Slimnīcas pārprofilē kovida slimnieku ārstēšanai; esot “jāgatavojas sliktākam scenārijam” 11
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ var tikt pārsniegta slimnīcu kapacitāte kovida slimnieku uzņemšanai, proti, bija aprēķināts, ka robežšķirtne ir 1500 gultas, bet līdz 26. oktobrim slimnīcās jau ārstējās 1463 pacienti, katru dienu šim skaitlim palielinoties. Covid-19 slimniekiem kopā patlaban sagatavotas 1617 gultas. Turklāt jāņem vērā, ka, salīdzinot ar iepriekšējo kovida uzliesmojumu, vairāk nekā divreiz ir palielinājies to pacientu skaits, kuri ārstējas intensīvās terapijas nodaļās.
Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga vakar brīdināja valdību, ka “jāgatavojas vēl sliktākam scenārijam”.
Lai novērstu veselības aprūpes kolapsu, visticamāk, 2. novembrī valdība pieņems rīkojumu par mobilizācijas izsludināšanu, lai aicinātu ārpus veselības aprūpes jomas strādājošos mediķus, kā arī tos, kas ir nodarbināti privātās medicīnas sektorā, doties palīgā slimnīcu medicīnas personālam ārstēt kovida un citus akūtos slimniekus. Tādējādi ir plānots piesaistīt ap tūkstoš ārstu un medicīnas māsu. Heiberga skaidroja, ka tikšot izveidots štābs, izsūtītas pavēstes ierasties P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), kā arī septiņās reģionālajās slimnīcās, bet tiem, kas nepakļausies mobilizācijas pavēlei, varot iestāties kriminālatbildība.
Bet patlaban Veselības ministrija (VM) strauji paplašina kovida slimniekiem paredzēto gultu skaitu slimnīcās, lai to kopskaits sasniegtu 2614.
Rīgas pašvaldības ārstniecības iestādei Rīgas 2. slimnīcai, kura ir specializējusies traumatoloģijā un ortopēdijā, ir pilnībā jāpārorientējas uz Covid-19 pacientu uzņemšanu un ārstēšanu un jāpārtrauc līdzšinējā profila slimnieku uzņemšana. Ministrija ir nolēmusi, ka traumu slimnieki tiks vesti uz otru Rīgas pilsētas galu – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, bet pilsētas 2. slimnīcā tikšot iekārtotas 170 gultas (patlaban tur ir 100 gultas) kovida pacientu ārstēšanai, kas izmaksāšot vairāk nekā vienu miljonu eiro. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) jau pirmdien pārtrauca turp vest tos, kuriem nepieciešama steidzama traumatologu palīdzība.
Slimnīcas vadība un mediķi par šādu tik pēkšņu rīcību neesot bijuši informēti, taču NMPD hospitalizācijas plānā, kuru koriģē Nacionālais veselības dienests, jau pirmdien bija norādīts, ka 2. slimnīcā ir jāpārtrauc ierasto ārstniecības pakalpojumu sniegšana, lai varētu nodrošināt Covid-19 pacientu uzņemšanu.
“Tas mums bija diezgan paliels šoks, vēl jo vairāk tādēļ, ka informāciju saņēmām no medijiem. Tagad gaidām, kad sekos rīcība.
Slimnīca ir tieši pakļauta Rīgas pašvaldībai, un tad, kad no Rīgas domes saņemsim rīcības plānu, tad arī pēc tā darbosimies. Skaidrs, ka ir jāiesaistās kovida slimnieku ārstēšanā. Darīsim, ko varēsim! Slimnīca jau nepiepildās tikai ar pacientiem, ko atved NMPD, cilvēki ierodas arī paši, arī par viņiem jādomā. Daļa mūsu pacientu ir kādā noteiktā ārstēšanas etapā, un viņiem palīdzība būs vajadzīga tuvāko trīs mēnešu laikā. Mūsu slimnīcas traumpunktā diennaktī palīdzība tiek sniegta 40–50 cilvēkiem un vidēji dienā uzņemam 5–10 akūtus slimniekus,” pastāstīja slimnīcas galvenais ārsts, traumatologs ortopēds Jānis Keselis.
Pagaidām neesot skaidrs, kā traumatologi un ortopēdi pārprofilēsies kovida pacientu ārstēšanai, bet VM ir noteikusi, ka RAKUS koordinēs kovida slimnieku ārstēšanu arī Rīgas 2. slimnīcā. Aizvadītajā nedēļā slimnīcā viesojusies komisija, kas iepazinusies ar situāciju, pirms pieņemts lēmums par Rīgas 2. slimnīcas pārprofilēšanu pilnībā.
Rīgas 1. slimnīcā ir paredzētas 120 gultas Covid-19 pacientiem arī par vairāk nekā miljonu eiro. VM skaidro, ka abu slimnīcu iesaiste palīdzēšot pārorganizēt pacientu plūsmu, atslogojot klīniskās universitātes slimnīcas no pacientiem, kuri neprasa augstāka līmeņa palīdzību. Universitātes slimnīcas joprojām kalpos par akūto pacientu uzņemšanas vietu un izvērtēs, kā arī prioritizēs pacientus, pieņemot lēmumu par piemērotāko terapijas vietu atbilstoši pacienta stāvoklim un ārstniecībai nepieciešamajiem resursiem.
Jau laikus sāka gatavoties
Vairāki ārstniecības iestāžu vadītāji uzskata, ka pie tās dīkstāves un zemās vakcinācijas aptveres, kas veselības aprūpes jomā bijusi vasarā, bija jābūt pavisam naivam, lai, strādājot nozarē, domātu, ka šoruden un ziemā slimnīcas netiks pārplūdinātas ar kovida pacientiem. Lielākā daļa slimnīcu, sevišķi to, kur vadībā vēl ir ārsti, saprata, ka tuvojas kolapss, kā to tagad dēvē veselības aprūpes nozares pārvaldītāji, un sāka tam laikus gatavoties.
