Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: AFP/LETA

Plāno oficiāli aizliegt amonija karbonāta mēslošanas līdzekļu lietošanu 0

Lai gan amonija karbonātu Latvijā pašlaik neizmanto kā mēslošanas līdzekli, turpmāk to būs oficiāli aizliegts darīt, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, lai gan saskaņā ar Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas mēslošanas līdzekļu un substrātu valsts reģistru, amonija karbonātu Latvijā pašlaik neizmanto kā mēslošanas līdzekli, saskaņā ar Eiropas normatīvajiem aktiem Latvijai ir jāpārņem prasība aizliegt šo līdzekļu izmantošanu. Tādēļ turpmāk noteikts aizliegums izmantot amonija karbonāta mēslošanas līdzekļus, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) pienākums kontrolēt minētās prasības īstenošanu.

Tāpat noteikumu projekts paredz prasību lauksaimniekiem, kas apsaimnieko lauksaimniecības zemi īpaši jutīgajā teritorijā, katru gadu līdz 30.novembrim elektroniski iesniegt VAAD kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu par kārtējo gadu, norādot faktiski izmantoto mēslošanas līdzekļu daudzumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Spēkā paliek arī prasība sagatavot katra kultūrauga mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai.

Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoram noteikumu projektā paredzēta iespēja pašam ņemt augšņu paraugus no saimniecībā apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tāpat paredzēts, ka viens augsnes paraugs jāņem no lauka, kas nav lielāks par sešiem hektāriem.

Savukārt uz separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju attieksies tādas pašas iestrādes prasības kā pakaišu kūtsmēsliem, savukārt uz separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju – kā šķidrmēsliem un vircu.

ZM skaidro, ka noteikumu projekts izstrādāts nolūkā samazināt lauksaimniecības izraisītā ūdens, augsnes un gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc pēc to publiskošanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.