Tekstilatkritumu otrā dzīve: no nederīga apģērba par polsterējumu mēbelēm 2
“Eco Baltia grupa” tuvāko divu līdz trīs gadu laikā plāno attīstīt Latvijā tekstilatkritumu mehānisko pārstrādi. Par šādiem plāniem informēja grupas meitas uzņēmums “Eco Baltia vide”, apkopojot pusgadu ilgušā tekstilatkritumu savākšanas pilotprojekta rezultātus.
Iedzīvotāju atsaucība iedrošina
Iedzīvotāju atsaucība, pilotprojekta ietvaros nododot pārstrādei 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila, kā arī pērn augustā veiktā aptauja, kurā 89% respondentu pauduši gatavību nodot apģērbu pārstrādei, ja vien tiktu nodrošināta tāda iespēja, SIA “Eco Baltia vide” ieskatā ir pozitīvi signāli, kas iedrošina uzņēmumu gan izvietot Latvijā vēl papildu mājas tekstila savākšanas konteinerus, gan arī domāt par tekstiliju mehāniskās pārstrādes sākšanu.
“Mehāniskās pārstrādes procesā tekstilizstrādājumi tiek atbrīvoti no pogām un rāvējslēdzējiem, sašķiroti atkarībā no to ķīmiskā sastāva un sasmalcināti,” skaidro “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
“Šo materiālu vēlāk izmanto kā otrreizējo izejvielu, piemēram, dīvānu vai matraču pildījumam u. c.”
Pašlaik SIA “Eco Baltia vide” tekstilatkritumu šķirošanas centrs ir izveidots uzņēmuma telpās Tukumā – teritorijā, kur atrodas arī uzņēmuma riepu pārstrādes līnija.
Viņš arī piebilda, ka pirmā šāda ražošanas līnija tiks veidota Somijā, bet Latvija varētu būt nākamā. Pagaidām mūsu valstī nav neviena tekstilatkritumu pārstrādes uzņēmuma.
Bet Lietuvā un Igaunijā jau tagad ir pieejamas mehāniskās tekstila pārstrādes iespējas.
Vadās pēc ES direktīvas
Lai samazinātu tekstila atkritumu apjomus un veicinātu to savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi, Eiropas Savienības direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana.
Pilotproejkts bijis mēģinājums saprast, cik lielā mērā sabiedrība jau pašlaik ir gatava šīm nākotnes prasībām.
SIA “Eco Baltia vide” un AS “Latvijas Zaļais punkts” tekstilatkritumu savākšanas pilotprojektā no pērnā septembra līdz šā gada februārim dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus.
Tā kā pilotprojekts bijis veiksmīgs, tiek solīts, ka to skaitu divkāršos.
“Ir skaidrs, ka daļa papildu konteineru tiks izvietota Rīgā, taču pašlaik notiek pārrunas arī ar vairāku Latvijas reģionu atkritumu apsaimniekotājiem, tādēļ, iespējams, tekstila savākšanas konteineri būs pieejami arī citur Latvijā,” stāsta Jānis Aizbalts.
Pašlaik modes industrija tiek uzskatīta par vienu no tām, kas rada pasaulē lielāko piesārņojumu. Pēc “Latvijas Zaļā punkta” datiem, Eiropas Savienības tekstilnozares radītais atkritumu apjoms gadā ir vismaz 92 miljoni tonnu.
Ražošanas procesā nozare patērē 80 miljardus kubikmetru ūdens un emitē 1715 miljonus tonnu CO2. Turklāt tekstilizstrādājumu ražošanas procesā tiek izmantotas vismaz 1900 dažādu ķimikāliju.
Tekstiliju un modes aksesuāru otrreizējo pārstrādi apgrūtina tas, ka ražošanā tiek ieviesti aizvien jauni izstrādājumi ar komplicētu sastāvu, kas savukārt padara sarežģītu vai neiespējamu to ķīmisko pārstrādi.
“Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļais punkts” kopīgi veiktā pilotprojekta secinājumos tiek lēsts, ka Latvijā būtu nepieciešams uzstādīt vismaz 833 tekstila šķirošanas konteinerus, kas ir 50 reižu vairāk, nekā pašlaik ir uzņēmuma rīcībā.
