slimnīcās.
VM pasākumu kopums ārstniecības iestādēm ļaus efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