Kovida slimniekus pirmo reizi uzņems, piemēram, Cēsu klīnika, jo pirms tam tajā šādas iespējas nebija remonta dēļ. “Daļa no iekšķīgo slimību nodaļas ir pārprofilēta par kovida nodaļu, kurā ir 12 gultas. Tas nozīmē, ka ir samazināts gultu skaits terapijas nodaļā, kur ārstējas akūti slimnieki, un puse no šīs nodaļas patlaban ir kovida nodaļa. Izveidotas arī četras reanimācijas gultas, kas arī ir jauns projekts, kas tika īstenots šī gada sākumā, pamatojoties uz valdības lēmumiem.
Redzot esošo situāciju, mēs jau no septembra gatavojāmies tam, ka būs lielas problēmas. Sagādājām medikamentus, iekārtas, apmācījām personālu, kas ikdienā nestrādā ar elpināšanas ierīcēm, un veicām citus pasākumus. Kad Veselības ministrija izdeva rīkojumu, ka arī Cēsu klīnikai ir jāatver gultas Covid-19 slimnieku uzņemšanai, mēs to nekavējoties arī izdarījām,” pastāstīja klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.
Plānveida pacientus ārstēs par maksu
Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir nolēmusi, ka no 18. oktobra 19 slimnīcām ir jānodrošina noteikts gultu skaits Covid-19 pacientu uzņemšanai un jāpārtrauc plānveida pakalpojumi stacionārā. Visi slimnīcu rīcībā pieejamie resursi ir jānovirza akūto, kā arī kovida pacientu ārstēšanai. Tomēr katrā slimnīcā ir ārsti, kuri netiek iesaistīti Covid-19 un akūto slimnieku ārstēšanā, piemēram, ginekologi, oftalmologi, ķirurgi, traumatologi. Bet slimnīcām ir aizliegts veikt operācijas dienas laikā, tāpēc daļai speciālistu veidojas dīkstāve, kura, kā norādījusi VM, netiks apmaksāta no valsts budžeta naudas.
Vienlaikus šīs nelielās, bet pacientiem nepieciešamās operācijas joprojām ir atļautas universitātes slimnīcās, Liepājas reģionālajā slimnīcā, kā arī visos ambulatorajos centros, kas veic operācijas dienas stacionārā, piemēram, “Veselības centrā 4”, medicīnas centrā “ARS”, Veselības centru apvienībā, “MDF” un citur.
Šāds VM lēmums ir radījis nevienlīdzību veselības aprūpes pieejamībā lauku iedzīvotājiem, jo ambulatorie centri lielākoties atrodas lielajās pilsētās.
Kā skaidroja vairāku slimnīcu vadītāji, pacientiem nav pieejami dienas stacionāra pakalpojumi pilsētās un novados, kur slimnīca ir vienīgais vai lielākais dienas stacionāra pakalpojumu sniedzējs. Jāņem vērā arī tas, ka ambulatoro centru darbība lielā mērā ir vērsta uz maksas pakalpojumu sniegšanu un tie nevar nodrošināt visiem pacientiem nepieciešamās operācijas.
Pirms kovida rudens uzliesmojuma slimnīcās plānveida palīdzība tika sniegta tiem cilvēkiem, kas to nebija saņēmuši iepriekšējā Covid-19 viļņa laikā, kad arī tika ierobežota plānveida ārstniecība. Šī situācija, kad plānveida pakalpojumi stacionāros gandrīz pilnībā ir aizliegti, strauji palielinās akūto slimnieku skaitu tuvākajā nākotnē, kā arī, visticamāk, radīs tiesvedību risku, ja būs nāves gadījumi, uzskata stacionāru vadītāji.
Saslimstības līkne strauji kāpj uz augšu
Latvijā patlaban vidēji dienā atklāti 2442 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi.
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits nedēļas laikā pieaudzis par 21% – dienā vidēji tiek stacionēti 167 slimnieki. Pieaug stacionāros esošais Covid-19 pacientu skaits – līdz vakardienai 1463 pacienti, par 23% palielinājies pacientu skaits ar smagu Covid-19 klīnisko gaitu, būtiski (par 55%) palielinājies mirušo Covid-19 pacientu skaits (vidēji 20 gadījumi dienā).
Jaunākās saslimstības un hospitalizācijas prognozes liecina, ka jau novembra sākumā stacionēto Covid-19 pacientu skaits var pārsniegt 2500.
Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā šobrīd ir 1256,8 (pirms nedēļas – 864,4). Eiropas Savienībā vidēji šis rādītājs ir 189,96, Igaunijā – 1086,6, Lietuvā – 1163,3.
Lielākā daļacilvēku,kuri saslimst ar Covid-19 un kuriem smagas slimības norises gaitas dēļ bija vajadzīga ārstēšana slimnīcā,nav bijuši vakcinēti pret šo infekcijas slimību. Piemēram no septembrīstacionētajiem 375 Covid-19 pacientiem332pacienti(88,5%)nebija vakcinētipret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, bet43pacienti (11,5%) bija vakcinēti. Septembrī nevakcinētie vai vakcinācijas kursu nepabeigušie cilvēki ar Covid-19 tika stacionēti 5,1 reizi biežāk nekā vakcinētie.
No pagājušajā nedēļā atklātajieminficēšanās gadījumiem12 883cilvēkinebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu vēl nebija pabeiguši, kas kopumā ir 76% no visiem aizvadītajā nedēļā inficētajiem, bet 4074inficētie (24%) bija vakcinēti.
Avots: Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Nacionālais veselības dienests