44% izmet atkritumos
No pilotprojektā savāktajām 108,5 tonnām tekstila 44% tomēr nokļuvuši atkritumu poligonā. “Eco Baltia vide” pārstāvji to skaidro ar šīs savākto tekstilizstādājumu daļas slikto kvalitāti.
“Šobrīd derīgi pārstrādei pamatā ir dažādi adījumi, dabīgo dūnu segas un spilveni, vilnas izstrādājumi, kā arī kokvilna. No šiem materiālu veidiem visbiežāk tiek veidoti polsterējumi mēbelēm, matračiem, segu, spilvenu pildījumi,” skaidro Jānis Aizbalts.
Pagaidām uzņēmums nodevis pārstrādei tikai 1% pilotprojektā savākto tekstīliju. 34% savākto apģērbu pārdoti uz jaunattīstības valstīm Āzijā un Āfrikā tālākai lietošanai.
“Jāuzsver, ka šobrīd tālākās realizēšanas izmaksas nenosedz pat trešdaļu no mūsu sākotnējām investīcijām 20 konteineru izvietošanā, kas veidoja 45 tūkstošus eiro,” skaidro “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs.
Paturot rezervē 21% pārstrādei savākto tekstilizstrādājumu, uzņēmums gaida tirgus aktivizēšanos, ko šobrīd nenoliedzami ietekmē arī Covid-19 pandēmija.
“H&M” – ar pārliecinošām iestrādnēm
Kopš 2013. gada ar iniciatīvu pieņemt no iedzīvotājiem lietotus tekstilizstrādājumus, kas tālāk tiek atdoti otrreizējai pārstrādei, pasaulē ir pazīstams Zviedrijas uzņēmums “H&M group”.
Arī Latvijas iedzīvotājiem jau daudzus gadus ir iespēja nodot lietotās tekstilijas “H&M” veikalos. “Latvijā šobrīd “H&M” apģērbu vākšanas iniciatīvā ir savākti aptuveni 603 tonnas tekstila preču,” stāsta uzņēmuma pārstāve Sanita Kalniņa.
Ilggadējs “H&M” partneris lietoto apģērbu savākšanā un pārstrādē ir Vācijas uzņēmums “I:CO”.
Šī pieredzējušā nozares dalībnieka dati liecina, ka mūsu jaunpienācējam – “Eco Baltia vide” – ir, kur augt: proti, par otrreiz izmantojamu tiek atzīts daudz lielāks īpatsvars lietoto tekstilizstrādājumu.
“Pēc “I:CO” aprēķiniem, aptuveni 60% tekstilizstrādājumu tiek izmantoti atkārtoti kā otrreizējas lietošanas preces, ap 34% tiek pārstrādāti, un gadījumā, ja iepriekšminētie izmantojuma veidi nav iespējami, tad tekstils tiek izmantots enerģijas ražošanai,” informē Sanita Kalniņa.
Turklāt, kā liecina informācija “I:CO” mājas lapā, tekstilizstrādājumu un aksesuāru šķirošanu “I:CO” veic pēc 350 dažādiem kritērijiem, kamēr “Eco Baltia vide” – pēc 30.
Detalizētāk stāstot par “H&M” pieeju ilgtspējīgai apģērbu ražošanai, Sanita Kalniņa stāsta, kā uzņēmumā “I:CO” tiek šķirots otrreizējai pārstrādei atdotais tekstils.
“Ja drēbes nevar valkāt atkārtoti, tās tiks izmantotas, piemēram, kā tīrīšanas lupatiņas,” skaidro Sanita Kalniņa.
“Daļa savākto tekstiliju tiks pārstrādātas jaunās tekstila šķiedrās. Šādā veidā tiek veikts ieguldījums mūsu ilgtspējīgajos materiālos, kas pārtop par jauniem apģērbiem. 57% no visiem materiāliem, kurus izmantojam, ir pārstrādāti vai iegūti citā ilgtspējīgā veidā.”
