Diagnoze – lauksaimnieks. Ērģemes “Lejasciņu” jaunā zemnieka pieredze citādākā saimniekošanā 0
Šā gada “Sējēja” balvu nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks 2017” ieguva 24 gadus vecais lauksaimnieks Kristaps Sula. Valkas novada Ērģemes pagastā viņš vada zemnieku saimniecību “Lejasciņi”, ko pirms pāris gadiem pārņēma no vectēva Viļa Jansona. “”Sējēja” balvu uztveru kā pateicību maniem vecvecākiem. Paldies viņiem par to, ka jau no pašas bērnības uzticējās un ļāva darboties,” atklāj jaunais zemnieks.
Intensīvā saimniecība ar bioloģisko domāšanu
“Brauciet vien uz priekšu. Redzēsiet jaunuzbūvēto kalti, tiekamies tur!” aicina jaunais saimnieks Kristaps. Ja ne pašiem savas kaltes, šoruden klātos pavisam grūti. Tā ir automatizēta un aprīkota ar modernām tehnoloģijām, tādēļ tās vadībai nav nepieciešama strādnieku brigāde. Kalti apkalpo viens cilvēks.
“Lejasciņu” laukos joprojām liels mitrums un dubļi “līdz ausīm”. Tādēļ Kristaps norāda: “Brauksim uz viesu namu, bet ar manu mašīnu. Bez liela auto šeit nekur.”
“Lejasciņi” pievērsušies divām pamatīgām nozarēm – graudu audzēšanai un mežsaimniecībai.
“Audzējam visdažādākos graudaugus 406 hektāru platībā – kviešus, miežus, auzas. Arī griķus un pelēkos zirņus. Kopjam aptuveni 150 ha meža. Nākotnē plānojam specializēties sēklkopībā. Tas būs liels un skrupulozs darbs, bet arī peļņa labāka. Kamēr esmu jauns un entuziasma pilns, ir jādarbojas. Mūsu saimniecības moto: precizitāte un kvalitāte. Mēs sevi saucam par intensīvo saimniecību ar bioloģisko domāšanu. Strādājam tā, lai sirdsapziņa būtu tīra. Var jau mānīt cilvēkus un gūt labumu tikai sev, bet, domājot ilgtermiņā, – vai ir tā vērts? Es gūstu gandarījumu no labi padarīta darba. Vārdu savienojumi “citu čakarēšana” un “paviršs darbs” man ir sveši,” savu saimniekošanas filozofiju atklāj jaunais saimnieks.
Tāpat kā citviet Latvijā, arī “Lejasciņos” šis gads bijis pārbaudījumiem pilns, tomēr saimniecības vadītājs par to ne mirkli negaužas.
“Protams, viegli nebija. Pirmo reizi bija tā, ka augustā uz lauka tikām vien sešas dienas. Tajā laikā gulējām maz, paspējām trīsarpus dienu laikā apsēt ziemāju platības. Labi, ka mums ir labi komplektēta tehnika un arī pretimnākoši sadarbības partneri. Šogad bija rekordraža, vien iegrieza sliktā kvalitāte. Jūlija beigās šķita – nu tik būs lielais džekpots. Taču augusta beigās ilūzijas sabruka. Nenokulti šogad palika 35 ha. Tomēr viss ir kārtībā, jo lielais apjoms kompensē slikto kvalitāti. Galu galā vienmēr jau ir nākamais gads un iespēja mēģināt atkal. Nedrīkst apturēt attīstību, ir jāizdomā veids, kā pilnveidoties. Ir arī pluss – šis gads parādīja vājās vietas saimniecībā. Tas ļāva izanalizēt un saprast, kā rīkoties turpmāk.”
Ģimenes veidošanai lauki nav šķērslis
“Jau studiju laikā sapratu, ka pilsēta man neiet pie sirds. Man patīk dzīvot laukos. Te ir mana vieta. Izej ārā un jūties brīvi. Neviens neierobežo. Protams, dzīvot dzīvoklī ir vieglāk. Māja prasa darbu, bet tas ir tā vērts. Klusums, svaigs gaiss, daba, dzīvnieki visapkārt. Tas ir patīkami,” teic Kristaps.
Jaunais saimnieks ir azartisks. Brīvajā laikā aizraujas ar medībām un motosportu. Ceļo gan pa Latviju, gan brauc uz ārvalstīm.
“Plānoju savu laiku tā, lai sanāktu arī atpūsties. Man patīk slēpot, katru gadu braucam uz lielākiem kalniem. Arī šogad plānojam, tik vēl neesam izdomājuši, uz kurieni. Vasarā sanāk apmeklēt arī dažādus festivālus. Nav tā, ka laukos dzīve ir garlaicīga un te ir tikai darbs. Nedrīkst sevi apzagt – ir jāizplāno tā, lai atrastos laiks arī vaļaspriekiem.”
Domājot par ģimenes veidošanu laukos, jaunietis ir pārliecināts, ka tā nav problēma. “Lai gan šobrīd neesmu pastāvīgas attiecībās, uzskatu, ka lauki nav šķērslis. Te ir jārunā par interesēm, vēlmēm, ambīcijām. Galvenais, lai ir saskaņa savā starpā. Otram cilvēkam nav jādara tas, kas man. Meitenei ir iespēja nodarboties ar sev interesējošo jomu, lauksaimniecība tomēr vairāk ir vīriešu darbs.”
Jokojot jautāju, vai draugi puisi nav pieteikuši šovam “Saimnieks meklē sievu”. Sirsnīgi smejoties, viņš atteic: “Man šo jautājumu jau tik daudzi ir uzdevuši. Nē, ja arī kāds pieteiktu, tajā nepiedalītos. Tas nav man.”
Šī gada glābiņš – pašiem sava kalte
Pavisam noteikti viens no “Lejasciņu” lepnumiem ir jaunuzceltā kalte, kas būvēta par Eiropas Savienības projekta naudu. “Kalte celta pēc Somijas projekta. Latvijā šāda tipa kaltēšanas iekārtas citviet nav. Arī Baltijā tas ir retums. Būvēta tā, lai būtu maksimāli ērti lietot un kopt. Arī jauda ir pietiekama. Plānojam specializēties sēklkopībā, tādēļ būtiski nodrošināt, lai graudu plūsmas savā starpā nesajauktos. Jauno tehnoloģiju izmantošana garantē precizitāti, tajā pašā laikā samazinot izdevumus. Sākumā, protams, jārēķinās ar investīcijām, tomēr ilgtermiņā tas atmaksājas.”
Lai saimniecība gūtu izaugsmi, “Lejasciņi” mērķtiecīgi virzās uz apsaimniekojamo platību palielināšanu. Tāpat arī izmanto jaunākās tehnoloģijas, kas mūsdienās sniedz lielas priekšrocības. “Redzu, ka mana vecuma jaunieši laukos atgriežas. Ar savu darbu vēlos pierādīt, ka arī mēs varam. Vajag tikai uzdrīkstēties. Tāpēc esmu optimistiski noskaņots un droši varu teikt, ka par mums, jaunajiem, vēl daudz dzirdēs. Mums ir idejas, vīzija, saprašana un arī zināšanas.”
Kristaps ir arī Valkas novada domes deputāts. Tas tādēļ, lai būtu lietas kursā un varētu ietekmēt procesus, kas ir svarīgi viņa nozarei. “Man nav kauns cīnīties par savu taisnību. Pateikt, ja neesmu ar kaut ko mierā. Uzskatu, ka ar klusēšanu neko nevar panākt.”
Brāļi un tajā pašā laikā labākie draugi
“Cilvēki man nereti jautā, kādēļ tik jauns cilvēks izvēlas lauksaimniecību. Tādēļ, ka, strādājot šajā nozarē, divu vienādu dienu nav. Lauksaimniecība – tā ir diagnoze. Mūžīgā laimes spēle, kas padara dzīvi aizraujošu. Smejoties saku, ka spēļu zālēs ir iespēja apstāties un pateikt: “Stop!” Mūsu nozarē – ne. Te ir jāiet līdz galam. Šis nav darbs no astoņiem līdz pieciem, tas ir grūti, bet tajā pašā laikā ļoti interesanti. Man patīk, ka notiek attīstība un informācija nemitīgi mainās. Lauksaimniecība nesaistās tikai ar graudiem, šī nozare ietver daudzas citas jomas, piemēram, modernās tehnoloģijas, sēklu ģenētiku, būvniecību utt.”
Sākums, kad Kristaps pārņēma saimniecību, nav bijis viegls. Vajadzēja sevi pierādīt. “Opis reizēm iebilda, vēlējās, lai rīkojos pēc viņa prāta. Kad gan ar finansēm, gan ar skatu uz lauka parādīju, ka ir iespējams saimniekot arī citādi, viņš pierada. Protams, uzklausu padomu, mācos no viņa pieredzes arī tagad. Bērnībā man ļoti patika tehnika un praktiskais darbs. Biju kautrīgs, tādēļ nenāca ne prātā, ka kādreiz būšu vadītājs. Te lieliski iederas teiciens – nekad nesaki nekad. Jau no mazotnes ģimene mani iesaistīja darbos. Es noķēru azartu, un tas man iepatikās. Esmu pieradis būt darbībā, tādēļ mierā nosēdēt nevaru nemaz.”
Kristaps uzsver, ka ģimene viņa dzīvē ieņem būtisku lomu, jo viens nekad nav karotājs. Savs laiks ir jārēķina, jāiemācās gan nopelnīt, gan arī atpūsties. Tādēļ vajadzīga palīdzība no malas, ir jāmāk paļauties uz citiem. Ne velti “Lejasciņu” saimniekošanā piedalās visi – vecāki, vecvecāki un arī jaunākais brālis Ģirts, kurš šobrīd studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) inženiera zinības. “Arī es absolvēju šo universitāti. Esmu agronoms, kas specializējies lauksaimniecības uzņēmumu vadībā. Brālis ir ļoti labs komandas vadītājs. Viņam padodas darbs ar cilvēkiem, organizatoriskās lietas. Savukārt man – skaitļi un stratēģiskā plānošana. Mēs esam lieliska komanda. Brāļi un tajā pašā laikā labākie draugi.”
Veiksmes formula
Starts
2015. gadā pārņem z/s “Lejasciņi” un absolvē Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
Attīstība
2015. gadā nopērk traktoru ar frontālo iekrāvēju.
2016. gadā sāk būvēt kalti.
2016. gadā nopērk minerālmēslu kaisītāju, kas ir aprīkots ar GPS vadību.
2017. gadā pabeidz kalti.
2017. gadā pārbūvē smidzinātāju.
Perspektīva
Apsaimniekojamo platību palielināšana.
Specializēšanās sēklkopībā.
Jaunāko tehnoloģiju izmantošana.
